Šķēpmetējai labākā sezona karjerā 1
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sestā vieta pasaules čempionātā, septītā Eiropas meistarsacīkstēs, turpat aiz goda pjedestāla Dimanta līgas finālsacensībās, kā arī sestā vieta pasaules rangā. Šķēpmetēja Līna Mūze, par spīti veselības likstām, šosezon priecēja Latvijas vieglatlētikas saimi un līdzjutējus. Par savu 2022. gada veikumu intervijā “Latvijas Avīzei” gandarīta ir arī 29 gadus vecā smilteniete.
Līna Mūze: Šī ir labākā sezona manā karjerā. Divi lielie fināli, sestā pozīcija pasaules rangā, kas parāda, ka lielākajās sacensībās esmu startējusi stabili. Tāpat tikšana Dimanta līgas finālā. Šobrīd esmu starp labākajām šķēpmetējām pasaulē. Teikšu tā, ir ļoti labi, jo īpaši – ņemot vērā, kā man gāja ar traumām. Es lepojos ar to, ko mēs ar komandu iespējām.
Pastāsti vairāk par traumām, jo, cik sapratu, tās šosezon bija vairākas?
Viss vairāk vai mazāk sākās aprīlī treniņnometnē, kur bija divi stabilizatoru lūzumi L5 mugurā, arī plecs sāka sāpēt. Tas, visticamāk, bija pārslodžu dēļ, jo ķermenis tobrīd vienkārši vēl nebija tik mobils, taču tas ir normāli, jo tad jāieliek lielais darbs visai sezonai. Pēc tam jau sezonas gaitā sacensībās Talsos ieskrējienā aizķēros aiz jaunā seguma un ieplēsu sānu saiti potītei. Pēc tam uzreiz iekaisa arī labā ceļa saite. Ar traumām ir tā, ka sezonas laikā tās vari tikai pietušēt, apārstēt, bet izārstēt nav laika. Visu sezonu startēju ar pretsāpju un pretiekaisuma zālēm, nācās lietot katru dienu.
Sezonas labāko rezultātu sasniedzi jau maijā Vācijā (62,88 m). Arī puiši šosezon teica, ka labākie rezultāti ir sezonas sākumā, jo tad pēc smagajiem sagatavošanās treniņiem ir labākā sportiskā forma. Tev bija līdzīgi?
Atšķirīgi. Tobrīd man nebija tik lielas problēmas ar veselību, tāpēc arī metu savā līmenī. Pēc Ofenburgas sekoja jau minētās sacensības Talsos, pēc kurām nācās izlaist diezgan daudz tehnikas treniņu, bet tie mums ir paši galvenie. Pirms tam tehnikas treniņos es metu ap 60 metriem, bet tagad pēc traumām tikai ap 30 metriem. Tāpēc bieži, uz sacensībām braucot, man bija iekšēja nepārliecinātība, jo nezināju, uz ko esmu spējīga. Treniņos neko nevarēju samest, bet tas, šķiet, ir līdzīgi kā braukšana ar riteni – ja reiz esi iemācījies, tad to nevar aizmirst. Tāpat es nevaru aizmirst, kā mest šķēpu, jo zinu, kā to dara, tāpēc arī sacensībās šķēps lidoja pāri 60 metriem. Nākotnē gan negribu, lai kas tāds atkārtojas, tāpēc man pašai jādomā un daudz vairāk jāieklausās savā ķermenī. Esmu no tiem, kurus var saukt par darba zirgiem, maksimālistiem, bieži neieklausos apkārtējos, kuri arī saka – vajag piebremzēt un pasaudzēt sevi. Es to nemāku, jo gribu būt labākā, tāpēc nodaru sev pāri.
Pasaules čempionāts tev bija lielisks. Līdz šim lielajās sacensībās negāja, pati pēc Tokijas olimpiskajām spēlēm sacīji, ka ir psiholoģiska barjera. Kā tam tiki pāri, ka šogad tieši lielajos mačos viss bija kārtībā?
Jūdžinā jutos labi, lai gan pirmās trīs dienas pēc garā pārlidojuma bija smagas, aklimatizācija. Bet visu bijām labi aprēķinājuši, ka pēc septiņām dienām, kad būs starts, viss būs kārtībā. Par psiholoģiju – tas nav noslēpums, ka kopš Tokijas esmu strādājusi ar psiholoģi Lāsmu Lapiņu. Tas ir milzīgs ieguldījums no viņas puses manī un manā karjerā. Es sacensībām tagad pieeju daudz mierīgāk, esmu daudz nosvērtāka un arī pamazām aizmirstu savu smago 2016. gada traumu Eiropas čempionātā. Tas man bija svarīgi šī gada Eiropas čempionātā, ļoti emocionāli, pēc kvalifikācijas sazinājos ar Lāsmu, pārrunājām. Es pat teiktu, ka tā man bija šī gada lielākā uzvara – pārvarēt kvalifikāciju tieši Eiropas čempionātā. Sadarbība ar psiholoģi ir milzīgs ieguldījums. Daudzi varbūt no tā baidās, ka psihologs varētu ielīst galvā, bet principā tas ir labākais, ko vari izdarīt. Sākt strādāt ar cilvēku, kurš zina, kā palīdzēt sevi savākt, sagatavot stresa situācijām, kā pilnveidoties un kļūt labākam.
Šosezon tavs treneris ir Zigismunds Sirmais. Darbam netraucē, ka abi kopā esat arī dzīvē?
Tas noteikti netraucē. Viņš ir nosvērts, ko pats ir pierādījis ar saviem startiem lielajos mačos. Ar Zigi strādāt ir pavisam vienkārši. Mums abiem daudz palīdz fizioterapeits Arnis Noveičuks. Man ir ļoti laba komanda! Liels paldies Zigim, ka viņš ir spējis ieguldīties un savu karjeru nolikt uz pauzes tieši sezonas vidū. Arnim paldies par viņa milzīgo entuziasmu un darbu, ko iegulda ne tikai manī, bet daudzos sportistos. Es ceru, ka šis atbalsts kādā brīdī ļaus man parādīt savu potenciālu pa īstam.
Uz priekšu neko nemainīsi, strādāsi kopā ar Zigismundu?
Pilnīgi noteikti. Nav citu domu. Protams, mēs runājam ar citiem šķēpmetējiem, arī treneriem, braukt kopā uz nometnēm, lai ir konkurences sajūta. Bet šī komanda mums strādā. Protams, arī psiholoģes palīdzība. Par privātajām lietām gan negribu neko stāstīt, mēs sargājam to, kas mums ir.
Tagad var pabaudīt starpsezonu?
Jā, bet šobrīd esmu apslimusi. Un man ir liels prieks, ka tas ir tagad, nevis sezonas laikā. Sezonas laikā sev iestāstu, ka tad slimot nedrīkst.
Novēlu tev, lai nākamā sezona būtu vēl labāka!
Paldies. Tas jau ir mans stāsts, lai viss saliekas un es varu izcelt medaļu lielajos mačos. Ar to jau viss sākās manās sporta gaitās, tas ir mans mērķis.
