Labās prakses Baltijas jūras glābšanai 2
Anita Pirktiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rokrokā ar bioloģiskās daudzveidības vairošanu risināms arī jautājums par Baltijas jūras eitrofikācijas procesa apturēšanu. Eitrofikācija jeb ūdenstilpju aizaugšana lielā mērā ir saistīta ar lauksaimniecisko darbību – dati liecina, ka aptuveni 60% slāpekļa un 50% fosfora tieši no lauksaimniecības nonāk jūrā, kur šīs barības vielas top par aļģu ēdienkartes sastāvdaļu.
Pasaules dabas fondā (PDF), kas ir konkursa “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” rosinātājs, uzskata, ka nepieciešams mainīt lauksaimniecības politiku, lai tā apturētu masveida vides degradāciju.
Pašreizējā Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) sniedz nozīmīgu finansējuma daļu lauksaimniekiem, faktiski neprasot no tiem īpašu ieguldījumu vides saglabāšanā. PDF Latvijas pārstāvniecībā ir viedoklis, ka subsīdijas jāizsniedz tikai tiem zemniekiem, kuri veic konkrētas darbības, lai samazinātu barības vielu noplūdi ūdeņos, un saimnieko ilgtspējīgi.
Kā kļūt par gada lauksaimnieku
Starptautiskais konkurss “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” radies, lai izceltu Baltijas jūrai draudzīgas lauksaimniecības prakses un veicinātu apriti starp Baltijas jūras reģiona valstīm.
Konkursa gaitā katrā no Baltijas jūras reģiona valstīm žūrija izvirza finālistu, kurš pārstāv valsti reģionālā līmenī un pretendē uz naudas balvu 10 000 eiro un gada lauksaimnieka titulu.
Magda Jentgena, PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja: “Katru gadu mēģinām atvieglot pieteikšanās procesu dalībai konkursā. Sākumā pretendentam bija jāaizpilda vairākas anketas, bet tagad pietiek tikai ar motivācijas vēstuli. Mums tiešām gribētos, lai lauksaimnieki nav tik kūtri, pieticīgi un paši piesakās. Esam izcēluši 12 labās prakses, kas saistītas ar Baltijas jūru un barības vielu noteču mazināšanu. Tostarp ir augu seka, starpkultūras, buferjoslas, precīzā lauksaimniecība, bezaršanas tehnoloģijas, tiešā sēja u. c. – viss, kas mazina barības vielu noplūdi. Ja lauksaimnieks dara jebko no nosauktajām lietām, viņš jau var kvalificēties dalībai konkursā.”
Kritēriji ir gana atvērti – par uzvarētāju var kļūt gan konvencionālais, gan bioloģiskais, gan liels, gan mazs jebkuru lauksaimniecības nozari pārstāvošs lauksaimnieks.
Līdz šim esam atraduši izcilus piemērus dažādām labajām praksēm tepat, Latvijā. Piemēram, ZS “Mežacīruļi”, izveidojot pirmo mākslīgo mitrzemi Baltijā, 2014. gadā kļuva par pagaidām vienīgo visa Baltijas reģiona konkursa uzvarētāju no Latvijas. Rihards Kadirovs no ZS “Jaunozoli” izmanto “strip-till” jeb augsnes joslveida apstrādi, tādējādi uzlabojot augsnes kvalitāti, un Latvijas līmenī uzvarēja 2019. gadā. Savukārt ZS “Kotiņi” katrā rīcībā piedomā pie tā, kā tiks ietekmēta daba.
M. Jentgena uzsver, ka Latvijas finālisti, kuri aizbrauc uz reģionālo konkursu, ne ar ko neatpaliek no citu valstu finālistiem. Turklāt labāko lauksaimnieku satikšanās finālā ir ļoti laba iespēja, lai zemnieki iepazītos un apmainītos arī ar savu redzējumu par lauksaimniecības nozarē notiekošiem procesiem.
2020. gada Latvijas konkursa uzvarētājs A. Ločmelis no ZS “Kotiņi”: “Es darbojos tā, lai man pašam būtu vieglāk un ekonomiskāk strādāt. Ilgtermiņā man kā lauksaimniekam ir jārīkojas tālredzīgāk, gudrāk, jāstrādā saskaņā ar dabu, saudzīgākām metodēm, jo tad arī no dabas varu paņemt vairāk.”
Konkurss ir mainījies
Konkurss “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” ir piedzīvojis daudzas pārmaiņas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ. Kovidpandēmijas ietekmē konkurss piedzīvojis vienu no lielākajām izmaiņām – tas vairs netiek organizēts kā ikgadējs konkurss, bet notiks katru otro gadu.
Pasaules dabas fonds 2023. gadā sāks meklēt nākamos konkursa dalībniekus, kurus nominēt reģionālajam konkursam. M. Jentgena informē, ka tikusi arī izveidota mājaslapa (“www.balticfarmer.org”), kur tiek publicēta informācija ne tikai par konkursu, bet arī par labajām praksēm.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
