Labdarības projekts “Cilvēkveidīgie primāti” ASV Sietlā “cīnās primātu vārdā” par “dzīvi, brīvību un aizsardzību pret spīdzināšanu”. Dzīvnieku apziņas pētījumu jaunākie sasniegumi nav palikuši bez sekām arī praksē. Proti, daudzi aizdomājušies: ja jau pērtiķiem novērojamas apziņas pazīmes, tad, iespējams, tādas varētu būt arī par mazāk saprātīgiem uzskatītiem dzīvniekiem? Vai tas nozīmē, ka tāpēc uzreiz būtu nekavējoties jāpārtrauc to medīšana, apēšana vai vismaz turēšana nebrīvē? Katrā ziņā tie, kuri sevi dēvē par dzīvnieku iesaistīšanas eksperimentos pretiniekiem, pauž, ka pat tādi sīkdzīvnieki, kā, piemēram, peles un žurkas, patiesībā spējot arī ciest, kaut arī, iespējams, paši to nemaz nesaprot. 0
Savukārt virkne citu pētnieku uzskata, ka cilvēki tomēr pārāk vēlas, lai dzīvniekiem arī darbotos augstākā nervu sistēmas darbība, tāpēc bieži tā dēvētās mentālās spējas saskata tur, kur to nemaz nav. ASV Teksasas Lauksaimniecības un inženierijas universitātes profesore Bonija Bīvere presei stāstījusi: “Kad suņi savā suņu viesnīcā demonstrē stresa pazīmes, tas liecina tikai par to, ka tie nokļuvuši nepazīstamā vidē, bet ne jau to, ka viņu saimnieka prombūtne izraisījusi nezin kādas ciešanas. Savukārt, ja suns izskatās vainīgs par čupiņu, ko atstājis uz paklāja, tad jāzina, ka patiesībā tā ir tikai pakļaušanās izpausme, bet ne jau kaut kāda sarežģītāka emociju buķete. Vairumā gadījumu dzīvnieku saimnieki paši izdomā visādas lietas, ko vēlāk azartiski piedēvē saviem mīluļiem. ”
Zinātnieki strīdas, bet dzīvnieki turpina pārsteigt
Tā dēvētā oficiālā zinātne pilnībā noraidīja ideju par to, ka dzīvniekiem varētu piemist apziņa. Turklāt jāņem vērā, ka filosofi turpina nebeidzamo diskusiju vispār par šā termina jēgu. Lai gan kopumā ir vienprātība par to, ka nav pietiekami tikai ar spēju risināt uzdevumus, mācīties un atcerēties, jo to iespēj arī jebkurš pusvadītājs. Vairākkārt svarīgāka ir spēja aptvert savas apziņas esamību un būtību.
Zināms, ka apziņas pamatā ir “es” sajūta, proti – sajūta, ka paša smadzenēs esi tieši “tu”. Viena no šādas sajūtas pazīmēm ir spēja iedomāties sevi citā vietā un citā laikā. Virkne zinātnieku izteikušies, ka šā iemesla dēļ šimpanze mežā paceļ akmeni, lai ar to vēlāk saskaldītu riekstu, kas noglabāts kaut kur citur, savukārt Jaunkaledonijas vārnas pašas izgatavo dažādas āķveidīgas ierīces, ar kurām tvarstīt vabolītes. Tomēr skeptiķi uzskata, ka gan šimpanzes, gan šīs vārnas patiesībā varētu vienkārši apgūt to, ka akmens vai kāsis nozīmē ēdienu, tāpēc tās vērtējamas tikai kā reflektoras kustības.
Lai šo apgalvojumu pārbaudītu, vācu zinātnieki apmācīja orangutanus un bonobo, kurus uzskata par cilvēkam vistuvākajiem cilvēkveidīgajiem primātiem, lietot instrumentus vīnogu aizsniegšanai, ko nav iespējams paveikt citādi. Tad viņi dzīvniekiem deva iespēju paņemt nepieciešamos instrumentus līdzi uz “uzgaidāmo zāli”, kur tie uzturējās no piecām minūtēm līdz pat diennaktij. Protams, par saprātīgu uzskatītu tādu rīcību, ja primāti pirms došanās uz šo zāli paņemtu līdzi pareizo instrumentu. Vismaz dažas reizes katrs no iesaistītajiem desmit dzīvniekiem salīdzinoši viegli atrisināja šo uzdevumu. Un, tā kā dzīvnieki labi paveica uzticēto uzdevumu sastādīt tik tālejošu rīcības plānu, pētnieki uzskata, ka tas apliecina viņu spējas paredzēt, kas tiem varētu būt nepieciešams, tāpēc esot grūti apgalvot, ka šiem dzīvniekiem nav apziņas.
