Zemnieku saimniecības “Vanagi” īpašnieks Artis Vaivads kā praktiķis ieteica apdomāt, pirms stādīt ātraudzīgo apsi, jo tā garšojot katrai dzīvai radībai. A. Vaivads: “Man nevienas dzīvas apses mežā nav! Ja kāds domā par ātraudzību, tad labāk stādīt papeles. Var arī melnalksni, jo tas nevienam negaršo.” 3
Runājot par zemēm, kas nav piemērotas lauksaimniecībai, saimnieks lēsa, ka labāk tās apmežot, nevis pļaut pļavas, lai saņemtu hektārmaksājumus. A. Vaivads: “Kāpēc rullēt sienu ruļļus, ja nav neviena, kas to sienu ēd? Labāk stādīt mežu!”
Viņš stāstīja, ka Latgalē ir ļoti daudz meliorētas kūdras pļavas, kas nav aparamas. Viņš ieteica tajās stādīt mežu un reģistrēt to kā plantāciju mežus, jo tas dod iespēju pašam pieņemt lēmumu, kad to “griezt”. A. Vaivads: “Cilvēks savā mūžā var pats stādīt mežu un pats arī ražu novākt. Nav vajadzīgi 70 gadi, lai varētu bērzu plantāciju nocirst.”
Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss vēstīja, ka kokrūpnieki vēlas, lai meža īpašnieki koptu mežu. Tad tā vērtība ir daudz augstāka. Viņš runāja arī par to, ka vides organizācijas popularizē ideju, ka vajadzētu nodarboties ar tā saucamo mūžīgā meža principu jeb izlases cirtēm. Taču ir viena problēma – lielākoties visas koku sugas, kas aug Latvijā, ir saulmīļi. Tas nozīmē, ka kokiem, lai tie izaugtu, vajag pietiekami lielu atsegumu, un vienīgā suga, kura daudzmaz sākumā pacieš ēnu, ir egle. K. Klauss: “Ja mēs gribam izaudzēt koksni saprātīgā laikā un ar saprātīgām izmaksām, tad spēlēšanās ar izlases cirtēm īsti nav vietā. Ja citas valstis paziņo, ka neapsaimnieko mežus, izmantojot kailcirtes, tad tā nav taisnība, jo citur par kailcirtēm sauc platības, kur no vietas izcirsti vismaz pieci ha. Tā ir spēlēšanās ar terminoloģiju.”
Diskusijas dalībnieki runāja arī par iespējām iegādāties kvalitatīvus priežu stādus un to, ka priežu meži, kas cirsti, izmantojot izlases cirti aizsargjoslā gar jūru, ar priedi neatjaunojas, un tad var sanākt, ka Latvijas vizītkarte – skaistie priežu meži gar jūrmalu – ar laiku izzūd.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
