Labākajiem skolēniem par maz radošuma 0
Kāpēc Latvijas skolēniem ir samērā sliktas sekmes matemātikā? Ko darīt, lai situāciju uzlabotu? Par to pagājušajā nedēļā konferences “Dabaszinātnes un matemātika skolā – efektīvi un radoši” gaitā sprieda izglītības jomas eksperti.
Eiropas Savienība (ES) apņēmusies līdz 2012. gadam apmēram par 15 procentiem samazināt to skolēnu skaitu, kam nepietiekamas prasmes matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs. Latvijas skolēnu zināšanas dabaszinātnēs Eiropas izpratnē jau tagad ir pietiekami labas – tikai 14,6 procentiem mūsu valsts skolēnu šīs zināšanas atzītas par nepietiekamām. Tikmēr matemātikā situācija ir daudz sliktāka: nepietiekamas zināšanas ir 22,6 procentiem skolēnu. ES vidēji ar nepietiekamām prasmēm matemātikā ir 22,1 procents skolēnu.
Šie dati iegūti PISA skolēnu sasniegumu pētījumu laikā un attiecas uz 2009. gadu, taču nav pamata domāt, ka pēdējo gadu laikā tie būtu strauji mainījušies.
Rita Kiseļova, kas strādā Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē un īsteno PISA pētījumu Latvijā, paskaidroja, ka zemi sasniegumi nozīmē, ka skolēni matemātikā pat neprot atrisināt elementārus uzdevumus. Turklāt Latvijā ir arī samērā maz tādu skolēnu, kuru sasniegumi matemātikā novērtēti kā augsti. R. Kiseļova stāstīja, ka pētījuma uzdevumi sastādīti tā, lai pārbaudītu, kā skolēni izmanto skolā iegūtās zināšanas, risinot konkrētas situācijas, ar kādām var nākties saskarties arī dzīvē.
Latvijā PISA pētījuma uzdevumus matemātikā pilda 9. klašu skolēni. Pabeidzot pamatskolu, viņi kārto arī valsts pārbaudījumu matemātikā. Statistika par uzdevumu izpildi šajā pārbaudījumā liecina, ka skolēni ar augstu sasniegumu līmeni 2003. gadā Latvijā bija pat gandrīz 14 procenti, pēc tam sasniegumi diezgan strauji kritās līdz nepilniem sešiem procentiem 2009. gadā. Taču 2011. gadā augsta līmeņa zināšanas un prasmes pārbaudījumā jau parādīja daudz vairāk skolēnu – gandrīz 10 procenti.
Vēl lielāks sasniegumu kritums matemātikā bija vērojams sestklasnieku vidū. 2000. gadā gandrīz 20 procentiem 6. klašu absolventu bija augsti sasniegumi valsts pārbaudījumā matemātikā, bet 2003. gadā šādi rādītāji bija vairs tikai pieciem procentiem. Līmenis atsācis augt vien pēdējos gados, un 2011. gadā 6. klases beigās augsti sasniegumi jau bija 10 procentiem bērnu.
Arī centralizētajos eksāmenos matemātikā visvairāk skolēnu ieguvuši vidējos – C un D – līmeņus. Pie augstākā A līmeņa tika vien 6,27 procenti eksāmena kārtotāju, pie B līmeņa – 17,23 procenti.
Valsts izglītības un satura centra pārstāvis (VISC) Jānis Vilciņš stāstīja, ka eksāmenā iekļauti gan tā sauktie formālie uzdevumi, kuru atrisināšanai pietiek ar labām teorijas zināšanām, gan uzdevumi, kurus var atrisināt ar loģikas un intuīcijas palīdzību. Izrādās, ka skolēniem ar labām zināšanām matemātikā sasniegumi loģikas un intuīcijas uzdevumos paliek tādā pašā līmenī, kā risinot formālos uzdevumus, bet nosacīti slinko skolēnu, to, kuri “matemātikas stundās vienmēr gulējuši”, sasniegumi šajos neformālajos uzdevumos strauji kāpj. Tas licis secināt, ka labākiem skolēniem pietrūkst radošas pieejas matemātikas uzdevumu risināšanā. “Tas parāda, ka mums ir problēmas tieši ar spējīgākajiem skolēniem un lielākas izaugsmes iespējas ir “labajiem” skolēniem,” teica J. Vilciņš.
Viņa kolēģe Ingūna Tabūne pieļāva, ka čaklākajiem skolēniem radošuma pietrūkst tāpēc, ka “lielā daļā skolu matemātiku māca, izmantojot konkrētus zināmus algoritmus, jo tā ir vieglāk iemācīt”. Taču netiek attīstīta matemātiskā domāšana un spējas.
VISC arī izpētījis, ka augstāki sasniegumi matemātikā, kā arī fizikā un bioloģijā ir skolēniem no tā saucamajām pilotskolām – skolām, kas eksaktos priekšmetos pirmās sāka mācīt ar jaunām metodēm, cenšoties panākt, lai skolēni šos mācību priekšmetus patiešām izprastu, nevis iekaltu.
Ogres 1. vidusskolas direktore un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītāja Ineta Tamane sacīja, ka augstus sasniegumus darbā ar skolēniem grūti sasniegt tāpēc, ka skolēni uz skolu atnāk ļoti dažādi, turklāt atšķiras ātrums, ar kādu viņi apgūst mācību vielu. Būtu nepieciešams veidot klases, kurās 1. klases vielu bērni apgūtu divos gados.
Lai bērni veiksmīgāk pabeigtu pamatskolu, Ogres 1. vidusskolā 8. un 9. klasē strādā arī skolotāja palīgs, kas palīdz apgūt mācību vielu. Direktore novērojusi, ka problēmas ar matemātiku ir 15 procentiem skolēnu. Bet talantīgi šajā mācību priekšmetā vidēji ir trīs skolēni klasē. Lielākās problēmas bērniem parasti esot ar teksta uzdevumiem. Tas apliecina, ka Latvijas skolēniem ir arī nepietiekama lasītprasme – grūtības uztvert teksta jēgu.
Smiltenes ģimnāzijas direktore Velga Mālkalne uzskata, ka Latvijas skolēnu samērā zemie sasniegumi matemātikā izskaidrojami ar pārblīvēto un saskaldīto mācību saturu. Skolēnam jāapgūst tik daudz informācijas, ka nav laika pašam domāt.
Eksperti arī norādīja, ka nepieciešama kvalitatīvāka skolotāju tālākizglītošana – tai jābūt tādai, lai pedagogs prastu gan iemācīt matemātikas likumus, gan atraisīt matemātisko domāšanu.
Viedoklis
Vai tiešām matemātikā spējīgākajiem skolēniem pietrūkst radošuma?
Anna Gustava, Rīgas 25. vidusskolas matemātikas skolotāja: “Tas ir galīgs absurds! Man ir bijis daudz skolēnu, kas ieņēmuši augstākās vietas matemātikas olimpiādēs, un viņiem bija ļoti augstu attīstīta intuīcija. Taču bez teorijas zināšanām arī matemātikā tālu netiksi. Saviem skolēniem vienmēr saku, ka matemātikas formulas dzīvē nebūs vajadzīgas, bet domāšana gan. Un matemātika taču ir domāšana. Nevienu savu stundu nenovadu bez domājamā uzdevuma. Diemžēl tā ir, ka daudzi skolotāji iemāca bērniem risināt tikai noteikta tipa uzdevumus. Tad skolēnos, iespējams, radošums un intuīcija tiešām pazūd.”
Uzziņa PISA (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma, “Programme for International Student Assesment”) pētījums ir vienīgais starptautiskais vienotais skolēnu sasniegumu pētījums, kurā piedalās arī Latvija. Kopumā PISA pētījumā iesaistītas 67 valstis. Pētījuma laikā vienādus uzdevumus pilda visu pētījumā iesaistīto valstu piecpadsmitgadīgie skolēni. |
