Koru olimpiāde turpina skanēt labākajās dziesmu svētku tradīcijās 0
Ar “Pūt, vējiņi!” kopkora un skatītāju izpildījumā svētdienas vakarā izskanēja Pasaules koru olimpiādes lielkoncerts Mežaparka Lielajā estrādē.
Pretēji nedaudz bažīgajiem apmeklētāju skatieniem pirms koncerta gan latviešu, gan ārzemju koristi bija mundri un uz estrādi devās dziedādami, dažs Āfrikas koru pārstāvis pat dejodams stiprākās lietusgāzes vidū. Mēģinājumu laikā dalībnieki esot izbaudījuši “pilnu programmu – rīta pusē karstumu un vakarā pamatīgu lietu”, pinot bizes pirms koncerta, stāsta Petra un Paula Anna no jauktā kora “ODA”.
Tiesa, tik pārliecinoši par to, ka lietus nav problēma, neatsaucās visi dalībnieki – bija acīmredzams, ka koristu uz skatuves bija stipri mazāk, nekā plānots, īpaši ārzemju pārstāvju. To atzīst arī koncerta mākslinieciskais vadītājs, diriģents Romāns Vanags: “Lietus bija pārbaudījums dziedātājiem. Es cienu visus korus, kuri palika uz lielkoncertu, taču nenosodu arī tos, kuri izlēma nepiedalīties, jo daudziem šajā nedēļā vēl ir konkursi.”
Apmeklētāji steidza fotografēties kopā ar japāņu meitenēm nacionālajos kimono tērpos, savukārt ārzemju viesi centās izvēlēties, kura novada tautastērpos ģērbtās dziedātājas iemūžināt savos viedtālruņos. Mūsu klausītāji bija apbruņojušies ar lietusmēteļiem, bet ārzemju viesi bija sašutuši par to, ka pie ieejas viņiem tika atņemti lietussargi, tāpēc aktīvi meklēja iespēju tos iegādāties. Lai arī laika prognoze bija zināma, organizatori šoreiz nebija padomājuši par iespēju apmeklētājiem iegādāties lietusmēteļus – pārdomu vērts punkts nākamajam koncertam, jo domājams, ka starp daudzajām ēdienu un dzērienu teltīm būtu atradusies vieta arī to tirdzniecībai.
No tautasdziesmas līdz Verdi operai
Koncerta scenogrāfija bija radīta, balstoties uz Austras koku, jo tā elementi saule un gaisma ir radniecīgi arī daudzām citām kultūrām. Atklāšanā skatuves centrā dejotāji iededza Māras krusta uguni, kas tika uzturēta visu koncerta laiku, un satumstot ar dažādu krāsu gaismām starp koristiem parādījās Austras koka zari. Tāpat lielisks vizuālais papildinājums bija Dziesmu svētkos ierastie, taču vienmēr efektīvie dziesmu grāmatu vāciņi, šoreiz mirguļojoši zili un sarkani.
Lielkoncerta pirmajā daļā “Dziesma Latvijai” Latvijas koristi iepazīstināja ārvalstu dalībniekus un viesus ar Dziesmu svētku klasisko repertuāru, tostarp tautasdziesmām “Dziedot dzimu, dziedot augu” un “Rozēm kaisu istabiņu”, kā arī Māra Sirmā diriģēto Jāzepa Vītola dziesmu “Gaismas pils”, kuru publika klausījās, stāvot kājās.
Kamēr latviešu skatītāji klusi dungoja līdzi savas mīļākās dziesmas, ārzemju klausītāji nenogurdināmi izmantoja foto un videokameras, lai iemūžinātu mūsu koristu izpildījumu. Arī viesu kori bija sajūsmā par latviešu dziesmām, kaut arī brīžiem vārdu izruna sagādāja grūtības. Venecuēlas jauniešu koris vēl pēc koncerta nenoguruši dziedāja “Bēdu manu, lielu bēdu”, kas esot viņu mīļākā dziesma.
Savukārt otrajā koncerta daļā “Dziesma pasaulei” bija iespēja vienoties visiem zināmās un populārās melodijās no spiričuelu dziedājuma līdz opermūzikai. Jāatzīst, ka brīžiem kopkoris skanēja klusāk, nekā gribētos, un trūka tā spēka, ko saņemam, kad Mežaparkā dzied vairāk nekā 40 tūkstoši balsu.
Iespējams, pirms koncerta lietus nogurdināta, publika tā laikā bija diezgan kūtra, taču viss mainījās brīdī, kad uz skatuves kāpa amerikāņu gospeļu dziedātājs Volts Vitmans juniors un diriģents Andrē Tomass, lai kopā ar kopkori izpildītu tradicionālo amerikāņu dziesmu “O, Happy day!”. Jau ar pirmajām taktīm V. Vitmans aicināja publiku celties kājās un dzīvot līdzi dziesmai – skatītāji aplaudēja, dziedāja un dejoja, beidzot radot sev patiesa svētku koncerta sajūtu. Amerikāņu diriģents Andrē Tomass atzina – lai arī viņš kopkori satika pirmo reizi tikai dziesmas laikā, “tā izdevās lieliski, jo mēs sajutām viens otru acumirklī”. Tāpat viņš bija sajūsmā par “Dziesmas Latvijai” daļu un priecājās redzēt, “kā tās uzrunā un vieno cilvēkus, lai arī no kurienes viņi būtu”. “Dziedātāju sirdīs un garā varēja redzēt un sajust viņu prieku,” atzina diriģents.
Labākajās Dziesmu svētku tradīcijās pēc vairākām dziesmām koris apņēmīgi sauca “atkārtot” un galu galā Mārtiņa Brauna dziesma “Saule, Pērkons, Daugava” Mežaparka estrādē izskanēja divas reizes.
Pasaules koru Miera balva Baltijas valstīm
Lielkoncerta laikā Mežaparka Lielajā estrādē Vācijas kultūras organizācijas “INTERKULTUR” prezidents Ginters Tīčs un mākslinieciskais vadītājs Kristians Lungrēns pasniedza pirmo Pasaules koru Miera balvu trijām Baltijas valstīm par kordziedāšanas tradīciju kopšanu un glabāšanu. Saņemot balvu, kultūras ministre Dace Melbārde uzsvēra, ka “kopdziedāšanai Baltijas valstīs ir senas tradīcijas, kas ir sakņotas folklorā, tomēr 19. gadsimta otrajā pusē, veidojoties plašai koru kustībai, tā ieguva jaunu jēgu un nozīmi. Neatkarības atgūšana Baltijas valstīs nav iedomājama bez Dziesmu svētkiem”.
Ar lepnumu jāatzīmē, ka vakar skatītāji parādīja Baltijas valstu vienotību, ne tikai saņemot Miera balvu, bet arī igauņu un lietuviešu nacionālo dziesmu laikā pieceļoties kājās.
Pasaules koru olimpiādes pirmā nedēļa
* Dānija: Aarhus Pigekor (sieviešu kori)
* Dienvidāfrika: University of Pretoria Camerata (jauktie jauniešu kori); Stellenbosch University Choir (sakrālā mūzika ar pavadījumu); Stellenbosch University Choir (spiričueli); Kearnsey College Choir (popmūzika/šovu kori); Stellenbosch University Choir (jauktie kori).
* Honkonga: Diocesan Boys School Choir (jauniešu vīru kori).
* Ķīna: Student Choir of Nankai University (skatuviskās tautas mūzika); Shanghai Huangpu Youngster Activity Center Spring Children’s Choir (bērnu kori).
* Krievija: Chapel of Boys and Young Men of the Sverdlovsk State Children Philhamonic (zēnu kori).
* Latvija: Emiļa Mengaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas meiteņu koris (viendabīgie jauniešu kori); Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris “Gaudeamus” (vīru kori).
* Nīderlande: KeyChord (barbershop kvarteti).
* Šrilanka: The Old Joe’s Choir (barbershop kori).
Koru konkursi turpinās; šonedēļ noskaidrosies laureāti vēl 15 kategorijās.
