EP vēlēšanu rezultāti ataino eiropiešu neapmierinātību ar krīzi eirozonā 0
Eiroparlamenta vēlēšanās labi veicies eiroskeptiski orientētajām labējām partijām, it īpaši Britānijā un Francijā, kur Nacionālā fronte (FN) ieguvusi ceturto daļu balsu, izraisot valstī politisku zemestrīci, kas atbalsojusies tālu ārpus ES mītnes Briselē.
Lai gan visvairāk vietu Eiroparlamentā ieguvusi Eiropas Tautas partiju grupa (EPP), aptuveni 215 no 751 deputātu vietas, par vēlēšanu uzvarētājiem var uzskatīt arī eiroskeptiķus, protesta partijas, kreisos un labējos ekstrēmistus, kas kopā varētu būt ieguvuši aptuveni 200 vietu. Pagaidu dati liecina, ka eiroskeptiķu partijas varētu būt ieguvušas aptuveni 140 vietas, un viņu ietekme Eiroparlamentā ir atkarīga no šo partiju vadītāju spējas izveidot politisku grupu, kurā jābūt vismaz septiņu valstu deputātiem. Kopumā EP vēlēšanu rezultāti ataino eiropiešu pieaugošo neapmierinātību ar ES virzību un krīzi eirozonā, kas izraisījusi rekordaugstu bezdarbu, atzīmē “The Financial Times”. EK prezidents Žozē Barozu atzinis, ka, “vērtējot vēlēšanu rezultātus, jāņem vērā fakts, ka tās notika pēc gadu desmitos lielākās finanšu, ekonomiskās un sociālās krīzes eirozonā”.
Politiska zemestrīce Francijā
Marinas Lepēnas vadītā Nacionālā fronte EP vēlēšanās apsteigusi gan centriski labējo partiju UMP, gan prezidenta Fransuā Olanda valdošo Sociālistu partiju, pirmo reizi valsts mērogā uzvarot tradicionāli vadošās partijas Eiropas otrā lielākajā ekonomikā, atzīmē laikraksts “FT”. FN būs 24 no Francijai paredzētajām 74 vietām EP, salīdzinot ar trim vietām EP vēlēšanās 2009. gadā. Tas ir FN lielākais politiskais panākums kopš Marinas tēvs Žans Marī Lepēns iekļuva Francijas prezidenta vēlēšanu izšķirošajā kārtā 2002. gadā. Marina Lepēna FN uzvaru EP vēlēšanās raksturoja kā pašreizējās ES “iespaidīgu noraidījumu” un franču atbalstu imigrācijas ierobežošanai. Pēc viņas vārdiem, FN uzvara ir “pirmais solis garajā ceļā uz mūsu identitātes atgūšanu” no ES un taupības politikas beigas. Nesen ieceltais Francijas premjerministrs Manuels Vals raksturojis FN uzvaru kā “šoku, zemestrīci, uz ko nāksies atbildēt visiem atbildīgiem politiskajiem līderiem”. Prezidents Olands jau vakar sasaucis Ministru kabineta ārkārtas sēdi, lai apspriestu vēlēšanu rezultātus. Premjers Vals paudis pārliecību, ka “Eiropa spēs atbildēt uz eiroskeptisko partiju izaicinājumu un pārgrupēties, lai plašāk atbalstītu saimniecisko augsmi un nodarbinātību, kas ES nav izdevies jau gadiem”. Francijas valdības vadītājs solīja turpināt nodokļu samazināšanas politiku, taču eksperti šaubās, vai tas atveseļos nīkuļojošo valsts ekonomiku. Partijas UMP priekšsēdis Žans Fransuā Kopē uzskata, ka balsojums par FN atainoja franču vēlētāju “milzu dusmas” par prezidenta Olanda politiku.
UKIP “lapsa vistu mājā”
EP vēlēšanās Britānijā labi veicās Naidžela Feridža vadītajai Apvienotās karalistes Neatkarības partijai (UKIP), kas pirmo reizi kopš 1910. gada valsts mēroga vēlēšanās uzvarēja tradicionāli valdošās Konservatīvo vai Leiboristu partijas. UKIP ieguva gandrīz trešdaļu balsu un 24 vietas Eiroparlamentā, par 11 vairāk nekā 2009. gadā. “Tagad gaidiet UKIP lapsu Vestminsteras vistu mājā,” pēc uzvaras triumfējoši paziņoja Feridžs, kura partija cer uz panākumiem britu parlamenta vēlēšanās. Feridžs negatīvi izteicies par iespēju Eiroparlamentā iesaistīties aliansē kopā ar Lepēnas vadīto Nacionālo fronti. “Feridžam un Lepēnai līdzīgi populistiski politiķi spēj savākt tik daudz balsu, jo pauž valdošās sistēmas pretinieku viedokli,” intervijā “FT” izteicies analītiķis Tims Ņūarks, kurš pēta protesta balsojumu izpausmes. “Balsotājiem ir apnikuši tradicionālo partiju politiķi, kas visi runā vienu un to pašu, bet spēj īstenot ļoti maz no solītā. Populistiem ir lielāka ticamība par viņu teikto, un tas patīk vēlētājiem,” uzskata Ņūarks.
Centristi noturas Vācijā un Itālijā
Nīderlandē EP vēlēšanās mazāk balsu, nekā gaidīts (13%), savāca Gērta Vildersa vadītā labējā Brīvības partija, ko 2009. gada vēlēšanās atbalstīja 17% vēlētāju. Dānijā visvairāk balsu ieguvusi galēji labējā pret imigrāciju noskaņotā Dānijas Tautas partija un Ungārijā – galēji labējā kustība par labāku Ungāriju (“Jobbik”). Austrijā labi panākumi ir labējā spārna Austrijas Brīvības partijai (FPO), kas ierindojusies trešajā vietā ar 20% balsu.
Vācijā – ES lielākajā dalībvalstī ar visvairāk vietām EP – un Itālijā stingras pozīcijas saglabājuši centriskie spēki. Vācijā 35,3% balsu saņēmuši kancleres Angelas Merkeles konservatīvie – Kristīgo demokrātu savienība un Kristīgi sociālā savienība (CDU/CSU), kas kopā ar “lielās koalīcijas” partneriem sociāldemokrātiem, kuri izcīnījuši 27,3% balsu, ir pārliecinoši vēlēšanu uzvarētāji. Pērn izveidotā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” ieguvusi septiņus procentus balsu un attiecīgi septiņas vietas EP, bet neonacistiskā Nacionāldemokrātiskā partija ieguvusi vienu procentu balsu un attiecīgi savu pirmo vietu EP. Itālijā pārliecinošu uzvaru guvusi premjerministra Mateo Renci Demokrātiskā partija, kas ieguvusi 41,4% balsu, ievērojami apsteidzot populistisko Pieczvaigžņu kustību. Spānijā valdošā konservatīvā Tautas partija un Sociālistu partija zaudējušas mazākām kreisā spārna partijām. Grieķijā visvairāk balsu ieguvusi galēji kreisā partija “Syriza”, kam labi veicies arī vienlaikus ar EP vēlēšanām notikušajās pašvaldību vēlēšanās.
Kopumā EP vēlēšanās 28 ES dalībvalstīs nobalsojuši 43,1% vēlētāju. Visaktīvākie bijuši pilsoņi Beļģijā, kur balsojuši 90% vēlētāju, jo piedalīšanās vēlēšanās ir obligāta. Vismazāk vēlētāju balsojuši Slovākijā – tikai 13 procenti.
