Drošāk nekā Alpos 1
Kalnu slēpotāji un dēļotāji zina, ka ziemas prieki var beigties arī ar asarām. Pats būdams ilggadējs slēpotājs, Ervīns Kišuro atzīst – sporta veids saistīts ar traumām, cik pašam ar visu pieredzi un prasmēm tādu nav gadījies! Snovbordistiem vairāk cieš plaukstu locītavas, jo pirmais, ko pašauj drošībai, ir roka. Slēpotāju vājā vieta – ceļgali, arī rokas. Pēdējā laikā galvas traumu ir mazāk, jo cilvēki kļūst prātīgāki un velk ķiveres. Tāpat laiks, kad Riekstukalns slēpotāju vidū bija bēdīgi slavens ar nevaldāmajiem Lietuvas slēpotājiem, esot aiz muguras. Lai gan “broļukas” joprojām mēdz traukties pārdroši, dažkārt vispirms izdara un pēc tam domā, kopumā viņu prasmes un kultūra uz kalna ir augusi, turklāt palīdz arī pozitīvais piemērs.
– Katru gadu nāk klāt jauni slēpotāji – ja viņiem ir no kā pamācīties, viss aiziet pareizās sliedēs.
No trašu īpašnieku puses tiek darīts viss iespējamais – trašu drošības ziņā Riekstukalns sitot pušu Alpus, nešauboties paziņo Kišuro.
– Esam nopolsterējuši gandrīz vai katru koku un pacēlāja stabu, galā izlikuši matračus, gar nogāzēm nostiprinājuši tīklus tā, ka gribēdams nevar nobraukt no trases. Ja salīdzina ar Alpiem, kur bieži vien novilkta tikai maza aukliņa gar trases malu, uzskatu, ka mūsu drošība ir augstākā līmenī nekā pie viņiem.
Žagarkalnā pat izveidots profesionāls drošības dienests, kas rūpējas, lai slēpotājiem būtu mazāk nepatīkamu pārsteigumu. Viņi aizrāda bīstamajiem sportotājiem, noņem no trases, ja kāds ir alkohola reibumā, kontrolē aprīkojumu.
– Gribu būt mierīgs, ka no savas puses esam visu izdarījuši. Turklāt rūpes par drošību ir arī rūpes par biznesu – ja kāds atpūtas veids asociējas ar nedrošību, cilvēkiem tas nepatiks, – nosaka Juris Žagars.
Viņš norāda, ka milzu solis trašu drošības ziņā ir pirms trim gadiem pieņemtās slēpošanas trašu vadlīnijas, kas katru gadu vēl tiek uzlabotas un papildinātas. Dokuments, kuru sagatavojis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sadarbībā ar Latvijas Slēpošanas trašu asociāciju un Latvijas Slēpošanas un snovborda instruktoru asociāciju, nosaka drošuma prasības kalnu slēpošanas, snovborda un kameršļūkšanas pakalpojumiem, ietverot trases, apmācības un inventāra nomu. Vadlīniju ievērošanu kontrolē PTAC. 2016. gadā PTAC veica pārbaudi astoņās trasēs, par neatbilstību vadlīnijām centrs nesniedza informāciju, taču atzina, ka kopumā pārkāpumi samazinās.
Lai cik godprātīgi kalnu saimnieki gādātu par drošību trasēs, slēpotājiem un snovotājiem allaž būtu jāatceras, ka par savu veselību vispirms esam atbildīgs katrs pats.
