Labāk bites nekā bietes.. 0
Brisele sola uzsākt diskusijas arī par tā saucamajām ārkārtas atļaujām neonikotinoīdu lietojumam dalībvalstīs, ko izsniedz arī Latvijas zemniekiem.
“Labas ziņas bitēm un dabai un cilvēkiem no Briseles! Dalībvalstis balsojumā atbalstījušas komisijas priekšlikumu nozīmīgi ierobežot bitēm toksisko pesticīdu neonikotinoīdu lietošanu!” sociālā tīkla “twitter” kontā priekā dalās Vītenis Andrukaitis, Eiropas Komisijas (EK) veselības un pārtikas drošības komisārs. Tajā pašā laikā zemnieki ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā izmisuši – šis ierobežojums ietekmēs mūsu konkurētspēju.
EK Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas sanāksmē ar 16 valstu balsojumu “par” aizliegta augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu – tiametoksama, imidakloprīda un klotianidīna lietošana atklāta lauka platībās. Turpmāk šos insekticīdus varēs izmantot tikai segtajās platībās ar nosacījumu, ka apstrādātajiem augiem jāpaliek siltumnīcā pilnu veģetācijas ciklu. Tuvāko nedēļu laikā tiks pieņemta regula, kas paredz pilnībā aizliegt šo trīs neonikotinoīdu lietojumu atklāta lauka platībās. Šie ierobežojumi nepieciešami, lai aizsargātu augu apputeksnētājus – bites un kamenes.
Kas ir neonikotinoīdi?
Neonikotinoīdi ir aktīvas vielas, ko izmanto augu aizsardzības līdzekļos, lai ierobežotu kaitīgos kukaiņus. Šī aktīvā viela ķīmiski ir līdzīga nikotīnam. Neonikotinoīdi ir sistēmas preparāti. Tas nozīmē, ka augs to uzsūc un transportē visā augumā (lapas, ziedi, saknes, kāti, arī ziedputekšņi, nektārs). Neonikotinoīdi ietekmē kukaiņu centrālo nervu sistēmu, izraisot paralīzi un nāvi. Neonikotinoīdus izmanto ne tikai lauksaimniecībā, bet arī, piemēram, pretblusu kakla siksnās suņiem un kaķiem.
Eiropā apstiprinātas piecas neonikotinoīdu insekticīdos esošās aktīvās vielas – klotianidīns, imidakloprīds, tiametoksāms, acetamiprīds un tiakloprīds. Pirmajiem trim, lai aizsargātu bites, stingri lietošanas ierobežojumi stājās spēkā jau pirms pieciem gadiem. Savukārt acetamiprīds bitēm nav bīstams (zems risks), bet tiakloprīda alternatīvu izvērtējums vēl tiek veikts.
Vai tiešām tie ir bitēm tik kaitīgi?
Bišu pazušanas sindroms tiek saistīts tieši ar neonikotinoīdu lietošanu lauksaimniecībā, protams, tas nav vienīgais bišu bojāejas izraisītājs, bet viens no būtiskiem gan. Par bišu pazušanas sindromu runā tad, ja skartajās saimēs atrodami aizvākoti peri, bišu māte un jaunās bites, taču nav lidojošo bišu. Vai tādi gadījumi konstatēti arī Latvijā? Varbūt atsevišķi, bet ne masveidā. Mūsu bišu lielākais drauds ir varra ērcīte.
Jau pirms desmit gadiem vairāku Eiropas valstu biškopji ziņoja, ka augu aizsardzības līdzekļu lietošanas rezultātā gājušas bojā bites. Bojāeja bija saistīta ar to, ka, sējot ar kodnēm apstrādātas sēklas, gaisā izplatījās putekļi, kas nosēdās uz apkārt ziedošajiem augiem un bites gāja bojā. Sēklu kodināšanā bija izmantoti insekticīdi, kuru sastāvā esošās darbīgās vielas pieder neonikotinoīdu grupai.
Imidakloprīdu satur trīs Latvijā reģistrēti augu aizsardzības līdzekļi, tiametoksamu – viens, klotianidīnu – neviens. Šos preparātus atļauts izmantot dārzeņu un kartupeļu audzēšanā, puķkopībā, mežkopībā.
Kas notiks ar ārkārtas atļauju sistēmu?
Viens no zemnieku izmantotajiem argumentiem, kuram grūti nepiekrist, ir tas, ka kodne augsnē bitēm ir “daudz, daudz” mazāk kaitīga (līdz ziedam no sēklas nonāk mikroskopiskas devas) nekā insekticīdu miglojumi rapša laukā, turklāt vēl piecas sešas reizes, tad indes daudzums, kas var nonākt medū, ir “daudz, daudz” lielāks. Izmēģinājumi Latvijā pierādīja, ka izaudzēt vasaras rapsi bez sēklu kodināšanas faktiski nav iespējams, jo rapsi, tam lienot ārā no zemes, nograuž krustziežu spīduļi.
Tāpēc Latvijā un vēl vairākās valstīs lauksaimnieki neonikotinoīdus drīkst lietot ar speciālām atļaujām. Zemkopības ministrija katru gadu izsniedz ārkārtas atļaujas ar neonikotinoīdiem kodinātu rapša sēklu izmantošanai konkrētām saimniecībām. Šādas ārkārtas atļaujas zemniekiem piešķir arī Rumānijā, Bulgārijā, Lietuvā, Ungārijā, Somijā un Igaunijā.
Pērn vasaras rapsi Latvijas zemnieki sēja 27 tūkst. ha platībā. Vislielākās vasaras rapša platības pērn bija Madonas novada Barkavas pagastā (1110 ha), Krāslavas novada Indras pagastā (657 ha) un Baltinavas novadā (607 ha).
“Šobrīd ne Latvijā, ne Eiropā nav alternatīvas kodnes sēklu kodināšanai augiem kaitīgo organismu ierobežošanai (rapsis, kukurūza u.c.). Latvijā šis lēmums rada situāciju, ka mums nav alternatīvas arī bumbieru lapu blusiņas, kas šobrīd ir kļuvusi par problēmu bumbieru stādījumos, ierobežošanai (smidzinot),” izmisuši Latvijas lauksaimnieki.
Taču šādu ārkārtas atļauju saglabāšana faktiski padarīs jaunos ierobežojumus neefektīvus, pārliecināti Latvijas biškopji. ES Komisijas Veselības un pārtikas drošības ģenerāldirektorāts diskusijā ar Latvijas biškopi Andreju Briedi no z/s “Priežukalns” atklāj, ka tuvāko mēnešu laikā sagaidāmas diskusijas arī par tā saucamajām ārkārtas atļaujām.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
