“Kopš redzēju sevi no augšas, iespaidi par šo lidojumu ir visos manos darbos”. Jānis Anmanis par dzīves un aprīļa sajūtām 0
36,6 viesis Jānis Anmanis, gleznotājs
Aprīlis kopš senlaikiem ir lielais mākslas mēnesis, iespēja pacelties spārnos un uzlidot augstu virs ikdienības. Jābūt tīrām rokām un tīrām domām, ja mēģini pieskarties savai vai cita dvēselei. Jādomā, kas tevī labākais, ko kādam dot – kokam, zīlītei, Latvijai.
Ejot pa ielu vai braucot trolejbusā, redzams: cilvēkiem lūpiņas uz leju vien. Es no tālienes, tikai ar acīm – uz augšu, uz augšu! Paliec mirkli tādā pusprofilā. Apstājas parasts tramvajs, bet laukā kāpj renesanses figūras, bruņinieki, mūki. Sievietei ar sunīti līdzi tipina vesels stāsts. Apkārt tik daudz modeļu portretiem, sižetu varoņu. Aizmirsīsim sabiedrības lomu spēles un mācīsimies cits citam no sirds uzsmaidīt! Tad ar dzīvi viss būs kārtībā. Ar mākslu arī.
*
Nākamgad apritēs 50 gadu, kopš vadu Latvijas bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmiju. Arī šogad konkursā, kas jau astoņpadsmito gadu notiek Taivānā, pirmā vieta Latvijai. Atkal Japāna, Anglija, Francija, Krievija, Indija ir aiz mums. Mākslinieciskā lidojuma lielvalsts! Katrs no šiem bērniem iemācījies noticēt: es – radošs un brīvs, mēs – radoši un brīvi. Tikai tad dzirksts, kas piemīt ikvienam, spēj tā iekvēloties, ka palīdz izgaismot pasauli.
*
Rīgas autoostā regulāri notiek šīs akadēmijas bērnu zīmējumu izstāde. Gadā to apskata miljons cilvēku. Daudzi uztraucas, ka caurstaigājamā telpā kāds labākos darbus saķēpās vai nozags. Mierinu: varbūt tas nozīmē, ka cilvēkiem gribas mākslu, tikai viņi vēl neprot to citādi pateikt.
Kādreiz mājas kāpņu telpas visos stāvos biju izlicis izstādi – savu un pasaules dižgaru darbu reprodukcijas. Leonardo da Vinči Monu Lizu pat ieliku zelta rāmī. To nozaga. Uzliku citu. Reiz, kad televīzijas intervijā man prasīja, vai negribētu būt par prezidentu, atzinu, ka tāpēc vien vērts to pamēģināt, ka mūsu tauta tāda izsmalcināta. Ja zog, tad Monu Lizu. Raudzīdamies kamerā, teicu: cienījamais mākslas mīļotāj, kas uz 99 gadiem šo gleznu aizņēmies, paldies par to, ka tev tik laba gaume. Kamēr pietiek spēka pat bēdīgākajā pieredzē meklēt iespēju noturēties uz pozitīvisma viļņa, nekas nav zaudēts, nekas nav zudis.
