Māra Libeka: Valdības deklarācijas sadaļā “Veselība” – neviena saprotama uzdevuma 20
“Veselība vienmēr grib vairāk, nekā iespējams, mēs ilgus gadus esam bijuši bārenīša lomā, tomēr šā (2013.) un nākamā (2014.) gada budžetā valdība un Saeima veselību ir noteikusi par prioritāti,” sarunā ar aģentūru LETA sacīja veselības ministre Ingrīda Circene (2013. gada 6. novembrī). Atveru Laimdotas Straujumas valdības deklarāciju un velti cenšos meklēt, ka arī veselības aprūpei ir atradusies vieta 11 prioritāšu sarakstā. Vēl vairāk – sadaļa “Veselība” sastāv tikai un vienīgi no skaistiem vārdiem, tādiem kā “veicināsim”, “atjaunosim”, “pakāpeniski palielināsim”, “turpināsim”, “panāksim”… Neviena konkrēta tautai saprotama uzdevuma. To vēl varētu piedot tādā gadījumā, ja šo deklarācijas sadaļu būtu rakstījis kāds jauns, medicīnas jomā visai nepieredzējis puisis vai meita, bet autore, kā noskaidroju, ir pati ministre Circene, kas pie varas stūres ministrijā ir jau trešo reizi kopā ar pieredzējušu medicīnas korifeju Jāni Birku (Nacionālā apvienība), privātklīnikas “Jūras medicīnas centrs” valdes priekšsēdētāju. Nenoliedzu, ir ļoti pareizi veicināt veselīgu dzīvesveidu un popularizēt veselīgu uzturu, kā arī atjaunot veselības mācību skolās, taču valstij nemaz nav tik daudz to cilvēku, kas var dzīvot tikai no svaiga gaisa un mīlestības. Latvijā ir viena no augstākajām saslimstībām Eiropā ar sirds un asinsvadu slimībām, onkoloģiskajām kaitēm, lielākie pacientu līdzmaksājumi par ārstēšanos, kas ir iemesls tam, ka daudzi cilvēki nemaz pie ārsta neiet un mokās ar savu kaiti, kamēr nomirst. Garās rindas pie speciālistiem, valsts noteiktās kvotas, kuras aptrūkstas, kad tās visvairāk nepieciešamas, lai varētu laikus izmeklēties… Valda Dombrovska valdības sastādītais trīs gadu budžeta plāns rāda, ka valsts investīciju apjoms medicīnas jomā arvien samazinās. Taču deklarācijas medicīnas sadaļas autori sola, piemēram, panākt efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, izstrādājot veselības aprūpes kvalitātes sistēmu saskaņā ar starptautiskiem standartiem. Kas no tā Latvijas iedzīvotājiem? Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis piedāvāto deklarācijas tekstu raksturo ar komiķa Mihaila Žvaņecka vārdiem “burnaja vnutreņaja žizņ bez viģimovo rezuļtata” (vētraina iekšējā dzīve bez redzama rezultāta – krievu val.)
Protams, arī tā ir māka – rakstīt, neko nepasakot un vairs nevēloties atcerēties iepriekšējos solījumus par zaļo gaismu veselības aprūpei. Kurš gan tos ņem vērā un arvien tic politiķu stāstītajām pasakām. Labāk taču par muļķi un neprāti likties nekā būt prātīgam mūžīgās rūpēs. To secinājis sengrieķu filozofs Epikūrs, un mēs redzam, ka šī atziņa joprojām ir dzīva.
