Labākās grāmatas izceļ personību un runā par dabu 0
Jūlija Dibovska, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome (LBJLP) atzīmē, ka satraucošajam 2020. gadam ir arī daža laba pozitīva īpašība – šajā pavasarī un vasaras sākumā bija iespēja paskatīties uz 2019. gadā izdoto grāmatu klāstu vēl rūpīgāk nekā parasti, tika vairāk lasīts un grāmata kļuva par vienu no svarīgākajiem komunikācijas līdzekļiem saziņā ar ārpasauli.
Ko skaistu un saturīgi atnesis 2019. gads? Apkopojām aktīvo lasītāju un balvas žūrijas dalībnieču spilgtākos viedokļus plašākam ieskatam.
“Starptautiskais laureāts 2020”
“Sibīrijas haiku” (“Liels un mazs”, 2019, rakstniece Jurga Vile, ilustratore Lina Itagaki un tulkotāja Dace Meiere)
Grafiskais stāsts jeb komikss iepazīstina pamatskolas vecuma bērnus ar 1941. gada deportāciju tēmu. Drosmīgi tiek atklāts zēna Aļģa ģimenes stāsts – svešo karavīru iebrukšana mājās, izsūtījums uz Sibīriju, smagie sadzīves apstākļi svešumā.
Grāmata guvusi atzinību gan Lietuvā, gan arī citās Eiropas valstīs un atbild uz jautājumu “Kā stāstīt bērniem par vēstures notikumiem?”.
Literatūrzinātniece Ilze Stikāne: “Pavisam īpaša grāmata. Tik smagi vēstures notikumi pasniegti bērnam un pusaudzim pieņemamā formā – vizuāli tekstuālā. Unikāls tas, ka uz notikumiem nolūkojas bērns, tas tiek parādīts pārliecinoši: sākumā neizpratne, tad piedzīvojums, bet pamazām tas pārvēršas par fiziski un morāli smagu pārdzīvojumu. Detaļas precīzi izvēlētas. Latviešu literatūrā nav bijis nekas tamlīdzīgs, ja neskaita, piemēram, Paula Bankovska stāstu no krājuma “Kur pazuda saimnieks?”. Mēs vēl acīmredzot neuzdrošināmies.”
Jāņa Baltvilka balva bērnu un jauniešu literatūrā. Nominanti:
Osvalds Zebris, Māra” (“Dienas Grāmata”, 2019)
Māra ir drosmīga vidusskolniece, kura cenšas īstenot kādu spilgtu un provokatīvu soli skolas uzveduma laikā. Viņas draugu lokā ir gandrīz vienīgi puiši, un šīs attiecības nav vienkāršas, jo Māras personība pieprasa uzticību gan ideāliem, gan draudzībai augstākajā pakāpē. Grāmatu papildina Elīnas Brasliņas ilustrācijas.
Literatūras docētāja Aija Kalve: “Būtisks ir kultūras un vēstures konteksts. Latviešu oriģinālliteratūrā ir maz šādu jauniešiem domātu grāmatu, kas aktualizē personību un laikmetu, sava laika zīmes. Varbūt vietām par daudz detalizēti tēlots, tomēr vērtīgs teksts.”
Inese Zandere”Bērns, kas neiekrita” (“Liels un mazs”, 2019)
Dzejoļi, kas aicina paskatīties uz bērnu drošību, traumām un bīstamām situācijām, no kurām var mācīties. Galvenās varones ir ļaunā lauma un labā lauma, un viņu viedokļi par labo un ļauno arī stipri atšķiras. Ilustrācijas zīmējis Reinis Pētersons.
Literatūrzinātniece Ilze Stikāne: “Šai grāmatai ir virsuzdevums – pasargāt bērnus no dažādām bīstamām situācijām. Bet šo didaktisko uzdevumu dzejniece ir ietvērusi savdabīgā formā, veidojot dialogu starp laumām. Interesanta ir tēlu sadarbība un satikšanās, attieksme pret bērnu. Turklāt tā ir labas kvalitātes dzeja.”
Juris Kronbergs, “Laika bikses” (“Liels un mazs”, 2019)
Grāmata domāta gan skolas vecuma bērniem, gan viņu vecākiem – laika vērošanas procesā dzejnieks piedāvā iepazīt filozofiju un spilgtus tēlus. Laiks tiek personificēts, tam ir sava dzīve un pat bikses, savukārt iemiesot to attēlos palīdzējusi ilustratore Anete Melece.
Literatūrzinātniece Ilze Stikāne: “Daudzbalsība un daudznozīmība, jo bērni uztver vienu, bet pieaugušie izlasa ko citu – varbūt vairāk, varbūt filozofiski. Sadarbība ar ilustratori bijusi tik veiksmīga, ka padara grāmatu par ļoti ietilpīgu. Autora uzdrošināšanās runāt par laiku, personificējot to – izaicinājums Anitai Melecei, kura mākslinieciski atgādināja: ja paskatās spogulī un ierauga sevi – tad taču ierauga laiku!”
Rasa Bugavičute-Pēce, “Puika, kurš redzēja tumsā” (“Latvijas Mediji”, 2019)
Jēkabs ir piedzimis neredzīgu vecāku ģimenē, tāpēc bieži vien sanāk, ka viņš rūpējas par vecākiem, nevis otrādi. Bet viņam taču ir arī savas intereses un spēles! Mammas ciešā mīlestība, īpatnējie pieaugšanas apstākļi liek zēnam justies tā, kā nejūtas neviens. Jo viņš uz mūžu paliks zēns, kurš redzēja tumsā.
Mākslas izglītības eksperte Ilze Kupča: “Viens no ļoti vērtīgiem pieaugšanas stāstiem. Ļoti aktuāla tēma, brīnišķīgi lasāma grāmata. Pusaudzim ļoti piemērota, īpaši tāpēc, ka svarīga ir iejušanās un empātijas attīstība. Šī grāmata atbilst lasīšanas jēgai kā tādai – piedzīvot kaut ko, ko piedzīvojis cits.”
Agnese Vanaga, “Plastmasas huligāni” (Jāņa Rozes apgāds, 2019)
Čiekurkalna puikas Klāvs un Intars nejauši sastop plastmasas maisiņu Dusmukuli, kurš ir dusmīgs, jo izsviests mēslainē. Turpat arī citi maisiņi, kas kļuvuši par plastmasas huligāniem. Kā tagad izglābt pasauli? Ilustrācijas zīmējusi Līva Ozola.
Literatūrzinātniece Ilze Stikāne: “Temats oriģināls un ļoti aktuāls. Šobrīd tapusi jau otrā grāmata, ko bērni priecīgi uztvēruši. Ļoti interesanti personificēti maisiņi, ko mēs arī viegli varam iztēloties, vienlaikus aizdomājoties par saviem paradumiem. Pārliecinoši uzrunā gan mazus, gan lielus lasītājus.”
Arno Jundze, “Šušnirks un pazemes bubuļi” (“Zvaigzne ABC”, 2019)
Ķiparzemē valda labestība un piedzīvojumi, te dzīvo dzīvnieciņš Šušnirks, telegrāfists Čieps, pastnieks Dipadnieks un izgudrotājs Skrūvītis. Šie un citi tēli iekuļas neparastās situācijās un liek Ķiparzemē padzīvoties arī lasītājam. Ilustrācijas zīmējusi Kristīne Martinova.
Literāte Austra Gaigala: “Beidzot ir sagaidīta grāmata jaunajai paaudzei, kura jau izaugusi no pūkaino zvēriņu bilžu grāmatu vecuma, bet vēl nav sasniegusi pusaudžu dekoratīvo problēmu gadus, un kas ir vienkārši interesanta, jautra, spraiga lasāmviela, bet netiecas iejūgt lasītāju pastiprinātā empātiju, cēloņsakarību meklējumu, sociālo problēmu un dažādu morāli ētisko vērtību raisīšanas un risināšanas jūgā.”
Jāņa Baltvilka balva grāmatu mākslā. Nominanti:
Gundega Muzikante par ilustrācijām Ievas Samauskas grāmatai “Septiņas spārnotas atziņas mazā somiņā” (“Zvaigzne ABC”, 2019)
Bērnu un vecāku attiecības mīlošā ģimenē iemiesotas somzīlīšu pārī un viņu mazuļos. Pastarītis Tils gan piedzimst pēdējais un galīgi neprot lidot, tāpēc pārējiem bērniem jāmācās izturēties pret viņu ar cieņu. Mazulim jābūt stipram un neatlaidīgam, lai tiktu pāri dzīves briesmām un satiktu draugu.
Mākslas zinātniece Austra Avotiņa: “Gundegas Muzikantes ilustrācijas nemainīgi saglabā augstu kvalitāti, zīmējumi ir interesanti un nostrādāti, un māksliniece izmanto savu spēju atveidot personu raksturus.”
Ieva Jurjāne par ilustrācijām Kārļa Ķezbera grāmatai “Takšelis Makšelis” (“Mansards”, 2019)
Takšeļa Makšeļa piedzīvojumi sākas ar mežu un niknu suņu pilnu ciemu. Viss beidzas labi! Kopā ar mērkaķīti Čičī viņš iemaldās cirkā, izglābj zosis no lapsas un pat paspēj tikt atpakaļ mājās.
Mākslas izglītības eksperte Ilze Kupča: “Ilustrācijas šo grāmatu izceļ citu vidū ar ārkārtīgi lielo vizuālo spēku, teksts iegūst papildu vērtību, tas kļūst līdzvērtīgs ilustrācijām, lai gan tas ir blīvs. Ilustrācijas izstāsta šo stāstu vēlreiz un labāk, jaudīgāk un dzīvelīgāk, kļūstot par mākslas vērtību kā tādu.”
Mārtiņš Zutis par ilustrācijām Frīdas Nilsones grāmatai “Ledusjūras pirāti” (Jāņa Rozes apgāds, 2019)
Pirāti ir nolaupījuši Sirī māsu Mikiju, taču nevienam nav drosmes stāties pretī Ledusjūras baisajam pirātu kapteinim Baltgalvim, kurš zog bērnus un liek tiem vergot. Sirī dodas atgūt savu mazo māsiņu. No zviedru valodas tulkojusi Ieva Lešinska.
Literatūras docētāja Aija Kalve: “Ļoti spēcīgs meitenes pusaudzes personības tēls. Tikpat labi varēja būt nominēta kā vērtīgs tulkojums literatūras nozarē. Drosme, mērķtiecība – īpašības, kuras vajadzīgas pusaudžiem. Maz didaktikas! Brīdī, kad pieaugušie novēršas, kad sabiedrība ir gļēvulīga vai vienaldzīga, viens pusaudzis izcīna lielo cīņu, pat ja visi saka, ka to nevar. Piedzīvojumu grāmata, bet dziļākā griezumā – grāmata par vērtībām sabiedrībā.”
Lote Vilma Vītiņa par ilustrācijām grāmatai “Dzejnieks un smarža” (“Aminori”, 2019)
Kādā jaukā dienā mazā Dzejnieka degunā ielien dzejolis! Nē, mākonis! Vai varbūt tas ir lietus? Tajā brīdī Dzejniekam atklājas bagātīgā un daudzveidīgā smaržu pasaule, kura iedvesmo viņu dzejot un dalīties savos atklājumos arī ar citiem.
Mākslas izglītības eksperte Ilze Kupča: “Grāmata kā kopums ir vērtīga ar to, ka bērniem jāiedziļinās pilnīgi citā pasaulē – smaržu pasaulē. Būt vērīgam, uzmanīgi pieskarties un aizrauties ar jomu, kurai parasti nav pievērsta īpaša uzmanība. Smaržu ir ļoti grūti ilustrēt, grāmata droši ieved šajā komplicētajā pasaulē.”
Andra Manfelde par ilustrācijām grāmatai “Ceriņslotas zīmējumi” (“Latvijas Mediji”, 2019).
Annai ir gaišas bizes, kas izskatās pēc vējā plandošām zeķbiksēm. Rudmatei Katrīnai ir spurains ērkulis, kas atgādina sarkanu ezi. Un viņas ir labākās draudzenes. Kādu dienu viņas pamana, ka lietām pazudušas ēnas, mājām nav visu sienu – tās ir kā dekorācijas, turklāt pazuduši pieaugušie!
Literāte Līvija Baumane-Andrejevska: “Autores skičveidīgās ilustrācijas stāsta iespaidā rosinās kādu jauno lasītāju ķerties pie saviem krāsu zīmuļiem un papildināt grāmatā esošos zīmējumus. Neviļus gribas iztēloties šo pasaku, iemiesotu animācijas filmā. Vilsies tie, kuri Manfeldes pasakā meklēs atsauces uz kādām ļoti tradicionālām, ar Kuldīgu saistītām teikām, jo šis teksts ir absolūti oriģināls.”
“Latvijas valsts mežu” balva “Jaunaudze” par debiju bērnu literatūrā un grāmatu mākslā. Nominanti:
Dāvids Vikmanis un ilustratore Marina Heniņa par grāmatu “Roņpils: purva stāsti” (Jāņa Rozes apgāds, 2019)
Dvīņumāsas Tīne un Bīne dzīvo Roņpilī, nelielā ciemā meža vidū. Viņām ir deviņi gadi un prāts nesas uz delverībām. Kādudien klasē uzrodas jauniņais – puika Juhans, kuru neviens cits, izņemot māsas, neredz. Turklāt viņš dzīvo purvā!
Literatūras docētāja Aija Kalve: “Tāpat kā “Meža meitene Maija”, arī šī grāmata iemieso man tīkamu patiesību: vērojums ir svarīgs, pat ja tas nav dikti detalizēts. Īpaši par dabu. Cilvēks iet dabā un kļūst par tās draugu.”
Kristīne Martinova par ilustrācijām grāmatai “Šušnirks un pazemes bubuļi” (“Zvaigzne ABC”, 2019)
Literatūrzinātniece Bārbala Simsone: “Ķiparzemi apdzīvo Šušnirks, Mazulis, Skrūvītis un citas būtnes, par kurām rakstnieks nedod ne mazāko mājienu, kas tās īsti ir – it kā cilvēkveida radības, it kā ne. Šajā ziņā autoram nevainojami piespēlē arī grāmatas māksliniece Kristīne Martinova, kuras rotaļīgi melnbaltajās, it kā uz rūtiņu lapām zīmētajās ilustrācijās tāpat nav samanāma personāžu suga.”
Viesturs Ķerus, “Meža meitene Maija” (“Liels un mazs”, 2019)
Maija ar ģimeni dzīvo mežā – mežsargmājās. Viņas tētis ir putnu pētnieks, kas meitai prot izskaidrot dabas norises, iepazīstināt ar putniem un dzīvniekiem, ņem Maiju līdzi putnu skaitīšanas un gredzenošanas ekspedīcijās. Ilustrējis Didzis Upens.
Literatūras docētāja Aija Kalve: “Dzejnieks Jānis Baltvilks gāja dabā un vēroja. Šajā grāmatā var redzēt it kā to pašu Baltvilka grāmatu nesteidzīgumu. Te tiek mācīts bērnam ieskatīties, apstāties. Tagad skaties! Tagad – klausies! Melnbaltās ilustrācijas – sākumā likās, ka neiederīgas, bet vēlāk sapratu, ka krāsas jāsaskata lasītājam pašam!”
