Reālākā e-mobilitātes daļa paliek bez atbalsta 1
Ministru kabinets akceptējis piecu miljonu eiro (2014. gadā) izlietošanu elektriskas piedziņas automobiļu ieviešanas atbalsta programmai. Sākam kļūt moderni un “zaļi”. Turklāt naudiņa nav no mūsu kabatām. To devuši Portugāles nodokļu maksātāji – par mūsu ietaupītajām CO2 izmešu kvotām. Un tērēt to drīkst tikai šādiem ekoloģiskiem projektiem.
Ideja skaista, mūsdienīga, it kā visnotaļ atbalstāma. Pat vilinoša. Gribu projekta solīto līdzfinansējumu (līdz pat 50%) pērn Eiropā visvairāk pirktā elektriskas piedziņas auto “Opel Ampera” iegādei! Bet pētu VARAM izstrādātā atbalsta pretendentu konkursa nolikumu un redzu – šo “zīli rokā” es dabūt nevaru. Man piedāvā “medni kokā”:
* transportlīdzekli, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas un kā SEG emisijas ir 0 g/km;
* transportlīdzekli, kura nobraukums starp pilnas uzlādes laikiem… ir vismaz 100 kilometri.
“Ampera” šīm prasībām neatbilst. Vienas uzlādes rādiuss tai ir kādi 60, iespējams, 80 km (to laikā emisijas tiešām ir 0). Un “Amperā” akumulatori nav vienīgā enerģijas krātuve. Tā, pārvietodamās klusi un bez dūmiem, līdzi ved riebīgā, smirdīgā un izmešus radošā benzīna rezervīti. Brīvību un neatkarību, kuras nav konkursa noteikumiem atbilstošajam “Nissan Leaf”.
“100% elektriski” auto, protams, ir “viszaļākie” un ekonomiskākie. Taču, kamēr nenotiks revolūcija akumulatoru tehnoloģijās, kamēr nebūs pieejams plašs uzlādes (vēlams ātras, tādēļ dārgas) punktu tīkls, tiem neizbēgami brauc līdzi ļoti nepatīkama ierobežotības aura. To “Leaf” testos sajutu es, to fiksēja visi “Gada auto” žūrijas biedri, to atzīst Latvijas dižākais elektrisko auto eksperts Andris Dambis. Un saka – pašlaik labāka koncepta kā “Amperai” pasaulē nav.
Mūsu konkursam šis koncepts ir par prastu un šmucīgu. Mums vajag ideālās nākotnes auto. Mēs atvēlēsim trešdaļu no portugāļu naudas uzlādes tīkla izveides atbalstam. Tas nekas, ka neko diži modernu, plašu, ātru par šo pusotru miljonu uzbūvēt nevar. Un uzbūvētais (kurā savi līdzekļi jāiegulda arī uzņēmējam) vēl ilgi būs nerentabls – klientu pagaidām maz.
Mums vajag nākotnes auto, kura faktiski jau nemaz vēl nav. Gan “Leaf”, gan citi pašlaik ražotie “tīri elektriskie” konkursā prasītos 100 km droši pārsniedz vien rāma testa apstākļos. Dinamiski braucot, aukstā laikā salonu sildot, citas mūsdienu ērtības baudot, tie var palikt ceļmalā, nākamo rozeti nesasnieguši.
“Ampera” padarīt tevi par nosalušu un svarīgu tikšanos nokavējušu “eko plānprātiņu” (angļu “Car” žurnālistu ieviesta diagnoze) nevar. Pat nemanīsi, ka šī piešķils benzīna motoriņu un līdz vajadzīgajai vietai aizvedīs. Nu izpūtīs mazu dūmiņu… Izdalot uz jau veiktajiem sterilajiem kilometriem, tas vienalga būs desmitkārt mazāks nekā tradicionāliem auto. Uzlādes tīklu arī nevajag…
Vēl vajadzētu atgādināt, ka, plašāk skatoties, elektriska uzlāde arī nemaz nav bezizmešu process – ja vien enerģija netiek iegūta no ūdens, saules, vēja u. tml. Dažādu kurināmo dedzinošas elektrostacijas arī pūš dūmus (ogles plaši izmantojošie vācieši, piemēram, lēš, ka viņu elektrība nemaz nav daudz “zaļāka” par iekšdedzes motoriem). Tik vien tā starpība, ka pūš nevis pilsētas centrā, bet kaut kur nomalē. Bet tajā pašā globālajā atmosfērā gan. Ja enerģija elektromobiļa akumulatoru uzlādēšanai ņemta no oglēm vai mazuta kurinātas TEC, kaitējums dabai būs pat nedaudz lielāks, nekā darbinot auto ar modernu dīzeļdzinēju. Ja TEC baro gāze, rezultāts jau iznāk par labu “zevam” (zero emissions vehicle). Taču tikai mazliet. Un gandrīz absolūti tīrs šis transporta veids kļūst tikai tad, ja tīra ir valsts enerģētika kopumā (atomstacijas, ūdens un vēja ģeneratori, kuru ogļskābās gāzes devums ir reizes 20 – 500 mazāks nekā oglēm). Man pagaidām nav izdevies iegūt ziņas par to, kāda šādā ziņā izskatās Latvija. Taču, vienalga, tāda mazulīša ietekme uz pasaules likteni nav būtiska. Milžu datus var atrast internetā. Lūk – ASV pilnīga pāreja uz elektrotransportu dotu izmešu samazinājumu par 30%, Lielbritānijai šis skaitlis būtu 40, Ķīnai – 19, bet Vācijai – tikai 1%…
Tādas, lūk, pārdomas skaistās e-mobilitātes programmas sakarā. Skatāmies uz medni, nenovērtējam zīli. Ja šī gada konkursa noteikumus vairs koriģēt nav iespējams, varbūt varam būt mazliet piezemētāki, reālistiskāki nākamajos gados, kad šo mērķu finansēšanas avoti būšot citi un, iespējams, vēl lielāki. Un vēl – nav tiesa, ka atbalstu tikai nulles emisijām “pieprasa Eiropa”. Līdzīgā Nīderlandes programmā (ar atsaucēm uz visām EU regulām) ir uzsvērta nepieciešamība pēc risinājumiem, kas dod tūlītēju efektu, ir ietverti arī auto ar zemu izmešu līmeni. Arī “Opel Ampera”, kas (ar “Chevrolet Volt” vārdu) ir ļoti populāra arī ASV (un ne jau bez valsts atbalsta).
