Labākais ārsts senioram 0
“Seniora vecumā jeb pēc 65 gadiem vairākumam pacientu ir virkne hronisku saslimšanu, kas saistītas ar novecošanu, piemēram, deģeneratīvas izmaiņas mugurkaulā un locītavās, osteoporoze, Alcheimera slimība, 2. tipa cukura diabēts, ateroskleroze.
Slimības pārklājas, ietekmējot ne tikai cita citu, bet arī medikamentu iedarbību. Tādēļ ārstam labi jāpārzina organisma bioloģiskās novecošanas procesi, lai varētu izvērtēt, kurai no tām šajā brīdī jāpievērš lielāka uzmanība,” uzskata ģimenes ārste Aiva Lībere, viena no nedaudzajiem Latvijas sertificētajiem geriatriem, kas specializējušies vecu cilvēku ārstēšanā.
Uzsvars uz ģimenes ārstiem
“Man ir daudz kaišu, tādēļ sūtiet mani uz slimnīcu, lai kārtīgi izmeklē un reizi par visām reizēm izārstē!” šādus lūgumus ģimenes ārstei bieži nācies uzklausīt. Tad sirmai māmuļai vai vīram pacietīgi tiek skaidrots, ka biežo kritienu iemesls ir gan redzes un līdzsvara traucējumi, gan seniora vajadzībām nepiemērots dzīvokļa iekārtojums, bet gremošanas traucējumu novēršanu nodrošinātu laba zobu protēze. “Kamēr mans kolēģis pieņēmis piecus bērnus, es – vienu senioru,” saka Aiva Lībere.
Daudzās Eiropas valstīs veco ļaužu veselības aprūpei sagatavo simtiem speciālistu geriatru, Rīgas Stradiņa universitātes rezidentūrā šādu ārstu sagatavošanai šogad bija iedalītas tikai divas budžeta vietas. Valstīs, kur senioru labsajūtai pievērš pastiprinātu uzmanību, sagatavo ne tikai geriatrus, bet arī šaurākus veco ļaužu veselības aprūpes speciālistus, piemēram, neirologus vai psihiatrus, kas padziļināti apguvuši ar novecošanu saistītās slimības. Pārsvarā senioru primāro veselības aprūpi tomēr veic ģimenes ārsti un vidējais medicīnas personāls, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar geriatru.
Piemēram, Zviedrijā lokālajās slimnīcās ierīkotas geriatrijas vienības, kurās gados vecos pacientus aprūpē gan geriatrs, gan sociālais darbinieks, gan rehabilitologs un ergoterapeits, kas dodas pie seniora uz mājām, lai pielāgotu apkārtējo vidi viņa veselības stāvoklim un vajadzībām. Latvijā šobrīd ir tikai viens šāds centrs, kas atrodas Rīgas Austrumu slimnīcā.
“Eiropā arvien vairāk runā par to, ka jāapmāca ģimenes ārsti senioru veselības aprūpē. Latvijas topošajiem ģimenes ārstiem studiju laikā ir tikai viena vai divas nodarbības geriatrijā. Ar to ir par maz, ” uzsver Aiva Lībere. Arī viņa uzskata, ka senioru veselības aprūpe Latvijā būtu jāveic ģimenes ārstam, vajadzības gadījumā konsultējoties ar geriatru, kuram jābūt ikvienā slimnīcā un lielā medicīnas centrā, kā arī medicīnas māsām ar zināšanām geriatrijā. Piemēram, Beļģijā veiktais pētījums par 2. tipa cukura diabēta pacientu aprūpi pierāda, ka ar to ļoti sekmīgi var tikt galā arī medicīnas māsa, kurai ir vairāk laika ar pacientu aprunāties, atgādināt par diētas ievērošanu, veikt diabēta pēdas aprūpi.
Pēta novecošanu
Jaunākie atklājumi geriatrijā saistīti ar fiziskās slodzes labvēlīgo iespaidu uz smadzenēm, tādēļ šobrīd zinātnieki aktīvi pēta, kā dažādas intensitātes un ilguma fiziskā slodze iespaido neirodeģeneratīvos procesus, piemēram, demences attīstību.
Nopietnas problēmas rada arī nepieciešamība lietot daudzus medikamentus, lai ārstētu vairākas hroniskas slimības. Ja senioriem raizes sagādā pacientu līdzmaksājuma apmērs un tas, ka viņš nevar iegādāties visas vajadzīgās zāles, ārstam jāizvērtē, kuri medikamenti pacientam jālieto obligāti, bet no kuriem, iespējams, var arī atteikties.
“Eiropas Geriatru asociācija arī rosinājusi veikt neatkarīgus pētījumus, lai noskaidrotu, cik efektīvi medikamenti ir tieši senioru ārstēšanā,” stāsta Aiva Lībere, piebilstot, ka patlaban tiek veikts interesants pētījums par cilmes šūnu terapijas iespējām 2. tipa cukura diabēta komplikāciju, piemēram, diabēta pēdas, retinopātijas un polineiropātijas ārstēšanā.
Mērķis ir nodrošināt senioriem pēc iespējas vairāk aktīvo dzīves gadu, kas Latvijā atšķirībā no daudzām citām valstīm pagaidām netiek mērīti.
Fakti * ES valstu ieguldījumu aktīvā novecošanā mēra ar aktīvās novecošanas indeksu (AAI – active aging index). To aprēķina, ņemot vērā četrus kritērijus: strādājošo senioru skaitu valstī, sociālo aktivitāti, patstāvību un neatkarību, vides piemērotību senioru vajadzībām. * Visaugstākais AAI – 41 punkts – ir Zviedrijā, tai seko Somija un Dānija ar 39 un 38 punktiem, Latvija ieguvusi 29 punktus, tāpat kā Bulgārija un Grieķija, bet beidzamajā vietā ir Malta ar 23 punktiem.
|
VIEDOKLIS
RSU Ģimenes medicīnas katedras vadītājs Guntis Bahs: “Pašreizējais ģimenes ārstu zināšanu apjoms par geriatriju nav pietiekams, tādēļ jauno ārstu apmācībā to arvien palielinām. Domāju, ka esam tikai ceļa sākumā. Mūsu mācību spēku vidū ir gan geriatri, gan gerontologs profesors Jānis Zaļkalns. Plānojam šo medicīnas nozari vēl paplašināt un attīstīt, jo tā ir ļoti svarīga, ņemot vērā demogrāfisko situāciju, kad apmēram puse iedzīvotāju jau ir senioru vecumā vai tuvu tam. Paredzu, ka geriatriem kā ģimenes ārstu konsultantiem būs aizvien lielāka loma kvalitatīvā senioru veselības aprūpē, bet nākotnē Latvijā būs ne tikai viens, bet daudzi geriatrijas centri un varbūt pat atsevišķas nodaļas stacionāros.”
