Labāk uzslavēt, nevis norāt 0
Šonedēļ visvairāk komentēto rakstu vidū bija iekļuvis arī šis – “Kāpēc kaķi nes atrādīt noķertās peles?” Rakstiņš neliels, bet secinājums – pagaidām vēl īsti nav noskaidrots, kāpēc kaķi tā dara. Toties vairāk nekā trīsdesmit lasītāju ar prieku dalījās savā pieredzē, ko guvuši, novērojot savus mīļdzīvniekus.
Viena no lasītājām domā, ka kaķis nes atrādīt noķertās peles tāpēc, ka vēlas uzslavu. Kaķiem patīk atrasties uzmanības centrā. Bet, ja kaut reizi norāsi par peli, kas mētājas pie durvīm, peļu junkura medību kaisle stipri vien saplaks. “Manai mammai tā sanāca – viņa savējo norāja, jo tas peli atnesa brīdī, kas ieradās ciemiņi. Kaķis to ņēma ļaunā, un nākamajā dienā Runka kļuva vēsāks pret mammu, pret mani ne, un peles arī vairs nenesa.”
Ieva stāsta: “Kādreiz mums bija kaķene, kas ķēra peles, žurkas un diemžēl arī putniņus. Kad pēc kārtējās beigtās zīlītes mana mamma traki sabāra kaķi, kaimiņiene, pēc profesijas veterinārārste, aizrādīja – nedrīkst bārt, jo kaķene tad domā, ka atnesusi pārāk mazu laupījumu un turpmāk centīsies vēl vairāk. Nejaušība vai likumsakarība, bet nākamajā rītā tik tiešām uz sliekšņa jau gulēja beigts balodis.”
Bet Milas kaķene vasarā savu medījumu atrāda visiem kaimiņiem – katru rītu vismaz septiņi peļuki salikti rindiņā pie pastkastītēm. Toties Runčuks savējo pa nakti ienes istabā un noliek saimniecei pie gultas, vismaz drošs, ka viņa to pamanīs, jo noteikti uzkāps beigtajai pelei.
Vairāki kaķu īpašnieki pārliecināti, ka kaķi peles piegādā saimniekam tāpat kā kaķēniem – lai nenomirst badā. Bet daži domā, ka tā drīzāk lielīšanās ar laupījumu. Bet Ivars Graudums raksta: “Reiz, kad man vēl bija sava māja, mans pelēkais kaķis atnesa noķertu balodi un nolika man pie kājām. Man vēl šodien žēl, ka Murim nepateicos, nepaglaudīju viņu.”
