“Labās zvaigznes” Rīgā joprojām ir 0
“Vislielākais brīnums, ko piedzīvoju, palīdzot citiem, bija pārvērtības manī pašā,” atzīst Guntis Mamis, kurš 6. janvārī Melngalvju namā apbalvots konkursa “Labā zvaigzne Rīgā 2011” nominācijā “Sirds cilvēks – cerības nesējs”.
Guntis Mamis aktīvi darbojas Kraukļa fondā un dala pārtikas pakas trūcīgajiem, sniedz viņiem sociālo atbalstu, organizē nodarbības un kopīgus svētkus. “Pirms aptuveni trim gadiem sāku apciemot trūcīgas ģimenes un vest tām pārtikas pakas. Līdz tam man bija tikai mana ģimene, draugi un paziņas, darbs un sporta nodarbības – es dzīvoju tādā kā noslēgtā lokā – savā komforta zonā. Ejot pie grūtībās nonākušajiem, es izkāpu no šīs zonas ārā un ieraudzīju, ka ir arī citi cilvēki un citāda dzīve. Tā jebkurš no mums varētu izkāpt no savas komforta zonas, paskatīties apkārt un pasniegt roku kādam, kam tas nepieciešams,” stāsta labdaris. Viss sācies ar pārtikas paku nogādāšanu mazliet vairāk nekā desmit mājās, bet šobrīd viņš ik nedēļu apciemo jau vairāk nekā trīssimt cilvēku aptuveni simts ģimenēs. Sadarbojoties ar sociālajiem dienestiem, Kraukļa fonds rūpējas par ģimenēm ar bērniem, kuras nonākušas trūkumā, bet sociālos pabalstus nevar saņemt, jo tām ir, piemēram, nelieli kredīti. Taču G. Mamis skaidro, ka svarīgāk nekā nodot ziedojumus ir iedvest ticību un cerību cilvēkos, ka viņu spēkos ir atgūties no kritiena, lai atkal dzīvotu normālu dzīvi: “Vienu ģimeni pazinu arī agrāk kā darbīgus, uzņēmīgus cilvēkus, un man likās neticami, kad ieraudzīju, cik zemu viņi noslīdējuši. Viņi jau bija padevušies un teica – mums nav ģimenes, jo tā ir uz iziršanas robežas, mums nav darba, ir milzīgi parādi un jau sākušās arī problēmas ar alkoholu. Tagad viņi atkal ir saliedēti, viņiem ir darbs un viņi ir brīvi no atkarībām.” Darbam ar trūcīgajām ģimenēm savu brīvo laiku uzņēmējs ziedo aptuveni piecas dienas nedēļā. Ik nedēļu sestdienās viņš organizē tikšanās ar ģimenēm, dala pārtikas pakas un citus ziedojumus, trešdienu vakaros spēlē ar jauniešiem futbolu, bet citkārt organizē ģimenēm, piemēram, teātra izrāžu apmeklējumus.
“Visi, kam palīdzu, zina manu telefona numuru un var zvanīt cauru diennakti. Esmu saņēmis zvanus arī vēlu vakaros ar lūgumiem palīdzēt “nokāpt no korķa” vai atvest ko ēdamu, jo vecākiem vairs nav ar ko pabarot savus astoņus bērnus,” viņš stāsta. Triju bērnu tēvs skaidro, ka neiztiek arī bez paša ģimenes atbalsta.
Lai saglabātu stipru savu laulību, viņš sācis reizi nedēļā sievu vest uz randiņiem tāpat kā jaunībā, jo, dalot savu laiku citiem, paša dzīvei tās palicis arvien mazāk.
Savukārt nominācijā “Cilvēks – pilsētas dzīvnieku draugs” balvu ieguvusi tikai 18 gadus vecā Sabīne Alupa. Jau septiņus gadus viņa brīvprātīgi darbojas Juglas suņu patversmē, savu brīvo laiku veltot pamestajiem dzīvniekiem. Patversmē jauniete ved dzīvniekus pastaigās, baro tos un tīra voljerus, bet viņas aktīvā darbošanās interneta sociālajos tīklos daudziem dzīvniekiem palīdzējusi atrast jaunas mājas.
Ar četrkājainajiem draugiem meitene apgādājusi jau visus radus, draugus un paziņas, bet viņas pašas ģimenē sev mājas atradis sunītis Džimis, ko neviens cits nav vēlējies pieņemt veselus sešus gadus. Pirmoreiz uz patversmi S. Alupa devusies 11 gadu vecumā kopā ar klasesbiedreni. Taču tikai viņa izturējusi grūto pārbaudījumu, kad sākumā meitenēm nav ļauts darboties ar dzīvniekiem, bet likts tīrīt grīdas un ledusskapjus. Mazliet vēlāk viņa jau drīkstējusi samīļot mazākos un bailīgākos suņus, tad ar mazākajiem doties ārā, bet nu jau jauniete lepojas, ka drīkst vest pastaigās vislielākos patversmes iemītniekus. Nākotnē savu pamatdarbu viņa nedomā saistīt ar dzīvniekiem, bet gan uzņēmējdarbību.
