Egils Līcītis: Labāku par Krišjānīša valdību nemaz nevar vēlēties 6
Lai arī mūsu avīzes lasītājiem ir plaša jūtu gamma pret pašreizējo režīmu, šo rindu autors, kurš arvien tiecies būt nevainojami korekts, atzīst, ka Krišjānīša valdība patīk kārtu vairāk par iepriekšējām un labāku nemaz nevar vēlēties. Dombrovska kunga, Laimdotas kundzes un vēl senākās Tautas partijas līderu vadītās administrācijās lietas kārtoja gliemeža ātrumā, sperot soli pa solim, pēc principa, ka pofig vajag tūdaļ par katru nieku satraukties un noskumt.
Tā arī daudz kas palika pusdarīts, rati brauca, kā tos smērēja, čīkstēdami.
Kariņa kunga valdība turpretī strādā enerģiski kā ar “Duracel” baterijām uzlādēta, ar bitītes gudrumiņu, ar skudras čaklumiņu un visam ķeras klāt bez vilcināšanās.
Ja no vecajiem ministriem domas vajadzēja izvilkt kā ar korķu viļķi, tagad saprāta balsī izsakās tie valdības locekļi, kuriem ar domāšanas aparātu viss kārtībā, un līdzi runā tie eksemplāri, kuriem zem galvaskausa velvēm nekas vairāk par zāģu skaidām nav iekrājies.
No piecām partijām sapulcētie cilvēki pie valsts vadības kloķiem pastāvīgi sasauc sēdes, iztirzā aktualitātes, apspriež sasāpējušus jautājumus, izsludina ārkārtas situācijas, pārņem savā pārvaldībā, vērtē, prāto, cīnās, norobežojas, konfrontējas, panāk vienošanos, samazina un palielina, reformē un pārveido, pieņem drosmīgus lēmumus – vienuvārd sakot, skrien un ņemas kā apsviluši.
Gadiem nevarēja atlaist Rīgas domi, tagad pēc piecām minūtēm to izdarīs.
Ilgstoši bija jāsastopas ar karteļu mēģinājumiem pacelt cenas un veikt sadārdzinājumus, bet tas ir pārtraukts.
Politiķiem regulāri, kopš 5. Saeimas laikiem nācās izlūgties naudu oligarhiem un kļūt par maizes tēvu stipendiātiem, no jaunā gada visus partiju tēriņus maksās nodokļu maksātāji. Daudzkārt amatos tika iekārtoti šoferu dēli, deputātu brālēni vai ministru bērnības draugi, atbildīgos posteņos ievilka lāčus aiz ausīm, pašlaik tā vairs nenotiek.
Pat bez glāzes “atmiņu ūdens” ieraušanas cilvēki atmin par bezgalīgiem un veltīgiem pūliņiem pārņemt valdības pakļautībā Latvijas ostas, pārveidojot tās par valstij piederošām kapitālsabiedrībām – aizvakar valdības vīri sapulcējās Ministru kabineta slēgtajās telpās un vienā rāvienā sakārtoja ostu nozari pēc savas saprašanas.
Un, ak vai, cik garas bij runāšanas par Aivara Lemberga apsūdzības pārmērīgi ilgo iztiesāšanu, bet re, kā Jānis Bordāns aizbrauca uz Vašingtonu un uz raso panāca, ka amerikāņi ar sankcijām noņem hūti no trases.
Valsts pārvaldītāji seko līdzi, lai Latviju neieliek “Moneyval” pelēkajā sarakstā, veic administratīvi teritoriālo reformu, vēlas panākt priekšlaicīgu klimatneitralitāti un sekmīgi vada izsargāšanos no saslimstības ar gripu. Visā Latvijā iedarbinās ekonomiskās tiesas un virzīs tālāk Eiropas ātrvilciena sliežu ceļa izbūvi.
Nomierināta mediķu pretošanās, atcelts skolotāju streiks, novērsti visi pie pamales redzamie apdraudējumi.
Ministri dara visu iespējamo, lai Latvija no banānu republikas statusa tiktu normālas valsts kategorijā. Iespējamie valdības gāzēji izrādījušies vien uz papīra rēcēji tīģeri, bet asie kritiķi to vien spējuši kā iekšā vārīties tvitera burbulī.
Premjeram Kariņam padomus dod vecais valdības galva Valdis no Briseles – “ja budžetā nav naudas svarīgām prioritātēm, jādomā, kā to dabūt”, un arī opozīcijas līderis Uldis Augulis taisās par draugu un palīdz zīmēt nākotnes plānus – “lai kādus šķēršļus liek tev priekšā dzīve, nenolaid galvu un turpini iet”. Valdība kļūdās, bet virzās kopā ar tautu – tik uz priekšu.
