“Labdien, jums zvana epidemiologs.” Šī ir lielākā darba slodze, ko Sigita piedzīvojusi. Kāda ir epidemiologu ikdiena? 6
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Strādā ar pildspalvu
“Saslimušo skaits katru dienu svārstās – šodien man ir 30 kovida slimnieki, kuri gaida manu zvanu, bet jāsameklē un jāsazvana arī kontaktpersonas,” stāsta epidemioloģe Sigita Geida, kuras pārziņā ir kovida izplatības kontrole Rīgā, Latgales priekšpilsētā.
Lai šo vezumu varētu pavilkt, ar visiem ir jāsazinās dienas laikā, jo nākamajā dienā jau nāk klāt jauns personu loks.
Šī ir lielākā darba slodze, ko Sigita piedzīvojusi savos 16 darba gados Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC). Arī citu infekcijas slimību gadījumos (rotavīrusa, difterijas u. c.) ir jāsazinās ar slimniekiem un personām, ar kurām komunicēts, bet koronavīrusa pandēmijas laikā tas notiek no agra rīta līdz vēlam vakaram.
Līdz pusdienlaikam SPKC saņem diagnosticējošā kovida testa datus no laboratorijām, tad tos ievada iestādes elektroniskajā sistēmā. Sigitai no sistēmas jāatlasa to personu vārdi, kurām tests ir uzrādījis pozitīvu rezultātu un kuras dzīvo viņas pārzinātajā teritorijā. Pēc tam sākas pats darbietilpīgākais process, par kuru veselības ministre Ilze Viņķele nesen žurnālā “Ir” sacīja: “Es pat nevaru iedomāties, ka tā var būt.”
Jā, patiešām informācijas tehnoloģiju laikmetā to ir grūti saprast, jo saslimušo un viņu kontaktpersonu sarunu epidemiologi fiksē nevis elektroniski, bet ar lodīšu pildspalvu aptaujas lapā.
Tad ar roku rakstītais teksts jeb informācija, ko snieguši sazvanītie cilvēki, ir jāievada elektroniskajā sistēmā. Tātad jāveic dubults darbs, kas aizņem tik dārgo laiku, kas nepieciešams saziņai ar koronavīrusa pandēmijas skartajiem cilvēkiem. Informācija par slimniekiem un kontaktpersonām tiek nodota arī Veselības inspekcijai, kuras pienākums ir uzraudzīt, vai šie cilvēki ievēro viņiem noteiktos ierobežojumus.
Piefiksē reālo dzīvesvietu
Masu medijos ir izskanējušas pašvaldību vadības šaubas par kovida slimnieku statistiku – pilsētā saslimušajiem pieskaitot arī tos, kas tur nemaz nedzīvojot.
Gan ministre, gan SPKC tās nosauca par viltus ziņām. Sigita stāsta, ka viens no pirmajiem jautājumiem, ko uzdod sazvanītajam cilvēkam, ir viņa reālās dzīvesvietas adrese.
“Mēs pārliecināmies, vai tā adrese, kuru norādījusi laboratorija, ir tā, kur pacients vai kontaktpersona patiešām dzīvo. Ja sākotnēji saslimstība konstatēta Daugavpilī, bet mēs noskaidrojam, ka pacients dzīvo Rīgā, tad oficiāli slimnieks tiek reģistrēts kā Rīgas iedzīvotājs,” skaidro epidemioloģe.
Bet kā Sigitai izdodas sameklēt saslimušo cilvēku kontaktpersonas? “Man ir daudz šādu personu, kas strādā izglītības iestādēs, ir arī pāris citas darbavietas, kuru vadītāji man sagatavo un atsūta kontaktpersonu sarakstu, jo viņi taču vislabāk zina, kuri darbinieki bijuši saskarsmē ar konkrēto saslimušo.
Izglītības iestādes direktors ir atbildīgs par to, lai epidemiologam tiktu iesniegta precīza informācija, jo no tās būs atkarīgs, vai mēs sūtīsim kādu klasi karantīnā vai ne.
Varbūt ir bijuši kādi skolēni, kuri nav apmeklējuši skolu, tātad nav kontaktējies ar saslimušo, un viņi var iztikt bez karantīnas. Lai nekļūdītos, informācija ir pamatīgi jāizanalizē. Darbavietās, kur strādā attālināti, kontaktpersonu loks ir daudz mazāks, bet dažreiz gadās, ka tieši šajā attālinātajā darba procesā ir bijuši momenti, kad darbinieks ir ieradies darbavietā, piedalījies kādā sapulcē un inficējies,” stāsta Sigita.
Epidemioloģe konstatējusi, ka joprojām tieši mājsaimniecības esot tās vietas, kur cilvēki visbiežāk inficējas. Arī tā sauktās draugu ballītes un paziņu tikšanās ir ne mazāk bīstamas, kur var satikt koronavīrusu. Tāpēc valdība otrdien nolēma aizliegt šādus privātus pasākumus, izņemot vienas mājsaimniecības ietvaros.
“Diemžēl puse no saslimušajiem nezina, kur viņiem uzklupis koronavīruss,” piebilst Sigita.
Epidemiologa zvanu jau gaida
Kopš kovida izplatības sākuma ir pagājis krietns laiks, un cilvēki vairs neuztraucoties, kad viņiem piezvana epidemiologs.
“Man šķiet, ka tagad visi Latvijas iedzīvotāji zina, kas ir epidemiologs. Pavasarī, kamēr cilvēkam izstāstīju, kas es esmu un kādi ir mani pienākumi, tas aizņēma krietnu laiku. Tagad šādi gadījumi, kad man vaicā, kas jūs esat un ko jums vajag, ir ļoti reti.
Tuvojoties ziemai, epidemiologi jūtas arvien vērtīgāki. Kad zvanu saviem pacientiem, man ir tāda sajūta, ka viņi jau gaida, kad varēs runāt ar epidemiologu.
Diemžēl mums ir ļoti liela slodze un mēs nevaram uzreiz sazvanīt visus, tāpēc daudzi zvana mūsu informācijas centram un sūrojas, ka nevarot sagaidīt, kad varēs runāt ar epidemiologu.
Mums ir jāapzvana arī diezgan daudz ārzemnieku, kas šeit mācās un strādā, bet arī viņi pavisam normāli uztver mūsu zvanu.
Ir bijuši visādi interesanti gadījumi. Piemēram, gadās, ka brīdī, kad precizēju adresi, cilvēks domā, ka atbraukšu pie viņa. Sāk stāstīt man, kā tikt līdz viņa mājām, bet, kad pasaku: nē, nē, nebraukšu, tad viens otrs jūtas stipri apbēdināts, jo esmu sagrāvusi viņam cerību, ka došos ciemos,” tā savu ikdienu ataino Sigita.
Gadās, ka viņa ir pirmā, kura pa telefonu pavēsta, ka sazvanītajam cilvēkam kovida tests ir pozitīvs. Lielai daļai šo vēsti jau ir atsūtījusi laboratorija, un arvien retāki ir tie gadījumi, kad par to ir jāpaziņo epidemiologam. Esot pat tādi cilvēki, kuri SPKC mājas lapā internetā ir atraduši visu nepieciešamo informāciju un labi sagatavojušies sarunai. Tad epidemiologam ir mazāk skaidrojošā darba. Arī kontaktpersonas gaida epidemiologa zvanu, jo viņiem esot daudz jautājumu un dažkārt tikai pēc sarunas saprotot, ka situācija ir ļoti nopietna.
“Kontaktpersonām ir ļoti augsts risks saslimt, bet, ja tās ir labi izolējušās, tad gadījumā, ja patiešām saslimst, šiem cilvēkiem nebūs citu kontaktpersonu, un tas epidemiologiem pamatīgi atvieglos darbu un uzlabos saslimstības rādītājus.
Es vienmēr aicinu slimniekus nosaukt visus cilvēkus, ar kuriem viņi pirms saslimšanas bijuši saskarsmē. Un mēs uzzinām tikai tos, ko mums nosauc.
Mums palīdz arī ģimenes ārsti, jo viņi savu pacientu noteikti zina labāk nekā mēs. Tiesa, ģimenes ārsti varētu aktīvāk nosūtīt savus pacientus veikt kovida testu. Kad ģimenē viens ir saslimis, to otru nereti negrib sūtīt uz analīzi. Bet, ja tas otrs cilvēks ir gājis uz darbu un, izrādās, arī ir inficēts, tad mēs jau laikus varētu ierobežot kontaktus viņa darbavietā.”
Sigita stāsta, ka viņai vaicā arī par karantīnas ilgumu, par atkārtotu testa veikšanu, uzdod arī jautājumus par slimības ārstēšanu, bet tā gan nav epidemiologa kompetence – par to jāvaicā ģimenes ārstam: “Arī karantīnas laiks ir ģimenes ārstu atbildība, jo tikai tad, kad pacients ir izveseļojies, viņu var no tās atbrīvot. Epidemiologi nosaka tikai sākotnējo karantīnas periodu. Ja slimība izpaužas bez simptomiem, tad piemēro 10 dienu karantīnu, bet, ja parādījušies simptomi, tad 14 dienas.”
Pašizolējoties inficē citus
Sigita ir apbēdināta, ka tagad, aukstajā laikā, daudziem cilvēkiem, kurus skāris koronavīruss, nav iespējas izolēties. Vasarā bija pirtis, vasarnīcas, lauku īpašumi, bet patlaban liela daļa atrodas dzīvokļos.
Viņa uzskata, ka lēmumu pieņēmējiem vajadzētu operatīvi risināt šo jautājumu, jo ģimenes locekļi bieži šī iemesla dēļ savstarpēji inficējas. Ja katram būtu iespēja dzīvot atsevišķi, tad mājiniekiem samazinātos karantīnas laiks, jo kovida slimnieks būtu no viņiem izolēts.
Jau martā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera rekomendēja valdībai izmantot viesnīcas Covid-19 skarto personu pašizolācijai. Priekšlikumu uzklausīja, bet tikai tagad Ekonomikas ministrija izstrādājot piedāvājumu valsts pasūtījumam viesnīcām, lai tās palīdzētu nodrošināt pašizolāciju ar Covid-19 inficētajiem. Šo piedāvājumu ierēdņi gatavoja uz finanšu ministra vadītās darba grupas vakardienas sēdi.
SPKC epidemiologa darbs pie telefona
Lai sazinātos ar Covid-19 slimniekiem, kā arī viņu kontaktpersonām, ir mobilizēts gandrīz viss Slimību profilakses un kontroles centra kolektīvs – 36 epidemiologi, 24 sabiedrības veselības speciālisti un pārējie darbinieki, kopumā gandrīz 100 personas.
Epidemiologi sazvana vidēji 15–25 cilvēkus dienā.
Ar saslimušo saruna ilgst no 20 minūtēm līdz pat stundai.
Ar kontaktpersonām saruna ir īsāka – līdz 15 minūtēm.
AVOTS: Slimību profilakses un kontroles centrs
