Monika Zīle: Uzvedības ābece rupjā AlexTime un galantās Kotas izpratnē 5
Tiem, kuri tīmeklī lasa vienīgi ziņas un meklē darbam vai mācībām nepieciešamo, krievu videoblogera Alekseja Makejeva jeb Alekstaima (AlexTime) vārds neko neizsaka. Viņu pazīst aprindās, kam tuvi nenormatīvas leksikas pārpilni un līdzcilvēkus izaicinoši sižeti. Pirms dažiem gadiem, vēl dzīvojot Piemaskavas pilsētā Elektrostaļā, Alekstaims izklaidējās, uzbrukdams veciem ļaudīm un bērniem un interneta vietnē dižodamies ar paša filmētajiem huligāniskajiem izlēcieniem.
Šo “jautrību” izbeidza sašutušo iedzīvotāju sūdzības policijai, un ar tās gādību blogeris uz mēnesi nonāca psihiatriskajā klīnikā, kur viņam diagnosticēja šizofrēniju. Nav īsti zināms, kā un vai vispār Alekstaima garīgo novirzi ārstēja. Pieejams tikai vietējās ārstu komisijas slēdziens, ka mediķi neredz šķēršļus no klīnikas iznākušajam Makejevam pagarināt autovadītāja apliecību. Pēc tam viņš nokārtoja vīzu izbraukšanai uz Meksiku.
Tur ieradies, nodēvējās par bēgli un, uz šī pamata saņēmis uzturēšanās atļauju, apmetās Kankunā. Nelielajā kūrortpilsētiņā degunu vēl īsti neapsildījis, Alekstaims ar milzīgu degsmi saviem sekotājiem sāka piedāvāt ainas no jaunās mītnes zemes, videologā redzamajam veltījot necenzētus epitetus un meksikāņus apsaukājot par mēsliem, pērtiķiem un lopiem. Vietējā krievu kopiena mēģināja blogerim aizrādīt, bet dzimtenē palikušie domubiedri turpināja rakstīt slavinošus komentārus un mudināja “turpināt tikpat drosmīgi”. Meksikāņu pacietības un viesmīlības mērs bija pilns, kad Makejevs no savas mājas jumta vairākas dienas rupji lamāja garāmgājējus, izsmēja vietējās tradīcijas un ņirgājās par visu šejieniešiem svēto. Bet sekas aprakstošie žurnālisti ir vienisprātis, ka pie blogera dzīvesvietas maija vidū sanākušais pilsētnieku pūlis sākumā bijis miermīlīgs un tikai gribējis dzirdēt krieva apsolījumu “vairāk tā nedarīt”. Makejevs, notiekošo filmēdams un skaļi zākādams Meksikas sabiedrību, pats izprovocējis kankuniešus grautiņam. Tā rezultāts – viens cilvēks miris, vairāki ievainoti, Aleksejs Makejevs pēc vairākām komā pavadītajām dienām nācis pie samaņas. Kankunas policijas rīcībā ir fakti, ka viņš nodūris bojā gājušo meksikāni, un tagad skandalozo videoblogeri gaida tiesa.
Krievijas medijos notikušais atspoguļots stipri skopi, un to var saprast. Makejevam, iespējams, ir psihiski traucējumi. Taču – kā secina daži grautiņa komentētāji internetā, – garīgi nestabilu cilvēku huligāniski uzvesties svešā valstī iedrošina Krievijā plaukstošā impēriskā ideoloģija: “Krievi ir zemes sāls, krievi drīkst visu.”
Mūsu tautiešiem gan tāda augstprātība sveša. Mūsējie zina, kā jaunajā mītnes zemē jāuzvedas – stāstot par savu dzīvi Turcijā, apstiprina rakstniece Laima Kota intervijā žurnāla “Mājas Viesis” 11. maija numurā. Uz šo Āzijas valsti viņu aizvedusi mīlestība, un var tikai priecāties, ka liktenis strādīgo un talantīgo latvieti pēc vairākiem smagiem pārbaudījumiem atalgojis ar jaunām harmoniskām attiecībām, kur iespējams sevi radoši īstenot.
Laima ir ne tikai skaista un labi audzināta, bet arī gudra – saprot, ka, pieminot Turcijas cietumos ieslodzītos 146 žurnālistus, zīdaiņu augsto mirstības procentu un sieviešu analfabētu ciparus, viņa nodarītu pāri savam dzīvesbiedram. Protams, uzrādītie viņa dzimtenes “melnumi” nepatiktu vīram, bet vēl lielākā mērā – turku drošības dienestam, kam ir tiesības rosināt dažādas sankcijas pret kritiķiem… Tādēļ no Laimas teksta izriet, ka Turcija ir īsta sociālā paradīze, un, Rīgā iebraucot, viņai uzreiz duras acis – “te kaut kas dažiem ir pielipis pie pirkstiem”. Jā, savās mājās var droši paust neapmierinātību un dāļāt pliķus. Bet svešās katrs vārdiņš jāapdomā, ja vēlies tur iederēties.
