“Lai cilvēkiem būtu iespēja atpūsties skaisti sakoptā mežā.” Saruna ar Aivaru Tauriņu 5
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš SIA “Rīgas meži” dibināšanas pagājuši divpadsmit gadi. Noslēdzies zīmīgs spirāles aplis. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš atzīst, ka izvēlētais ceļš ne tikai pārdot baļķus, bet arī ražot zāģmateriālus bijis pareizs. Šogad uzņēmums ieguvis arī FSC sertifikātu, kas paver jaunus tirgus un dod lielāku pašapziņu.
Vai “Rīgas meži” šajos gados stipri mainījušies?
A. Tauriņš: No aģentūras ar nelielu darba kolektīvu uzņēmums ir krietni audzis, nostiprinājies un ieguvis jaunus apvāršņus arī pēc savas būtības un mērķiem, kādi mums izvirzīti. Apgrozījums 2008. gadā bija ap četriem miljoniem eiro, bet 2018. gadā mēs pārsniedzām 20 miljonus eiro, tātad pieckāršojies.
Protams, tas noticis, arī pateicoties tam, ka mums tika pievienoti “Dārzi un parki” un arī Mežaparks. To apsaimniekošanas izmaksas lielā mērā nosedz nauda, kas nopelnīta mežā. Gan mežizstrādē, gan zāģētavā. Par pakalpojumiem parku apsaimniekošanā galvaspilsēta “Rīgas mežiem” samaksā pāris miljonus, bet tā nav izšķirošā nauda. Lielākais apgrozījums panākts saimniecību, kas ir mežā, noliekot uz biznesa pamatiem.
Savā pirmajā darbības gadā mēs visu pārdevām izsolēs uz celma, tagad tas notiek tikai vienreiz gadā dažās cirsmās. Pamats, kas veido mūsu apgrozījumu, tiek iegūts mežizstrādē, ko gan organizējam, gan izpildām. Daļa aiziet uz kokzāģētavu “Norupe”, kur mēs baļķus pārstrādājam zāģmateriālos.
Otrs būtisks rādītājs, kas raksturo uzņēmumu, ir darbinieku skaits. 2008. gada sākumā uzņēmumā bija 120 darbinieki. Šobrīd esam 430. Rēķinot apgrozījumu uz vienu darbinieku, šis rādītājs gadu no gada uzlabojas.
Kļūstat efektīvāki?
Protams. Ir samazinājies mežniecību skaits, bija septiņas, tagad ir piecas. Ir palielinājušās apgaitas. Visiem mežsargiem ir autotransports, droni, datortehnika. Joprojām nesam pēdējā MRS karogu.
Jā, varam teikt, ka esam pēdējais MRS, kas Latvijā saglabājies. Laikam tā ir likteņa nolemta misija. Ņemot vērā mūsu mežu platības un to, kā mēs šo darbu varam organizēt, šī MRS forma ir pietiekami efektīva. Visu mēs darām paši.
Cilvēki savā saimnieciskā darbībā iet uz specializāciju, uz koncentrāciju, kas ir pareizi un racionāli. Taču noteiktos vēsturiskos, ekonomiskos un ekoloģiskos apstākļos zināma nozīme ir arī naturālai saimniecībai.
Protams, mēs neesam naturālās saimniecības veidojums, bet bieži vien, kad jāizšķiras, kā tālāk rīkoties, mēs no specializācijas un koncentrācijas aizejam atpakaļ uz naturālo saimniecību.
Paši stādāt, paši kopjat?
Paši. Kad pārņēmām Rīgas mežu aģentūru, tā jau ilgi, atjaunojot mežu, bija izmantojusi ārpakalpojumu, kas pirmajā acu uzmetienā varētu likties pareizi. Tomēr, vairākus gadus vērojot, kā tas notiek, nācām pie secinājuma, ka tas jādara pašiem.
Vērojot, ka specializētie uzņēmumi savā izpildījumā ne vienmēr atbilst augstākajiem standartiem, mēs nonācām pie secinājuma, ka mežu atjaunošana un jaunaudžu kopšana ir jāpārņem pašiem.
Manuprāt, šobrīd tas notiek ļoti veiksmīgi. Arī šogad visas platības, kuras bija paredzētas – vairāk nekā 300 hektāru –, ir atjaunotas. Esam iestādījuši vairāk nekā miljonu pašu izaudzētu stādu – augstas kvalitātes, no laba sēklas materiāla.
Esam pilnīgi pārliecināti par to, ka savu mežu esam labi atjaunojuši. Pavasarī izkopām pāri par 200 hektāru jaunaudžu. Stādījumus, kur tas vajadzīgs, arī papildinām.
Vai zāģētavu jums nepiespiedīs pārdot?
Viens no mūsu lielākajiem projektiem, kam nākotnē vajadzētu nest labus augļus, ir kokzāģētava. Jo savā attīstībā virzāmies uz priekšu, ņemot vērā to, ka mūsu mežu platības nekad būtiski nepieaugs.
Un mums jārēķinās, ka izmantosim tikai savu izejmateriālu. Līdz ar to – jo mēs dziļāk pārstrādājam izejvielu, ko iegūstam mežā, jo lielākas iespējas saņemt par to atalgojumu.
Šeit jāatceras izsole uz celma, kur mēs pārdevām koksni, nepiedaloties pat tās iegūšanā mežā, toties nākamais posms bija sortimenta iegūšana, kur mēs jau atradāmies peļņas centrā, jo pārdevām jau gatavu produktu.
Nākamajā posmā, kad baļķis aiziet uz pārstrādi un mēs iegūstam zāģmateriālu, mēs esam vēl vienā peļņas centrā, kuru izmantojam maciņa papildināšanā.
Šobrīd apmēram 25–30% no iegūtajiem baļķiem mēs pārstrādājam paši. Mūsu ambīcijas ir pārstrādāt 40–45% zāģbaļķu. Tad viss nostājas savās vietās, un mēs iegūstam maksimālo labumu ražojot sausu, ēvelētu dēli.
Protams, nekas nestāv uz vietas un ir dažādas jaunas pieejas. Ir bijuši jautājumi par to, vai tas ir labi, ka pašvaldība iesaistās šādā racionālā darbībā. Deputātiem, kas nupat ievēlēti Rīgas domē un vēl situāciju līdz galam nesaprot, jāpieņem lēmums, ko darīt. Esam vērtēšanā iesaistījuši arī neatkarīgus auditorus.
Nekad nekādu konkurenci neesam kropļojuši, un mūsu uzņēmumā ir izstrādātas šai konkurencei nepieciešamās vadlīnijas. Esam viens no retajiem uzņēmumiem valstī, kuram šādas vadlīnijas ir, lai mēs nekādā veidā savā saimnieciskajā darbībā neizraisītu situāciju, kas kropļotu to tirgus situāciju, kas atzīta par vajadzīgu. Strādājam caurskatāmā režīmā, kas mūs atšķir no visiem pārējiem kokrūpniecībā iesaistītajiem uzņēmumiem.
Tāds veidojums kā SIA “Rīgas meži” nav bieži sastopams.
Mēs piederam municipālam veidojumam – pašvaldībai, esam publiskā sabiedrība. Mūsos savienojas divas lietas – gan komercsabiedrība ar saviem resursiem un saviem mežiem, gan tas, ka piederam pilsētai.
Tas ir veidojums, kas ne pārāk bieži sastopams. Attiecībā uz mežiem esam unikāli pat Eiropas līmenī. Duāla pieeja. Komersants un publiska persona.
Ir savi plusi un savi mīnusi. Plusi, ka daudz vairāk esam orientēti uz nemateriālo un nefinanšu mērķu sasniegšanu, kas ir būtiski visiem Rīgas iedzīvotājiem.
Mums ir daudz dziļāka izpratne par sociāliem un ekoloģiskiem jautājumiem, mēs ne tik daudz priekšplānā izvirzām peļņas gūšanu, kas ir neatņemams instruments, kāpēc mēs vispār esam komercsabiedrība un mums tas vajadzīgs, lai šos nemateriālos mērķus sasniegtu.
Un tomēr – mūsu darbībā galvenā iezīme ir tā, ka mēs vairāk esam orientēti uz mūsu sabiedriskā īpašnieka interešu apmierināšanu. Lai cilvēkiem būtu iespēja atpūsties skaisti sakoptā mežā, lai būtu bioloģiskā daudzveidība, lai būtu tādi objekti kā Cenu tīreļa taka, Zilie kalni, Ziemassvētku kauju piemiņas vietas. Īpaši spilgts piemērs ir mūsu izveidotā Zaļā skola ar četrām klasēm.
Reti kurš privātais uzņēmums atļausies tādas lietas darīt. Arī tas, ko mēs darām Rīgas parkos un dārzos un Mežaparkā, izmantojot tos līdzekļus, ko esam nopelnījuši savā saimniecībā, tas arī viss virzīts rīdzinieku labā.
Laikā, kopš pastāv SIA “Rīgas meži”, lai pildītu pilsētas uzdevumus un funkcijas, dārzos un parkos, un mežos, kas atrodas Rīgas administratīvajā teritorijā un dabas liegumos, kas nav mūsu, bet pilsētas īpašums, divpadsmit gados esam ieguldījuši 30 miljonus eiro.
Tā ir būtiska summa, kas gadu no gada pieaug. Lai izpildītu visas programmas, kas domātas pilsētas apzaļumošanai, mēs 2019. gadā dubulti ieguldījām savus līdzekļus, jo pilsētai bija problēmas ar budžetu un dotācija šajā lauciņā tika uz pusi samazināta.
Vai pandēmija uzņēmuma ekonomiku ir ietekmējusi spēcīgi?
Šim gadam, nekur nespruksi, uzlikts koronavīrusa zīmogs. Brīdī, kad plānojām budžetu un investīcijas šim gadam, nedomājām, ka jau martā nāksies daudz ko pārskatīt. Tāpat kā visi, arī mēs nonācām situācijā, kad nezinājām, kas mūs sagaida.
Tāpēc bijām piesardzīgi un no daudzām lietām atteicāmies. Pat no tik būtiskas lietas kā iekārtu nomaiņa zāģētavā. Taču jaunajā korpusā jauno šķirošanas iekārtu, ko nopirkām Zviedrijā, esam uzstādījuši un palaiduši darbā.
Gribējām to sajūgt kopā ar jaunām zāģēšanas jaudām, tomēr piebremzējām, jo nezinājām, kā gads attīstīsies.
Pirmais pusgads bija šaubīgs, apjomi samazinājās. Bet šobrīd, novembra vidū, gads nav nemaz tik slikts, pat labāks nekā pagājušais. Būtiski tas, ka otrajā pusgadā zāģmateriāli sāka realizēties ļoti labi.
Te pierādījās tas pluss, ka vajadzētu bāzēties ne tikai uz apaļkoku pārdošanu, bet arī uz zāģmateriālu realizāciju. To, ko zaudējām apaļkokos, mēs ieguvām atpakaļ zāģmateriālos. Tāpēc arī šī gada rādītāji ir labāki nekā 2019. gadā.
Arī šobrīd mēs jūtamies labi, jo tirgi ir labi, spētu tikai piegādāt. Mēs nespējam saražot tik daudz zāģmateriālu, cik liels ir pieprasījums. Tas dod zināmu optimismu.
Mūsu izvēlētais ceļš pārdot ne tikai zāģbaļķus, bet arī ražot zāģmateriālus bijis pareizs. Šis sadalījums starp to, ka mēs realizējam apaļkokus un arī zāģmateriālus, ilgtermiņā dod to stabilitāti, kad, svārstoties tirgiem, mums ir gan viens, gan otrs piedāvājums. Jo vairāk mēs varam dažādot piedāvājumu tirgum, jo stabilāk jutīsimies.
Vai uzņēmumam pavērušies jauni tirgi?
Mēs jau 2019. gadā bijām pieņēmuši lēmumu, ka sertificēsimies FSC sistēmā. Ar to arī šis gads iezīmējies visspilgtāk – visa sertifikācijas procedūra ir izieta un rudenī esam saņēmuši sertifikāciju gan mežam, gan mūsu ražošanas ķēdei.
Nu mums ir divi sertifikāti – gan PEFC, gan FSC. Tas nozīmē gan pavērt jaunus tirgus, gan paaugstināt savu atbildību un gūt pārliecību par to, ka savu saimniecību mēs apsaimniekojam pareizi. Tas mums dod augstāku standartu, un mēs jūtamies nesalīdzināmi labāk nekā pirms tam.
