Savukārt oponenti aizvien mēģina pierādīt, ka ikviena rīcība, kas saistīta ar tā dēvēto pamatprasību, pie kādām noteikti pieskaitāma barības ieguve, nav pieskaitāma tik “augstai lietai”, kāda ir apziņa. Tomēr zinātnieki turpina aktīvi novērot to, ko paši dēvē par altruistisku uzvedību, kurai nav skaidri jaušama mērķa. Piemēram, novērots, kā bonobo mātīte pacēlusi kādu strazdu, iznesusi to ārpus sava bara un nostādījusi uz kājām. Kad strazds nav tomēr aizlidojis, pērtiķiene pārnesusi to uz augstāku vietu, rūpīgi izpletusi putniņa spārnus un viegli pastūmusi. Kad tas vēl aizvien nav pacēlies gaisā, pērtiķiene palikusi pie viņa un sākusi sargāt no jaunā bonobo, kurš uzturējies turpat līdzās. 0
Ņemot vērā to, ka šāda rīcība nekādā gadījumā nepalīdz bonobo izdzīvot, esot maz ticams, ka pērtiķiene būtu tādējādi ģenētiski ieprogrammēta. Ja tā uzvestos cilvēks, varētu teikt, ka tas apliecina viņa spējas plānot, domāt un rūpēties. Pētnieki to komentē šādi: kad novērojam kādu rīcību, kas šķiet visa veida variantu pārpilna, lai to varētu uzskatīt par ieprogrammētu, esam spiesti aizdomāties, sak, vai tikai tas nav visīstākais apziņas esamības apliecinājums…
Un vēl dzīvnieku apziņas esamības noliedzēji apgalvo, ka apziņa vispār ir tikai mazliet aklu novērotāju iedomu auglis, savukārt dzīvnieki ir automāti, kas rīkojas atbilstoši principam “stimuls–reakcija”. Amerikāņu profesors Džefs Vinns pauž: “Lai zinātu savu paša mentālo stāvokli, nav obligāti to apzināti analizēt. Jūs varat arī neapzināti zināt, ka jūs kaut ko zināt… ” Tieši tā, piemēram, daudzu tā dēvēto TV šovu dalībnieki bieži vien nospiež pareizo podziņu vēl pirms tam, kad apzināti konstatējuši, ka patiešām zina pareizo atbildi, jo – viņi neapzināti zina, ka zina šo pareizo atbildi.
Ikviens, kurš redz, kā suns skrien durvju virzienā ar savu saitīti zobos, ir pārliecināts, ka viņa sunim ir gluži konkrēts nolūks. Tomēr tas var būt arī tikai parastas apmācības rezultāts, proti – suns iemācījies, ka “saitīte” nozīmē “pastaiga” jeb “iesim ārā”. Raugi, arī datoru varot “uztrenēt” tā, lai tas konstatētu šādu vai līdzīgu cēloņu un seku saikni.
