Mērsilēs iemānītas piecdesmit divas ieskaites līdakas un deviņpadsmit asari! Lielauces ezerā spēkiem mērojās kaislīgākie copmaņi 1
Aldis Sāvičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sestdien, 29. augustā, tika dots starts “Mammasdabas” atvērtajām sacensībām spiningošanā.
Šogad sacensībām jubileja – “Latvijas valsts mežu” apsaimniekotajos ezeros tās norisinās jau desmito gadu pēc kārtas.
Te gan uzreiz jāteic, ka šogad sacensības sākās daudz neierastākā laikā. Bija pierasts, ka līdz vasaras saulgriežiem tiek aizvadīta puse no mačiem, seko vasaras brīvlaiks (zivīm vasaras vidū ar ēstgribu arī pavisam švaki) un noslēguma posmi atsākas augusta beigās.
Šogad visu ar kājām gaisā apgrieza nejaukais vīruss, kurš ātriem soļiem skrēja pa pasauli. Bet copēt gribētāji, piekusuši no mājās sēdēšanas un neko nedarīšanas jau pavasarī, līdzko kļuva maigāki valstī noteiktie ierobežojumi, rosināja sacensības.
Tajā laikā sacensties gribētāju tiešām bija ļoti daudz, bet diemžēl arī šeit situācija valstī ieviesa savas korekcijas, daudzi palika ar krietni vien mazākiem līdzekļiem un sacensības tādiem gāja secen, bet, spītējot visam, augusta pēdējā sestdienā Lielauces ezera laivu bāzē uz sacensību atklāšanas parādi stājās desmit komandas.
Tā vien izskatās, ka sacensību atbalstītāji, mūsu lieliskie sponsori, arī bija noilgojušies pēc iespējām kādu pabalstīt, un patiess prieks par galveno balvu – diviem vasaras–rudens elpojošiem, ūdensnecaurlaidīgiem kostīmiem (“Lucky John”) no SIA “Salmo”, paldies arī SIA “Dole Marine”, SIA “Laivu depo”, “Gold Fishing”, LMSF un, protams, rīkotājiem VAS “Latvijas valsts meži”.
Negaidīti labi
Lielauces ezers zināms kā ļoti bagāts ar zivīm, tā krājumus mēdza paplucināt bargās ziemas ar atkušņiem un bieziem lediem, kas aizmūrēja visas spraugas ledus vākā, un zivis sāka slāpt, bet tādas ziemas sen nav bijušas, zivju krājumi ir labā un stabilā stāvoklī un laiku pa laikam priecē makšķerniekus.
Tā notika arī sacensību dienā, kurā makšķerēšanai atvēlētajās astoņās stundās mērsilēs, spītējot lietum un vējam, tika iemānītas piecdesmit divas ieskaites līdakas un deviņpadsmit asari, no kuriem lielākais 43 centimetrus garš skaistulis, bet lielākā līdaka, kuru mācēja izvilkt Matīss Ruša no komandas “Zemgaļi”, varēja lepoties ar 87 cm garumu.
Vēl jāpiemin fakts, ka katra komanda tika pie vismaz vienas 60+ līdakas, visiem prieki, Matīsam trīskārši, lielākā zivs, balvā “Lucky John” mānekļu soma, plus kopā ar copes biedru Edgaru Kukuti (komanda “Zemgaļi”) godam nopelnīta trešā vieta (astoņas līdakas).
Līdakām arī prieki – atrādījušās, nobildētas, nomērītas, atlaistas – tagad mierīgi peld tālāk un stāsta citām savus piedzīvojumus, cik labi ļaudis bijuši ezerā.
Bet copmaņi no ZS “Karotītes” Dainis Podžuks un Andris Kušķis ielika Matīsam ar Edžu par vienu līdaku plus asari un kāpa uz goda pjedestāla vidējā pakāpiena.
Meistaru cienīgu sniegumu nodemonstrēja vecmeistari Aigars Līdumnieks un Kaspars Grablovskis (“Komanda”). Kā jau viņi sen teikuši, kārtējo reizi pierādījās, ka spēks ir nosaukumā, un šiem vīriem zelta vieta ar vienpadsmit līdakām un asari.
Noķer sevi un…
Aigars ar Kasparu kopā makšķerē vairāk nekā divdesmit piecus gadus, pirms desmit gadiem padzirdējuši par “Mammasdabas” sacensībām, atbraukuši uz dažiem posmiem pamēģināt, iepaticies, un nu jau devītais gads, kā abi uzņēmīgie makšķernieki piedalās šo sacensību kopvērtējumā.
Pa šiem gadiem izcīnītas dažādas vietas, bet pirmās kopvērtējumā vēl nav. Vai būs? To redzēsim septembra beigās.
Aigars ar smaidu uz lūpām stāsta par lomiem: “Gājis ir visādi, un ķerts arī viss kaut kas, bet nekad neaizmirsīšu divas šo sacensību laikā piedzīvotas epizodes. Pirms krietniem gadiem šo sacensību laikā Zebrus ezerā ar knaiblītēm kabināju nost no āķa līdaciņu, tā slaidi sitās uz sāniem un iekabināja āķi man rokā. Āķis bija par īsu, lai to izdurtu cauri ādai un nokniebtu, devu standziņas Kasparam, lai izrauj, tas noskurinājās un kategoriski atteicās to darīt.
Sakodu zobus un rāvu, izrāvu, izskatījās, ka Kasparam sāpēja vairāk nekā man, bet es notinu roku ar to, kas bija pieejams laivā, un turpināju copēt.
Kādā no sacensību posmiem tūlīt pēc starta Lielauces ezers ietinās tādā miglā, ka tālāk par pāris metriem nebija iespējams neko saskatīt. Abi ar Kasparu nolēmām doties uz ezera tālo galu, es aprīkoju spiningu ar mazu sarkanu poperīti un, lēnām izlaižot auklu, sāku velcēt. Pēc neilga brīža sajutu pamatīgu maucienu pa kātu, galā bija kaut kas milzīgs, pēc dažiem metriem smagums atslāba, tad uzradās atkal un tā līdz brīdim, kamēr mēs ieraudzījām kaiju ar manu mānekli knābī… Te tev nu bija lielā zivs!”
Asarīši zelta vērtē
Bet, lūk, ko par sevi stāsta otras veterānu komandas (komanda “LB” – Agris Caune, Eduards Kuzmins, arī devītā sezona) dalībnieks Agris: “Ja atmiņa neviļ, ieraudzījām portālā “Copeslietas.lv” paziņojumu par “Mammasdabas” spiningošanas čempionātu. Pirmais gads bija grūts, kamēr sapratām, kas, kā, kur.
Atceros smieklīgu gadījumu Tērvetes ūdenskrātuvē, pa visu dienu noķērām divus mazus asarīšus! Kurš nesīs rādīt – neviens, kauns!
Izkāpjam krastā, un pretī nāk “Liepājnieku” komanda ar vienu mikro asarīti, viņiem ieskaite, mums tabulā nullīte, bet paurī vēl lielāka, nekad nevajag novērtēt savu veikumu par zemu.”
Bet Eduarda viedoklis ir šāds: “Man šis seriāls vairāk ir kā sports, jo esmu azartisks copmanis. Bet kopējā atmosfēra arī ir ļoti svarīga. Agris ir organizators, bet es – dzinulis, kas dzen “LB” komandu uz priekšu. Rezultāti nav bijuši spoži. Bija gads, kad bijām piektie kopvērtējumā, viena trešā vieta. Personiskais rekords Tērvetes ūdenskrātuvē (dienas lielākā zivs) 75 cm, ko atkārtoju šogad Lielauces pirmajā posmā.
Ļoti pozitīva gaisotne, fantastiska atpūta un iegūts daudz jaunu draugu! Brauksim, kamēr pastāvēs “Mammasdabas” sacensības!”
Šie vīri kopā makšķerē astoņpadsmit gadus. Abas komandas par uzticību šīm sacensībām saņem pateicības veltes un dāvanu kartes ģimeniskam Tērvetes Dabas parka apmeklējumam no “Latvijas valsts mežiem”.
