Labās ziņas… ar novēlošanos 1
Eiropas Investīciju bankai (EIB), kas pieder visām ES dalībvalstīm kopā, ir uzticēts īstenot arī tā saukto Junkera plānu. Ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF), kā to sauc oficiāli, starpniecību EIB piedāvā izdevīgus aizdevumus lielajiem riskantajiem projektiem. Divos gados kopš ESIF iedarbināšanas Latvijā vēl nav īstenots neviens projekts. Pērn EIB atbalstīja divas koģenerācijas stacijas pie Viļņas un lidostas paplašināšanai Tallinā. Tikai šovasar – trešā gada sākumā – Latvijā tika parakstīti pirmie līgumi.
Bankas valdē ir visu dalībvalstu finanšu ministri, bet izpildvarā kopš augusta par vienu no astoņiem viceprezidentiem sācis strādāt bijušais Somijas premjerministrs Aleksanders Stubs, kurš atbild par Baltijas valstīm un ziemeļvalstīm, kā arī par sadarbību ar Krieviju. Pirmdien viņš ieradās Rīgā, un “LA” izmantoja iespēju viņu iztaujāt par projektiem, kas saistīti ar Latviju.
“Eiropas Investīciju banka ir vislabākā pozīcijā Eiropā, jo tā ir labo ziņu banka. Mēs nerunājam par taupības pasākumiem vai par budžetu. Esmu šeit, lai nestu labas ziņas,” smaidot sarunu iesāka Aleksanders Stubs.
Kas tieši šodien ir labā ziņa (intervija notika pirmdien, 11. septembrī. – Red. piez.)?
Aleksanders Stubs: “Neesmu Latvijā, lai spriestu par likumdošanu vai regulējumiem, bet gan lai vērtētu finanses, kā varētu palīdzēt četrās dažādās jomās: mazo un vidējo uzņēmumu atbalsts, inovācija, infrastruktūra jeb transports un vide jeb klimata pārmaiņu novēršana. Iemesls, kāpēc šodien esmu šeit, ir ūdeņraža rūpnīcas celtniecība. Tas ir projekts, kurā esmu iesaistīts, un šī ir mana pirmā vizīte Rīgā jaunajā statusā. Šis ir gan vides, gan transporta projekts, kas palīdzēs Rīgas infrastruktūrai ar ūdeņraža sabiedriskā transporta ieviešanu – tiek finansēta ne tikai ūdeņraža ražošana, bet arī 20 tramvaju un 10 autobusu iegāde.
Iedzīvotājus visvairāk interesētu, vai ūdeņraža transports nesadārdzinās tramvaja vai autobusa biļetes…
Mēs neesam ne pašvaldība, ne mikromenedžeri, kuriem būtu jāatbild uz šo jautājumu. Taču projektu izvērtējam rūpīgi. Neveiksmīgo projektu īpatsvars mums ir, šķiet, zemākais pasaulē – 0,4%. Turpretim “sviras efekts” finansējuma piesaitē – visaugstākais. Tas mums ļauj tirgū pastāvēt.
Bet gribu, lai redzat kopējo ainu, nevis tikai jauno projektu. Ar dalībvalstu nelielo “sēklas naudu” EIB ir izaugusi par banku ar aktīviem 575 miljardu un kapitālu 242 miljardu apmērā. Tā vairs nav nodokļu maksātāju nauda, bet EIB tirgū nopelnītā, no kā iegūst visi īpašnieki – dalībvalstis.
Līdz šim 13 gadu laikā EIB Latvijā sniegusi aizdevumus par 0,9 miljardiem eiro, kas ir 3,8% no jūsu valsts iekšzemes kopprodukta. Šogad ir trīs lieli uzsākti projekti. Pirmais ir šis: ūdeņraža ražošanas un uzpildes un zemās grīdas tramvaju satiksmes infrastruktūras projekts, kurš gan ir daudz lielāks, bet kuram mēs aizdodam 75 miljonus eiro. Otrais ir Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra tālāka attīstība (Zinātņu mājas celtniecība) Torņakalnā, kuram atvēlēts 30 miljonu eiro finansējums. Trešais ir “Baltcap Infrastruktūras fonda” finansēšana ar 20 miljoniem visas Baltijas mērogā.
Kā labo ziņu vēstnesim man jāuzdod viens nepatīkams jautājums: kāpēc Latvijā ierodaties tik vēlu?
Ja runājam par ESIF, tad jāatceras, ka tas ir radīts pēc finanšu krīzes. Es varu izskaidrot, kāpēc procedūra paņem tik daudz laika, bet es nevaru pat nosaukt tos daudzos projektus, kuri mūsu bankā ir rūpīgi izvērtēti. Ir divi ierēdņi, kas pieņem projektus, tad vērtē inženieris, ekonomists, pēc tam jurists, pēc tam vērtē atbilstību.
Es vēlējos noskaidrot ne jau apstiprināšanas procedūru, bet gan kāpēc tikai tagad tiek īstenoti projekti Latvijā. Pirmajā gadā ESIF aizdevumus saņēma tikai “vecās Eiropas” projekti, Austrumeiropa palika bešā, par ko jūsu banku kritizēja ne tikai “jaunās dalībvalstis”, bet arī Eiropas Parlamenta deputāti.
Es Baltijas valstis nesaucu par “jaunpienācējiem”. Turklāt jūs jau vadījāt ES prezidentūru 2014. gadā, bet Igaunija – tagad. Es to skaidrotu ar to, ka, iestājoties ES, jūs koncentrējaties uz Kohēzijas un strukturālajiem fondiem. Kad esat izgājuši šo fāzi, jūs sākat lūkoties pēc investīcijām. Tieši tagad Baltijas valstīs ir tā pārmaiņu fāze, un mūsu banka tajā iesaistījusies.
Bankā ir daži lieli projekti, kas jau ir parakstīti, bet dažādu iemeslu dēļ nav uzsākti. Viss prasa laiku. Arī manā valstī Somijā izpētes un attīstības (R&D) projekti ilgi netika uzsākti, bet tagad Helsinku lidosta ir paplašināta, no lidostas vilciens ved uz vecpilsētu. Bet uzskatu, ka jāuzlabo komunikācija, stāstot par šiem projektiem, un arī tāpēc esmu šeit.
Pirms gada Helsinkos mēs, žurnālisti, viesojāmies “Pohjola bank”, kura saņēma 150 miljonus eiro aizdevumiem novatoriskiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Baltijas valstīs. Vai šeit ir īstenoti kādi projekti?
Jā, cik zinām, ir, taču tas ir bankas darbs piešķirt mazos aizdevumus un mums par tiem nav informācijas. Līdzīgi es pagājušo piektdien tikos ar Somijas ekonomikas ministru un mēs diskutējām par projektu, kurā iesaistītas četras bankas un EIB izsniedz garantijas pusei no aizdevumu summas, bet pašas bankas atbild par aizdevumu.
Vai projektu iesniegšanu sākumā nekavēja noteiktais slieksnis projektiem – 50 miljoni eiro? Redzam, ka tagad uzsāktie neviens nepārsniedz šo summu.
Jā, taču saprotiet, mēs izsniedzam finansējumu par 80 miljardiem eiro gadā. Vairāk nekā 650 projektiem, un to vidējā summa ir augstāka par šo slieksni – ap 100 miljoniem eiro. Kad tika iedarbināts ESIF, varējām finansēt projektus, kas bija zem tradicionālā EIB sliekšņa - 50 miljoni eiro –, bet mūsu darbs sarežģījās, jo jāapgūst pilnīgi jauns finanšu instruments. Tāpēc nevar atrast vienu “burvju mikstūru” un teikt, ka šī ir tā vainīgā.
Taču tagad, kad slieksnis ir zemāks, Latvijā tiek īstenoti vairāki projekti.
Jā. Kad mēs tikāmies ar jūsu finanšu ministri, arī viņa aktualizēja šo jautājumu – Latvijā, kurā ir ierobežots tirgus, mazi projekti ir lietderīgāki. Bieži EIB tos nefinansē tieši, bet ar starpnieku palīdzību.
Kāpēc tieši jūsu banka ir pievilcīga investīcijām?
“Rīgas satiksmes” īstenotajā projektā investīciju budžets ir 195 miljoni eiro. Bet mēs neesam vienīgie, kas uzņemas risku. Kaut arī mūs aizdevumu īpatsvars ir lielākais. Šo projektu finansē arī “SEB banka”, “Nordic Investment Bank”. Mūsu priekšrocība ir tā, ka aizdevumu nosacījumi ir konkurētspējīgi un atdošanas termiņi garāki.
Kādi vēl citi projekti Latvijā sagaidāmi Junkera plāna ietvaros? Kā pirmo gaidījām Ķekavas apvedceļa projektu, bet sagaidījām trīs citus…
Nedrīkstu publiski pieteikt citus projektus kā tikai tos, kas apstiprināti. Mēs varam līdzfinansēt ES fondu projektus, piemēram, zinātnei, kur pieejami līdz 200 miljoniem. Latvijas ziņā ir lemt, vai pieteikties.
Ķekavas apvedceļu projekts virzās uz priekšu, un EIB Direktoru valde un ESIF komiteja to jau apstiprinājusi. Mēs parasti finansējam līdz pusei no projekta summas, pārējais finansējums jāmeklē citur. Mēs vērtējam, vai finansēt AS “Pasažieru vilciens” vilcienu iepirkumu un “Rail Baltica” finansēšanu.
