Mežsaimniecība – augstu tehnoloģiju nozare 3
Par selekcijas nozīmi meža audzēšanā runāja a/s “Latvijas valsts meži” (“LVM”) struktūrvienības “Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns. Viņš stāstīja, ka pagājušajā gadā kopējais realizācijas apjoms “LVM” stādaudzētavās bija 46 miljoni stādu, no tiem puse bija ietvarstādi, 40% kailsakņi ar uzlabotu sakņu sistēmu, bet klasiskie kailsakņi katru gadu samazinoties.
“LVM” ir izstrādāta selekcijas programma 30 gadiem. Tā ir četrām pamatsugām – priedei, eglei, bērzam un ātraudzīgai apsei. Izņemot priedi, pārējām sugām tiek strādāts arī pie veģetatīvās pavairošanas. Tas selekcijas ciklu, kas ilgst gadus četrdesmit, ļauj saīsināt uz pusi.
Pirmās pakāpes selekcija ļauj iegūt papildu krāju 15 – 20%. Otrās selekcijas pakāpe – 30%. Līdz ar to meža audzēšanas ciklu iespējams saīsināt par 10 – 20, varbūt pat 30 gadiem. Tiek uzlabota arī koksnes kvalitāte. G. Grandāns: “Ātraudzīgās apses produktīvākie kloni deviņu gadu vecumā uzrādīja 260 m3/ha. Valsts mežos vidējās cirsmas vecums ir 70 gadi, vidējā krāja – 272 m3. Bērzu trešās pakāpes sēklu plantācijā veica vienu miljonu mērījumu.
“Kurš apgalvo, ka mežsaimniecībā neizmanto augstās tehnoloģijas?” provocēja G. Grandāns. Izmanto. Latvijas valsts mežzinātnes institūtā “Silava” notiek egļu klonu pavairošana ar somatiskās embrioģenēzes jeb mākslīgās sēklas metodi. Tā ir sarežģīta, un egle nemaz tik viegli tai nepadodas. G. Grandāns: “Tomēr ceram, ka jau tuvākajā laikā pircējiem varēsim piedāvāt veģetatīvi pavairotu egļu klonu materiālu. Savukārt apšu hibrīdu audzēšana notiek vienkārši.”
