Žagarkalna pārvērtības 1
Par pieredzes bagātākajiem profesionāļiem, kas vieni no pirmajiem Latvijā izveidoja trasi ar mākslīgo sniegu, sevi sauc žagarkalnieši Cēsu pusē. Sniega lielgabali Žagarkalnā sāka darboties 1998. gadā. Līdz šodienai sākotnējā iecere “maza, lokāla trasīte pašu priekam ar nelielu biznesu” izaugsi par lielu slēpošanas kompleksu, kuru Juris Žagars, pēc sava aprēķina, ierindo otrajā vietā aiz baldoniešiem. Attīstībai palīdzējis laiks līdz 2008. gadam, kas salīdzinoši ar mūsdienām mazākas konkurences dēļ bijis ļoti veiksmīgs, bet visu nopelnīto naudu ieguldījuši biznesā. Tikuši līdz deviņām trasēm ar 12 pacēlājiem un kalnu slēpošanas instruktoru skolu. Vidējais trašu apmeklētāju skaits labā sezonā – 20 līdz 25 tūkstoši cilvēku.
Žagarkalna vēsturē piedzīvots arī ļoti dramatisks periods, kad 2013./2014. gada sezonā siltās ziemas dēļ tas darbojās tikai vienu mēnesi un uzņēmums nonāca uz bankrota robežas.
– Nevarējām vairs nokārtot kredītmaksājumus un citas saistības, taču mūs paglāba kreditori – viņi vienojās, ka mūs neizputinās, jo negribēja zaudēt labus partnerus, – stāsta Žagarkalna īpašnieks.
Turpmākās sezonas ļāvušas gandrīz visus parādus nokārtot, palicis tikai neliels maksājums nākamajam gadam.
Jura Žagara ikdiena paiet Rīgā, aktiera darbā, tāpēc saimniekošanu kalnā viņš uzticējis komandai, kuras darbā daudz neiejaucas. Pats uzņēmies lielās lietas, kas saistītas ar attīstības virzieniem un investoru piesaisti, kā arī instruktoru skolas vadību, taču laika prognozi dažādos ziņu portālos pārbaudot vai 12 reizes dienā.
