Rokdarbi ir dārgs prieks 0
– Adījumus vairs nevar uzskatīt par ekonomisku ieguvumu. Dārgs prieks ir dzijas, piemērotas adatas un patērētais laiks, un, ja reiz nolemju kaut ko adīt, neārdu vecos džemperus vai nemeklēju dziju galus, bet izvēlos kaut ko īpašu un iedvesmojošu, – stāsta Evija. Viņa ilgi un ar baudu staigā pa dziju veikaliem, čamda un cilā, salīdzina. Viens no iecienītākajiem veikaliem ir “Adele” Rīgā, Miera ielā. Reizēm pietiek ar skatīšanos vien, un adīšanas kāre pāriet. Evija iesaka dziju iegādāties ar krietnu rezervi. Adījumā vienmēr tiek patērēts vairāk, nekā aprēķināts pēc paraudziņa, – tā ir mistika, bet fakts! Dziju tieši tādā pašā tonī arī vairs nevar iegādāties – pārbaudīts! Tāpēc vērts gaismā rūpīgi salīdzināt visas fices, jo kāda var būt no citas partijas un it kā mazliet atšķirīgā tonī, bet adījumā izskatīsies kā brāķis.
Dzijai svarīgākā loma
Dzijas izvēle vienmēr ir laimes spēle un loterija. Pat pēc taustes var just, ka tā pati dzija dažādās krāsās atšķiras. Piemēram, Evija nopirkusi ficītes pelēkā un baltā krāsā, uzadījusi džemperi un jaku. Baltā pirmajā mazgāšanas reizē savēlusies kā lāčāda, bet pelēkā izstiepusies kā tīkls. – Agrāk dziju pirku Rīgas Centrāltirgū, jo šķita, ka tur var iegādāties vietējo preci. Šķeteres mitrajā ziemas gaisā smaržoja pēc vilnas. Bija mazliet nevienāda vērpuma, pat ar dažiem dadža gabaliņiem. Tagad visiem tirgotājiem produkcija izskatās vienāda, krāsas neatšķiras…
Viņa uzskata, ka patlaban kvalitatīvākas dzijas nopērkamas veikalos. Vismaz ir norādīts sastāvs, metrāža, arī krāsa ir noturīga, var veidot rakstus.
Aukstums nedrīkst piekļūt
– Viens no maniem atklājumiem (varbūt profeisonālām adītājām tas sen zināms!) radies tāpēc, ka esmu salīga, – atzīst Evija. Viņai ļoti patīk grieztās pīnes, taču starp abām vijumu pusēm valdziņu krustojumos parasti veidojas caurumiņi. Caur tiem lien aukstums un vīd tas, kas pavilkts zem džempera. Tāpēc starp pīnēm viņa ieada vienu labisko valdziņu. Tas rakstu padara mazāk reljefu, taču caurumu vairs nav. Līdzīga problēma ir ar vizuāli izteiksmīgo un viegli veidojamo labiski nocelto valdziņu, kas izskatās kā glīta pīnīte uz kreilisko valdziņu fona. Pirms ada šādā rakstā, der izgatavot paraudziņu, jo, izmantojot dažas dzijas, blakus valdziņam veidojas palieli caurumiņi, bet citām tie ir nemanāmi.
Rokdarbus mazgā saudzīgi
Adījumi parasti beidz savu dzīvi nevis tāpēc, ka novalkāti, bet gan tāpēc, ka savēlušies. Pēc vairākkārtējiem neveiksmīgiem mēģinājumiem (sāpīgākais zaudējums ir divus gadus adīts džemperis pērļu rozā krāsā no īpaši dārgas un smalkas dzijas) Evija samierinājusies, ka pašadītos apģērbus veļasmašīnai uzticēt nedrīkst. Adījums ilgi būs skaists, ja to mazgās ar rokām vēsā ūdenī, ar šampūnu vai speciālu līdzekli vilnai. Pēc mazgāšanas viņa adījumu izspaida palagā, pēc tam krietni izpurina, izlīdzina rakstu. Žāvēšanai uz grīdas noklāj plēvi, tad lielu dvieli un uz tā gulda adījumu. Mitru izstrādājumu no bumbuļiem var atbrīvot, tos noplucinot, bet sausu var apstrādāt ar speciālu ierīci.
Kad adījums novalkāts, Evija to atdod, lai laukos apsegtu bites. Adījumi labi laiž cauri gaisu un silda kukainīšus. Izstrādājumu no smalkas dzijas vai savēlušos kašmira džemperi nevajag izmest, jo var iešūt siltinājumam zem mēteļa vai jakas oderes.
Evija neada cimdus un zeķes. – Kad skolas laikā darbmācībā bija jānodod dūraiņi, krustmāte pa nakti tos uzmargoja, – stāsta Evija. – Bija tādi brūni ar baltiem rakstiņiem. Diemžēl steigā abi bija iznākuši vienai rokai…
