Pirkt vai nepirkt? Bitenieks par labāko šūnu izvēli 0
Jautājums. Veikalā iespējams iegādāties dažāda biezuma šūnas, arī t.s. tranu un bioloģiskās plāksnes. Nevaru izdomāt, kuras būtu labākās bitēm, negribas arī pārmaksāt, jo šūnām ir atšķirīgas cenas. Vai, izmantojot bioloģiskās šūnas, kārēs būs labāks medus? Alvils Skrīveros
Bitenieks Arturs Grudovskis skaidro, ka šādi jautājumi parasti rodas iesācējiem biškopībā. Pieredzējuši biškopji jau ir atraduši labāko variantu.
Latvijā var iegādāties kilogramu šūnu ar 10–14 plāksnēm. Jo plāksnes plānākas, jo tās lētākas. Biezākas plāksnes ir dārgākas, bet ar tām vieglāk strādāt, jo nedeformējas. Turklāt šādas šūnas sevišķi noder pavasarī pirms ienesuma sākuma, kad bites arī no tām spēj paņemt vasku un izvilkt šūnas. Jo plānākas šūnas, jo bitēm vairāk darba. Sākoties ienesumam, bitēm pastiprinās vaska dziedzeru darbība, tās intensīvi velk šūnas. Optimāls variants varētu būt 12–13 plāksnes kilogramā. Uz ļoti plāno šūnu rēķina ietaupītais radīs zaudējumus, liekot bitēm vairāk strādāt ar vaska ražošanu un tādējādi aizkavējot nektāra gādāšanu.
Šūnu plānums nav vainojams, ja tās stropā sabrūk. Iemesls varētu būt stropā esošā temperatūra, slikti iestiepļots rāmis vai kas cits.
Viss nokļūst vienā katlā
Veikalos šūnas pērk mazo dravu saimnieki, kuriem nav tik daudz vaska, lai gatavotu šūnas. Šim nolūkam vajag vismaz 30 kg vaska. Dažās nelielās saimniecībās izmanto arī tā sauktās šūnu pannas (dažādi modeļi iegādājami internetveikalos), taču tas ir darbietilpīgs process, turklāt mājas kārtībā ir sarežģīti sterilizēt vasku. Šādas pannas bija populāras laikā, kad uzliesmoja peru puve un katrs centās savā dravā veidot noslēgtu ciklu.
Šūnu ražošanas uzņēmumos vasks tiek apstrādāts augstā temperatūrā, kurā iet bojā iespējamie slimību ierosinātāji.
Vaska kvalitāte ir atkarīga no Latvijas biškopjiem, kuri vasku iemaina pret gatavām šūnām. Katra nododamā partija netiek kontrolēta, un visas kopā pārtop jaunās šūnās. Iespējamie riski – fluvalināta klātbūtne šūnās no ērču apkarošanas līdzekļiem. Kopumā vaska kvalitāte uzlabojas, jo arvien vairāk bitenieku cenšas savās dravās saimniekot ar bioloģiskajām metodēm, nelietojot ķīmiju (stingro prasību dēļ dravas šādā statusā nereti netiek reģistrētas). Ērču ierobežošanai bitenieki lieto populāro līdzekli Hive Clean vai skābes. Gatavojot vasku nodošanai, bitenieki nedrīkst lietot cinkotus melnā metāla traukus.
Bioloģiskās – bioloģiskajām dravām
Arturs Grudovskis skaidro, ka bioloģiskās šūnu plāksnes lielākoties paredzētas tiem biteniekiem, kuri nodarbojas ar bioloģisko biškopību un vēlas saņemt subsīdijas. Viņiem jāapliecina arī atbilstīgu šūnu plākšņu lietošana, taču tirdzniecībā to nevar būt daudz, jo, saimniekojot ar alternatīvām metodēm, medus un vaska raža nav tik liela kā konvencionālajās dravās. Tāpēc lielākā daļa vaska tiek izlietota šūnu gatavošanai savas dravas vajadzībām, arī sveču liešanai.
Ja bites ir vaļasprieks un pāris saimju īpašnieks ir pārliecināts zaļais, protams, sirdsmieram bioloģiskās plāksnes var pirkt, skaidro bitenieks, bet tās ir daudz dārgākas. Turklāt parasti šādas šūnas nevar dabūt apmaiņā pret vasku, bet gan tikai pirkt. Tātad katru gadu milzu ieguldījumi.
Vislētākais variants ir šūnu plāksnes iestiprināt tikai rāmīšu augšpusē – tā teikt, iedvesmai. Pārējo rāmja daļu bites pašas pievilks ar šūnām. Šis veids varētu patikt tiem, kuri vēlas ēst šūnu medu. Taču ar šādām šūnām apgādāts strops regulāri jāpārbauda, jālikvidē bišu nepareizi savilktie vaska tiltiņi. Arī medus raža būs mazāka, jo bites kādu laiku ražos vaska taru.
Tranu šūnas var nepirkt
Savukārt t.s. tranu šūnas paredzētas varroatozes ierobežošanai. Ievietojot šādu plāksni ligzdā, bites tajā izaudzēs tranu perus, uz kuriem visbiežāk parazitē ērces. Taču tranu plāksnēm var netērēties un tranu audzētavu pagatavot pats. Peru telpas rāmi gareniski pārdala ar līstīti. Augšpusē ievieto parasto šūnu plāksni, apakšpusi atstāj tukšu. Bites pašas to aizpildīs ar tranu šūnām un periem. Vēlams ievietot divus šādus rāmīšus, turklāt ar dažu dienu starpību, lai tad, kad viens būs jau aizvākots, varētu dēt otrā.
Ja praktizē kādu no šīm tranu audzēšanas metodēm, svarīgi atcerēties, ka tranu peri (tiem noteikti jābūt jau aizvākotiem) jāizgriež ik pēc 10 dienām. Citādi milzīgs tranu skaits nokļūs saimē, un labi gribētais pasākums izvērtīsies gluži pretēji cerētajam.
Daži bitenieki apgalvo, ka stropā ērču nav, jo no tranu šūnām izvilktie trani ir bez tām, taču tā gluži nav. Ja bitēm ļauj veidot tik daudz tranu šūnu, kā pašas iecerējušas, nelielā daudzumā noteikti būs lielāka iespēja uz traniem atrast ērces, nekā tad, ja tāds pats ērču daudzums būtu izvietots uz mākslīgi stimulēto tranu skaita.
INTERESANTI
Bišu šūnu diametrs atšķiras un var būt 5,1–5,4 mm. Jo tālāk uz ziemeļiem dzīvo bites, jo tām lielāks šūnu diametrs. Rūpīgs bitenieks var izmērīt šūnas savā dravā un pasūtīt bišu iecienītāko modeli. Šāda iespēja kļūst aktuāla, jo Latvijā vairāki uzņēmumi iegādājušies modernas šūnu gatavošanas iekārtas, kas pieļauj arī šādas korekcijas, ne tikai šūnu plākšņu izmēru un biezumu.
