Kam ārstniecībā noder augs vilnainā erva? 0
“Kur varētu dabūt augu, kas saucas vilnainā erva? Man tā vajadzīga kuņģa čūlas ārstēšanai.” VALĒRIJS DONIKS DAGDAS PAGASTĀ
Nacionālā botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas vadītājs Arnis Seisums stāsta, ka vilnainā erva (Aerva lanata) ir viengadīgs ložņājošs amarantu dzimtas tropu augs, kas sasniedz līdz 40 cm augstumu, zarojas no pamata. Savvaļā izplatīts tropu zonā ap Indijas okeānu, to audzē arī Gruzijas subtropu joslā. Vietējie iedzīvotāji ervas lapas un jaunos dzinumus lieto uzturā līdzīgi kā salātus un spinātus. Vilnaino ervu labprāt ēd aitas, kazas un citi mājlopi.
Auga sēklas var meklēt vienīgi internetā. Latvijā tās nepiedāvā pat vislielākajās tirgotavās. Pie mums ājurvēdas produktu veikalos tirgo vienīgi tējas, kuru sastāvā ietilpst vilnainā erva.
Indijas provincē Keralā vilnaino ervu uzskata par nozīmīgu ārstniecības augu, kas ārstē visas kaites… Patiesībā augs ir vienkārši bagātīgs vitamīnu un minerālvielu avots. Fundamentāli un pārliecinoši zinātniski pētījumi par sevišķām ervas īpašībām nav veikti.
Ārsts fitoterapeits Artūrs Tereško zina teikt, ka tautas medicīnā no ervas lakstiem gatavo uzlējumu vai novārījumu. Ja ir nieru mazspēja, to var lietot kā diurētisku līdzekli, kas pastiprina urīna izdalīšanos, bet augs neizvada sāļus. Kuņģa čūlas ārstēšanai vilnainā erva nav piemērota.
Tās vietā labāk izmantot mūsu vietējo pūkaino zālīti – dumbrāja zaķpēdiņu (Gnaphalium uliginosum). Tā ir pelēka, sīka nezālīte ar dzelteniem ziediņiem, bieži sastopama mazdārziņos un tīrumos. Vācot zaķpēdiņas izrauj ar visām saknēm, kuras pēc tam nogriež. Lakstus noskalo, jo pēc lietus tie ir nošķiesti ar zemi, tad sagriež un žāvē. Auga ķīmiskais sastāvs ir bagātīgs, tas satur arī vielas, kas paplašina asinsvadus.
Zemnieku saimniecības “Silkalni” saimniece, ārstniecības augu audzētāja Zeltīte Kaviere kuņģa čūlas ārstēšanai iesaka tējas maisījumu, kurā ir gan dumbrāja zaķpēdiņa, gan maura sūrene, gan pelašķis.
