Labāk vienu, bet kārtīgu remontu. Eksperta ieteikumi grīdas labošanā 0
Grīdas remonts ir viens no apjomīgākajiem darbiem, kas jāveic dzīvoklī. Tieši šā iemesla dēļ visbiežāk mājokļa īpašnieki atsakās no pamatīgākiem darbiem, un bieži vien tiek mainīts tikai grīdas segums. Tomēr ar laiku jāmaina arī citas grīdas konstrukcijas. Kā rīkoties, lai grīdas remonts nekļūtu par neizpildāmu uzdevumu?
“Protams, var vērsties pie pieredzējušiem speciālistiem, kuri darbus paveiks ātri un kvalitatīvi, taču papildus materiāliem visai liela summa būs jāsamaksā par darbu. Ja ir iemaņas celtniecībā, darbu var paveikt arī paša spēkiem, ievērojot zināmu darbību secību, un ieekonomēt vismaz finansiāli,” skaidro Māris Stiprais SIA KMT projekts valdes loceklis.
Darbu apjoms ir saistīts ar to, kādā stāvoklī ir grīdas un kādu grīdas segumu paredzēts izmantot. Dzīvoklī par grīdas pamatu visbiežāk kalpo dzelzsbetona paneļi, bet tālākā konstrukcija gan var atšķirties: tās var būt gan koka lāgas, gan betonēta izlīdzinošā kārta, gan citi materiāli.
Kad dēļi čīkst
“To, ka bojātas grīdas lāgas, var saprast ja grīda sākusi čīkstēt, dēļi kustas zem kājām, jūtama puvušas koksnes smaka, spraugas starp dēļiem kļūst arvien platākas,” turpina Māris Stiprais. “Vēl sliktāk, ja sāk plaisāt paši dēļi un kāds to fragments iekrīt pagrīdē.”
Savukārt vecā izlīdzinošā kārta problēmas var sagādāt, ja darbi veikti nekvalitatīvi, izmantojot nepiemērotus materiālus. Arī šādu defektu pazīmes ir grīdas seguma kustība, pa to staigājot, iesēdumi un nelīdzenumi.
Jebkurā no šiem gadījumiem jāsāk ar pilnīgu vecā grīdas seguma demontāžu, saprotams – vispirms iznesot visas mēbeles. Ja remontē tikai vienu istabu, jāparedz iespēja to norobežot no pārējā dzīvokļa, piemēram, ar bieza polietilēna aizkaru, kas nepieļaus putekļu iekļūšanu pārējās telpās.
Grīdas izjaukšanu sāk ar grīdlīstes demontāžu, turklāt jācenšas nesabojāt sienu apakšējā daļā. Jāatceras, ka grīdlīstes stiprina pie sienām, nevis grīdas. Vienkāršāk, ja tās ir pieskrūvētas un skrūves var atskrūvēt.
Bez kalta un āmura neiztikt
Tālāk jānoņem grīdas segums. Linoleju un tam līdzīgos materiālus cenšas sarullēt. Tā būs vieglāk tos iznest. Ja segums pielīmēts, to atdala ar asu špakteļlāpstiņu vai ar asu nazi sagriežot šaurākās strēmelēs, kuras iespējams atdalīt. Taču bieži vien šādos gadījumos virsējo segumu iespējams atdalīt vien kopā ar atslāņojušos izlīdzinošo kārtu un iznest kopā ar betona gabaliņiem.
Problēmas var sagādāt arī savulaik ieklāts parkets, kurš pielīmēts ar līmi vai bitumena mastiku. Arī šajā gadījumā var palīdzēt vien kalts, āmurs un celtniecības fēns…
Lai noņemtu savu laiku nokalpojušās flīzes, vislabāk izmantot perforatoru ar atbilstīga profila lāpstiņu – kaltu. Ja šādas ierīces nav, to var iznomāt vai iztikt ar kaltu un āmuru.
Izjaucot grīdas dēļu klājumu, visgrūtāk ir atdalīt pirmo dēli. Vēlāk būs vieta arī lauznim un darbs veiksies ātrāk. Būs vajadzīgs arī lauznis naglu izvilkšanai, ko dēvē par “kazas kāju”. Tam jābūt pietiekami garam, lai varētu uzvilkt pat iestāvējušās naglas. Vajadzēs arī āmuru un asknaibles. Naglas jācenšas izvilkt, nesabojājot dēļus. Tos, iespējams, vēl varēs izmantot jaunu lāgu izgatavošanai vai citām vajadzībām.
Ja nav paredzēts dēļus izmantot, tos var sazāģēt ar rokas ripzāģi.
Jābūt kritiskam
“Reizēm mājokļa īpašnieks cenšas nomainīt tikai to grīdas daļu, kur konstatētas problēmas. Labāk tomēr mainīt visas konstrukcijas, jo nav garantijas, ka kokmateriālos citviet nav sācies bojāšanās process un darbs nebūs jāsāk no gala jau pēc gada vai diviem,” iesaka Māris Stiprais.
Kad grīdas segums izjaukts, kritiski jānovērtē pamats, īpaši lāgas. Tās nedrīkst būt bojātas! Ja koks sācis trupēt vai to skārusi sēnīšu infekcija, bojātās detaļas jānomaina. Lāgas var būt visai stingri piestiprinātas pie pamata, tāpēc tās jādemontē īpaši uzmanīgi. Nepieciešamības gadījumā jāmaina arī paliktņi, ar kuriem lāgas nolīmeņotas. Koka konstrukcijas ieteicams apstrādāt ar antiseptiskiem aizsardzības līdzekļiem. Kad apstrāde pabeigta, grīdu var samontēt no jauna. Iespējams, derēs pat vairums savulaik lietoto dēļu. Pirms grīdas seguma montāžas ir vērts apsvērt nepieciešamību ieklāt siltumizolācijas materiālus. Vienlaikus tie kalpos arī kā skaņas izolācija.
Plaisas un irdenas vietas neatstāj
Rūpīgi jāizpēta arī izlīdzinošā betona kārta. Ja tā ir stingra, tās remonts nav nepieciešams – betons pats par sevi ir pietiekami izturīgs materiāls. Vienīgais nosacījums – jāļauj izlīdzinošajai kārtai dažas dienas izžūt. Tas palīdzēs atklāt bojātās vietas. Irdenās vietas jāizkaļ, bet plaisas jāaizpilda, vispirms tās izkaļot platākas un dziļākas (10–15 mm). Reizēm izlīdzinošā kārta ir pilnībā jānokaļ līdz pat dzelzsbetona paneļiem un jāieklāj no jauna.
Šādu darbu var nākties veikt, ja paredzēta grīdas siltināšana, bet griestu vai durvju ailu augstums ir pārāk mazs.
Nepieciešamības gadījumā jāaizpilda arī plaisas un iedobes paneļos, īpaši to savienojumu vietās. Lai saistītu putekļus, nepieļautu to veidošanos no jauna un jaunie materiāli labāk pieliptu pie esošajām konstrukcijām, jālieto dziļai gruntēšanai paredzētie sastāvi. Remontam var izmantot cementa un smilts maisījumu, taču tas žūst ilgi, izdevīgāk ir lietot šiem mērķiem domātos speciālos maisījumus.
Tikai tad, kad pamats ir pietiekami labā kārtībā, var ķerties pie jaunas grīdas ierīkošanas.
Pēc izlīdzinošās kārtas vai dēļu grīdas demontāžas virsma, visticamāk, būs ļoti nelīdzena un nebūs horizontāla. Tāpēc, lai arī kādu grīdas segumu ierīkotu, vislabāk sākt ar izlīdzinošās kārtas ieklāšanu. Kārtas biezums ne mazāks kā 30 milimetru pamata augstākajā punktā. Ar līmeņrādi nosaka augstāko un zemāko punktu un uz sienām iezīmē nulles līmeni, ierīko vadotnes. Kārtas ierīkošanai lieto 400. markas cementu, kuru ar smiltīm jauc proporcijā trīs daļas smilšu un viena daļa cementa. Protams, var izmantot gatavus sausos maisījumus gan ar, gan bez pašizlīdzinošām īpašībām. Tas, cik daudz materiāla nepieciešams un kādām jābūt tā īpašībām, atkarīgs no tā, cik grīdas pamats slīps un nelīdzens. Uz gatavo maisījumu iesaiņojuma parasti norādīts materiāla patēriņš vienam kvadrātmetram ar 10 mm kārtas biezumu. Tāpēc aprēķināt kopējo nepieciešamo materiālu daudzumu nav īpaši sarežģīti.
Vai siltinājumu neaizmirsāt?
Kad izlīdzinošā kārta ieklāta, izžuvusi un ieguvusi nepieciešamo stiprību, remontu var turpināt,izvēloties kādu no grīdas segumiem: masīvkoka dēļus, parketu, laminātu, linoleju vai flīzes.
Koka dēļu grīda būs piemērota gan dzīvojamajās, gan viesistabās un guļamistabās. Mitruma dēļ no tās labāk atturēties sanitārajos mezglos, koridoros un arī virtuvēs. Koks ļoti labi uzsūc ne tikai mitrumu, bet arī smakas. Ierīkojot šādu grīdu, grūtākais uzdevums ir lāgu sistēmas izveidošana – tām jāveido stabila horizontāla virsma. Dzīvojamajām istabām derēs arī linolejs, lamināts un mīkstie grīdas segumi. Koridoriem un virtuvēm – piemērots lamināts, linolejs vai flīzes. Flīzes būs labākā izvēle arī sanitārajos mezglos un vannasistabās.
Lai arī kāds grīdas segums tiktu izraudzīts, vērts apdomāt arī par grīdas siltināšanu, īpaši, ja tā ir pirmā stāva grīda vai grīda virs neapkurināmām telpām.
