Labdarība var būt arī kā sociālā uzņēmējdarbība 0
“Labdarības veikalā “Otrā elpa” ienāku vismaz pāris reizes mēnesī un katrreiz atrodu kādu interesantu lietu, ko nopirkt, piemēram, nesen iegādājos barības trauciņu kaķim. No pensijas varu šo to sev atļauties, tādēļ ir labi, ka ir šādas vietas, kur pensionārs var atrast kaut ko sev noderīgu.
Iepērkos arī citos lietoto preču veikalos, jo tur apģērbu cenas ir draudzīgas manam maciņam,” stāsta septiņdesmit divus gadus vecā Dzintras kundze, kuru esmu sastapusi veikalā. Pensionāre teic, ka viņa pati arī šeit ziedojusi drēbes, “kas vēl ir labā stāvoklī un ko kāds cits var izmantot”. Šoreiz Dzintras kundze izvēlējusies sev grāmatu “Silja” mīkstos vāciņos, plauktā saliktos izdevumus droši var ņemt bez maksas. Viņa ievērojusi, ka šo iespēju labprāt izmanto daudzi cilvēki – ne tikai vecāki ļaudis, bet arī studenti. Atnes grāmatas, kas pašiem vairs nav vajadzīgas, un vietā paņem citas.
Tikmēr ik pa laikam ieskanas veikala durvju zvaniņš un pa trepēm uz otro stāvu žigli uzskrien kārtējais ziedotājs, lai atstātu atnesto mantu saini. “Spējam tik teikt paldies cilvēkiem, kas atdāvina mūsu labdarības veikalam sev vairs nevajadzīgās lietas. Mēs visu uzskaitām, tādēļ varu pastāstīt, ka decembrī ziedotāju skaits sasniedza gandrīz tūkstoti, tātad katru dienu šeit iegriezās vismaz vairāki desmiti cilvēku,” lepojas Ideju partneru fonda valdes priekšsēdētāja un labdarības veikala idejas autore Elīna Žagare.
Viss – vietējo cilvēku ziedots
Labdarības veikalu ideja esot nolūkota Anglijā, kur Londonā vien to esot kādi seši tūkstoši. “Cilvēki ļoti iecienījuši tajos iepirkties, jo viņiem ir būtisks ētikas un vides saudzēšanas jautājums, kā arī lietu otrreizēja izmantošana. Latvijā svarīgāks ir sociālais aspekts,” skaidro Elīna.
“Otrās elpas” veikali ir Rīgā un Liepājā, un tajos visas lietas ir mūsu pašu ļaužu gādātas un ziedotas.
“Cilvēki labprāt ziedo, jo zina, ka pēc šķirošanas apģērbs, apavi, gultasveļa nokļūs maznodrošināto organizācijās, piemēram, Latvijas mazturīgo atbalsta biedrībā “Dace” un citās, pansionātos, aprūpes centros, patversmēs. Veikalā paliek mazākā daļa no ziedotajām mantām. Tās pārdodam, tādā veidā iegūstot finanšu līdzekļus veikala uzturēšanai un labdarības projektiem,” skaidro E. Žagare.
Ik mēnesi kādam no uzņēmumu, organizāciju ar sociālu misiju vai privātpersonas iesniegtajam projektam veikals var atļauties ziedot 500 latus. Turklāt tieši pircēji izvēlas, kuram projektam dot priekšroku. Kā stāsta Elīna, visbiežāk tiek atbalstīti bērni un viņu radošās aktivitātes. “Pirms kāda laika mums bija iesniegts ļoti labs projekts, kas paredzēja veco ļaužu namā iegādāties darbgaldus, lai vīriešiem būtu kur praktiski darboties, tomēr cilvēki balsoja par labu projektam, kas saistīts ar bērnu radošajām darbībām,” stāsta Elīna.
Lielā šķirošana
Kad mantas saņemtas, sākas lielais šķirošanas darbs, jo cilvēku atnestās lietas ir ļoti dažādas, arī tādas, kas jāmet ārā. “Vienīgais, ko lūdzam, lai ziedotās drēbes būtu tīras, izmazgātas mājas apstākļos, nesaplēstas, lai trauki ir bez plaisām un apavi – vēl velkami,” stāsta Elīna. Šķirošana prasa visvairāk laika, jo tiek pievērsta uzmanība tam, lai katra organizācija vai iestāde saņemtu to, kas viņiem visvairāk vajadzīgs.
“Piemēram, pašlaik sociālajām organizācijām nepieciešamas siltās drēbes vīriešiem, pansionātiem – apģērbs, veļa, čības, zīmuļi un klades, vilnas jaciņas ar kabatiņām, kurās sirmgalve var ielikt savu maciņu. Pansionāti, ar kuriem sadarbojamies, ir ļoti apmierināti ar šādu kārtību un labprāt atbrauc pakaļ šīm mantām, jo mums pašiem nav sava transporta.
Liepājā, kur arī atrodas “Otrās elpas” labdarības veikals, mantas caur patversmēm, maznodrošināto organizācijām nonāk vecākiem ļaudīm pašvaldības sociālajās mājās,” stāsta veikala darbiniece Mārīte Žagare.
Jautāju, vai ziedotāju vidū ir arī gados vecāki cilvēki. “Jā, viņi ir tie, kas nes un ziedo apģērbus, grāmatas, kā arī lūdz, lai šīs lietas nogādājam tieši vecajiem ļaudīm pansionātos un patversmēs. Viņi arī labprāt parunājas ar labdarības veikala darbiniecēm, pastāsta par savu lietu, kas viņam bijusi nozīmīga, taču vairs nav vajadzīga, bet jaunie ienes mantu saini un ātri vien aizskrien prom savās gaitās,” novērojusi Mārīte.
Dzintras kundze arī atzīst – svarīgi, ka pirkumam iztērētā naudiņa šajā veikalā tālāk tiek izmantota labdarībai. “Komerciālos pasākumus man neceļas roka atbalstīt. Priecājos, ka ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās sākuši darboties tādi kā maiņas punkti, kur, piemēram, var samainīt burkānus pret jaku vai kaut ko tamlīdzīgu. Vajag izpalīdzēt citiem!”
