Labākā runas kultūra Godmanim un Dombrovskim. Uzzini, kurā vietā Kučinskis 3
Ministru prezidentam Mārim Kučinskim piemīt nosvērta runas maniere un amatam atbilstošs runātāja tēls un balss tembrs, taču būtu ieteicams pilnveidot atbildes stratēģiju situācijās, kad tiek uzdots negaidīts vai nevēlams jautājums, secinājuši jaunā “Valodas policijas” pētījuma autori.
Projektu “Valodas policija” valodu pakalpojumu sniedzējs “Skrivanek Baltic” kopā ar latviešu valodas ekspertiem sāka īstenot 2013. gadā – vispirms veikts pētījums par desmit Latvijas Republikas 11. Saeimas deputātu runas kultūru, 2015. gadā izpētīta Latvijas 14 lielāko pilsētu vadītāju publiskās runas un valodas kultūra, bet otrdien, 26. aprīlī, prezentēts jaunais “Valodas policijas” pētījums, kura redzeslokā šoreiz bija atjaunotās Latvijas Republikas Ministru prezidentu valodas kultūra.
2015. gada nogalē un 2016. gada sākumā pieci latviešu valodas eksperti vērtēja atjaunotās trīspadsmit premjerministru uzstāšanos reģionālās, sabiedriskās un neatkarīgās televīzijas un radio raidījumos par aktualitātēm, kas saistīti ar viņu darbu valsts pārvaldē, tostarp arī par neformāliem jautājumiem.
Novērtējot premjeru publisko runu pēc četriem kritērijiem, “Valodas policijas” augstāko novērtējumu saņēma Ivars Godmanis (3,1 balles). Otrajā vietā ierindojās Valdis Dombrovskis (3,05 balles), bet trešajā – Einars Repše (2,95 balles). Māris Kučinskis ar 2,3 ballēm ieņem desmito vietu.
Projekta “Valodas policija” mērķis nav likt atzīmes, kādu izcelt vai nopelt, bet gan rosināt diskusiju un veicināt interesi par latviešu valodas kultūru, parādīt, kā valodu izkopt un pilnveidot. Eksperti aizrāda, ka Latvijas politiķi, pretēji klasiskajai tradīcijai un arī atšķirībā no saviem Rietumu kolēģiem, valodas kultūru lielākoties uzskata par otršķirīgu jautājumu.
Tomēr valodu eksperts, “Skrivanek Baltic” direktors Vasilijs Ragačevičs atgādina, ka Latvijas premjeru runa ir kā spogulis, kas ataino visas sabiedrības attieksmi pret valodu, tās kultūru, tīrību un sakārtotību, bet komunikācijas eksperte Ilva Liepiņa-Milzarāja uzskata, ka latviešu valodas zināšanas un lietojuma kultūra sabiedrībā kopumā uzlabotos, ja valsts augstākās amatpersonas rādītu pozitīvu piemēru un apzinātos savu atbildību arī šajā jomā.