“Labāk iešaut sev kājā”. LA diskusija Rēzeknē 33
“Latvijas Avīzes” publiskajā diskusijā “Ceļi un dzelzceļi – Latgales nākotnes veiksmes stāsts” piektdien Rēzeknes novada Feimaņos strīdējās pieci politiķi – viens no vecās opozīcijas, viens no vadošās partijas, viens no puspozīcijas un divi vecie jaunpienācēji.
Kravu plūsma palielinās
Jānis Tutins (“Saskaņas centrs”) esot runājis ar kādu vietējo dzelzceļnieku. Agrāk esot bijušas 30 kravas nedēļā, tagad vairs tikai divas, trīs, četras. Tutins uztraucās, vai tranzīta apjoms saglabāsies un vai latgaliešiem būs darbs pie dzelzceļa arī turpmāk. Dzintars Zaķis (“Vienotība”) lepojās ar “Latvijas dzelzceļa” rekordu kravu pārvadājumos 2012. gadā. Paradoksāli, bet šā gada pirmajā pusē, pat Ukrainas krīzes laikā, kravas vairāk tiek vestas uz ostām nekā pērn.
Jānis Jurkāns diskusijā iesaistīja savas partijas “Vienoti Latvijai” saraksta biedru Oskaru Juhneviču, Latvijas Autopārvadātāju nacionālās asociācijas izpilddirektoru, kurš gan nerunāja kā pieteiktais eksperts, bet kā topošais politiķis. “99% eksporta pakalpojumu dzelzceļa kravu nāk no Krievijas, pārsvarā tās ir ogles, un, ja tām atradīs ceļu caur Krievijas ostām, tad 50% darbinieku “Latvijas dzelzceļā” vairs nestrādās,” brīdināja Juhnevičs un aicināja “pareizi attiekties pret mūsu kaimiņu”.
Juris Viļums (Reģionu apvienība) pārmeta, ka visas kravas tiek pārkrautas ostās un “Latgolai nū tā līla tolka nav”. Latgales zaļā tūrisma vide neesot pasargāta no bīstamo kravu izraisītām katastrofām. Viņš vēlas Rēzeknē sauszemes ostu, kur tranzīta kravas tiktu pārkomplektētas.
Ar elektrovilcienu – no Feimaņiem līdz Rīgai?
Latvijas dzelzceļam posmā no Krievijas robežas līdz ostām jābūt konkurētspējīgam, norādīja Zaķis. “Nākamajos septiņos gados paredzēts īstenot pusmiljardu eiro vērtu projektu – dzelzceļa elektrifikāciju. Šis projekts uz katru tonnkilometru ietaupītu vienu eiro! Tā kā viens tonnkilometrs maksā 10 eiro, tad tas dotu 10% ekonomiju! Ja izdosies dzelzceļu elektrificēt, tad kravas caur Latviju ies vēl vairāk. Taču, lai varētu paņemt pretī vairāk kravu, vajadzēs otras sliedes. Tad būsim efektīvāki, zaļāki, taupīgāki un cilvēki ar autobusu tiks pievesti klāt vilcienam, lai tiktu uz Rīgu.”
Klātesošie politiķi tomēr samulsa pēc jautājuma, vai uz Rīgu no Feimaņiem pēc 2020. gada varēs aizbraukt ar elektrovilcienu. Tā arī neatbildēja. Zaķis runāja kaut ko par kombinēto braukšanu – ar dīzeļvilcienu un ar elektrovilcienu. Beigās visi nosprieda, ka no Rēzeknes gan vajadzētu varēt… “Ko fantazējat par elektrifikāciju, ja no Daugavpils uz Rēzekni vairs nav pasažieru vilcienu satiksmes,” no zāles pārmeta kāds vīrs, kurš vairs nevar Feimaņos no Krāces stacijas ar vilcienu doties uz abām lielpilsētām.
Mērķis – melnā virsma zem autobusa riteņiem
“Visam Latgales reģionam iedalīti 180 miljoni, bet par šo naudu tiek uzlabots daudz vairāk ceļu nekā agrāk. Nu jau trīs gadus cenšamies pēc iespējas vairāk lietot melno segumu, ar ko šai reģionā pietiekami efektīvi var apstrādāt grantēto ceļu virsmu, toties maksā desmit reižu lētāk. Pagājušajā gadā trīssimt kilometru Latgalē šādi uzlaboti. Pie Maltas šāds melnā seguma posms labi kalpo,” skaidroja Zaķis. “Mērķis, ko četros gados gribam sasniegt, – melnā virsma visos tajos maršrutos, pa kuriem brauc sabiedriskais transports,” viņš noteica.
Edgars Jaunups (“Latvijas attīstībai”) uzmanību vērsa ne tik daudz uz to, kurp ceļi vedīs, bet uz pašu būvniecības procesu: “Latgale būs veiksmes stāsts, jo ceļu būve turpmākos septiņos gados būs iespēja darba vietām.” Viņš atgādināja Zaķim, ka ceļu būves programmā naudas būs divreiz mazāk, nekā valdība pati aprēķinājusi visu ceļu savešanai kārtībā (četrus miljardus eiro). Jaunups piedāvāja vienkāršu risinājumu: “Līdzīgi kā Lietuvā un Polijā pie valsts naudas jāpiesaista privātā nauda. Tas nenozīmē, ka būs maksas ceļi, bet tos varēs savest kārtībā agrāk. Latvijā nākamajos septiņos gados paredzēti divi šādi projekti, bet Lietuvā – 30! Lietuvā šis mehānisms strādā lieliski.”
Ja septembrī apstāsies tranzīts…
Edgars Jaunups un Jānis Jurkāns pārmeta, ka valdība nav gatava krīzei. “Tikai tad, kad Krievija nāca klajā ar sankciju sarakstu un lauksaimnieki sāka ciest zaudējumus, valdība attapās: kaut kas jāsāk darīt! Un sāka histēriski darboties. Tagad ar tranzītu līdzīgi. Zaķa kungs lielās, ka pērn bija augsts kravu apgrozījums un ka šogad tāpat, bet valdībai jau šodien būtu jāsāk strādāt pie situācijas, ja tranzīta kravas nogriezīs un dzelzceļa kravu apgrozījumā būs kritums. Pirmkārt jāuztraucas ne jau par “Latvijas dzelzceļa” peļņas zudumu, bet par milzīgo iespējamo bezdarbu. Nejūtu, ka valdībai būtu plāns B, ja pēc pāris nedēļām rastos šāda situācija. Vienā dienā var tikt pieņemts lēmums, un dzelzceļš apstāsies,” noraizējies bija Jaunups. “Jau šodien jābūt aprēķinātam, cik liela kompensācija būtu tad jāprasa no Eiropas Savienības.”
“Tranzīts valsts budžetā dod 14%, tāpēc politiķu uzdevums ir panākt, lai šī daļa nekristos, bet turpinātu augt,” atgādināja Jānis Jurkāns un, kā parasti, pārmeta neapdomīgo valsts ārpolitiku ES sankciju atbalstīšanā. “Tā vietā jāizrēķina, cik daudz zaudēs darbu Latvijā. Vai varas partijas veikušas aprēķinus, kas mūs sagaidītu pēc jauna savstarpējo sankciju viļņa? Mūsu vēlēšanu sarakstā ir kundze, kuras saimniecībā ir 600 govis – viņai draud bankrots. Valdībai jādomā, nevis kā izpatikt Briseles kungiem, bet kā amortizēt situāciju Latvijā!”
“Vienam no Eiropas politiķiem žurnālisti vaicāja: “Vai sankcijas nebija šāviens pašam sev kājā?” Uz to viņš atbildēja: “Šāviens kājā ir labāk nekā šāviens galvā!”” paralēles ar savas partijas pozīciju vilka “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. “Jā, Eiropa dara pareizi. Jā, valdībai ir plāns! Jau otro valdības sēdi pēc kārtas tiek domāts, kā palīdzēt zemniekiem, kā palīdzēt pārstrādātājiem un pārvadātājiem. Valdība strādā pie tā, lai dzelzceļš tiktu nodrošināts ar kravām ilgtermiņā. Riskanti ir paļauties uz kravām tikai no Krievijas, tāpēc tiek meklēti partneri citās valstīs, arī Ķīnā, Kazahstānā,” apliecināja Zaķis.
Kad no zāles tika pārjautāts, vai šie plāni sāks īstenoties, ja sankcijas tranzītu skars jau septembrī, Zaķis pauda lielu neticību šādam pavērsienam: “Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Krievijas un Ukrainas konfliktā lielvaras būs pamērojušās ar muskuļiem un pēc tam atgriezīsies pie normālas tirdzniecības.” Viņš pieļāva, ka Kremlis tranzīta ceļu noslēgšanu caur Latviju varētu piemērot, bet tikai “kādu laiku kravas šeit varētu nebūt”. Viņš palika pie sava, ka valdībai esot plāns, ko darīt. Pat pēc vairākkārtējiem vaicājumiem no zāles, neatbildēja. “Neticu, ka sankcijas varētu tikt vērstas tikai pret Latviju,” politiķis izvairījās no konkrētas atbildes. “Piena ražotāji pirms pusgada arī nedomāja, ka būs šāda notikumu attīstība,” attrauca Jaunups.
Lai Latgale būtu veiksmes stāsts
“Latgale varētu būt tikpat perspektīvs reģions kā Ventspils, bet no Latgales ievēlētie deputāti Saeimā cīnījušies par iespējām zvērestu nodot latgaliski, nevis cīnījušies par reāliem ekonomiskiem uzlabojumiem, lai nauda atnāktu uz Latgali. Prioritāte ir augsti apmaksātas darba vietas Latgalē – pretējā gadījumā uz Latgali brauksim kā uz Gaujas nacionālo parku,” sprēgāja Jaunups. Sašutis kājās cēlās Tutins, ka latgaliešu valodai ir tādas pašas tiesības dzīvot kā latviešu valodai. Juris Viļums atgādināja, ka, pateicoties Latgales deputātu grupai, tika pieņemta Latgales atbalsta programma. Viņš vērsa uzmanību uz 150 miljonu eiro projektu, lai pārkraušanu Rīgā pārceltu no vienas salas uz otru: “Cik daudz darba vietu būtu Latgalē, ja te atvēlētu šādu summu vai vismaz noorganizētu sauszemes ostu Rēzeknē!”
Ko šie darīšot, lai Latgale būtu veiksmes stāsts, uzjautāja no zāles. Jānis Jurkāns pauda, ka Latgalē būs darba vietas, ja nodokļus sakārtos investīcijām draudzīgus. Tutins uzskata, ka valstij jāatsakās no neitralitātes attiecībā uz uzņēmējdarbību – tai jāuzņemas lielāka atbildība ar savu atbalstu un kontroli. Latgales ražotājam jāspēj uz Rīgas Centrāltirgu aizvest savu produkciju par tādu pašu cenu kā zemgalietim – viņš ierosina piemērot attāluma koeficientu.
“Latgalē jau ir veiksmes stāsti,” Zaķis ar daudziem piemēriem no “Gora” līdz arodskolām centās pārliecināt arī klātesošos. “Esmu pārliecināts, ka Latgale būs veiksmes stāsts, bet tas sastāvēs no ļoti daudziem komponentiem.”
Atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Zemkopības ministrija, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, SIA “Arctic Paper Baltic States”, Nacionālie bruņotie spēki, SIA “Balta Eko”, SIA “Drukātava”, SIA “VESTA–LK”, “Dimela Veta Latvija”, partijas: “Vienotība”, “Latvijas attīstībai”, “Vienoti Latvijai”, Inese Vaidere, Alfrēds Rubiks, Rēzeknes novada pašvaldība, Feimaņu pagasta pārvalde.
Sadarbības partneris: “LDZ Cargo”
Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, ”Rēzeknes Vēstis”, “Vietējā Latgales Avīze”, ”Panorama – Rēzekne”, www.rezeknesnovads.lv, www.publika.lv, www.rezeknesbiblioteka.lv, www.vilani.lv.
