Persiku koks labāk ražo zem seguma 0
“Rudenī tirgū nopirku persika stādu podiņā. Šķirne ‘Maira’, potēts uz Kaukāza plūmes, audzēts stādaudzētavā “Sprogas”. Teica, ka šī šķirne Latvijā ziemo. Stāds izskatījās nepārkoksnējies, tāpēc ziemā to noliku istabā. Tagad persiks ir uzziedējis, bet lapu nav. Kā to turpmāk audzēt? Kādu vietu dārzā izvēlēties? Vai pirms ziemas jāpiesedz, lai nenosalst? Vai Gulbenes pusē iespējams izaudzēt persikus?” MAIRA GULBENĒ
Persiki neizceļas ne ar izcilu ziemcietību, ne ilgmūžību, tomēr audzēt tos var. ‘Maira’ ir viens no visizturīgākajiem persikiem, kas vislabāk piemērojies mūsu niķīgajam klimatam. Citām šķirnēm, piemēram, ‘Viktors’, ‘Zelda’, ziemcietība ir sliktāka, tās labi ražo Kurzemes pusē, it sevišķi jūras piekrastē.
– Klimatiskie apstākļi Gulbenē ir līdzīgi kā Alūksnē, un tur persiki nav pilnīgi ziemcietīgi. Latvijas ziemeļaustrumos persikus vislabāk audzēt neapkurināmā plēves siltumnīcā. Savā saimniecībā persikus pirms trim gadiem iestādījām 360 kvadrātmetru lielās siltumnīcas ziemeļu galā, lai tie nenoēnotu pārējos kultūraugus. Kauleņkoki aug ļoti ātri, jau trešajā gadā pēc stādīšanas no viena koka jūlijā novācām spaini augļu, – stāsta Jaunalūksnes pagasta stādaudzētavas “Sprogas” saimnieks Ivars Tīcs.
Audzējot siltumnīcā, persiki ziemo bez papildu pieseguma, tikai jāraugās, lai augsne pārāk neizžūtu. Ziemā vēlams ap stumbru uzmest sniegu – tas veido teicamu aizsargslāni pret salu.
Ja nav siltumnīcas, persikus var stādīt piesaulē un aizvējā pie ēkas sienas dienvidu pusē irdenā, ūdenscaurlaidīgā augsnē, kas bagāta ar organisko mēslojumu. Ja augsne nabadzīga, vieta rūpīgi jāsagatavo. Vienai bedrei vajag spaini sadalījušos kūtsmēslu, 80–100 g kālija mēslojuma un tikpat daudz superfosfāta. Apdobēm jābūt tīrām no nezālēm, tās var mulčēt ar skaidām vai šķeldu. Vēlā rudenī, kad dārzā augsne sasalusi, persiki noteikti jāpiesedz un jānoēno ar skujām vai agrotīklu.
Ivars Tīcs uzskata, ka dārza saimniece pieļāva kļūdu, ienesot kociņu istabā. To miera periodā vajadzēja glabāt pagrabā, vēsumā. Tagad persikam iestājies pavasaris, tas ir uzziedējis, jo istabā bija par karstu. Līdz pavasarim jāturpina stādu glabāt vēsā, gaišā telpā, piemēram, verandā, kur temperatūra nav zemāka par 0 °C. Dārzā stāda agri pavasarī. Ziedus labāk noraut, jo tie ir uzziedējuši pārāk agri un ārā tāpat cietīs, turklāt pirmajā gadā persikiem arī nedrīkst ļaut ražot. Pirmajos divos gados kokus piesien pie mietiem.
Persiki ir pašauglīgi, kas nodrošina labas apputeksnēšanās iespējas un regulāras ražas, pat ja dārzā aug tikai viens koks. Zied ļoti agri tumši rozā krāsas ziediem, īslaicīgi iztur līdz -5 °C pavasara salnas. Pēc ziedēšanas kokiem plaukst lapas. Raža veidojas uz jaunajiem dzinumiem.
Audzējot zem plēves seguma, vainagu var palaist līdz jumta korei. Tomēr, lai iegūtu augstākas ražas un kvalitatīvākus augļus, persiki jāapgriež. Atļauj augt krūmveidā. Persiku veido no 3–4 galvenajiem zariem, kas stiepjas no auga pamatnes, bez centrālā vadzara. Šādi vainags tiek labāk izgaismots. Apgriezt vēlams vēlu pavasarī, kad kļūst redzams, kas saplaukst, kas vairs ne (izgriež sala bojātos, slimos zarus).
Persikus var potēt uz aprikožu un Kaukāza plūmju sējeņiem. Vislabāk persiki pārziemo, ja ir iepotēti ‘Latvijas Dzeltenās Olplūmes’ vainagā. Piepotēt cenšas iespējami augstāk, galotnē (jo koka zari augstāk no zemes, jo sals mazāk bīstams). Šādi iepotētas šķirnes sāk ražot jau pēc dažiem gadiem.
