“Labajai acij esmu praktiski pilnībā zaudējis redzi…” Vīrietis guvis smagu traumu pēc kritiena no skrejriteņa, lai gan ķivere bija galvā 43
Lai samazinātu ar elektroskrejriteņiem saistītu ceļu satiksmes negadījumu un traumu skaitu, kā arī kopumā uzlabotu satiksmes drošību, Valsts policija (VP) ir sākusi informatīvo kampaņu “Ātrākais, kā nonākt slimnīcā”, vēstīja LTV Ziņu dienests un sabiedrisko mediju portāls “lsm.lv”. Lai ieskicētu situācijas nopietnību, par savu bēdīgo pieredzi intervijā LTV pastāsījis Ēriks Bērziņš, kurš pēc kritiena no skrejriteņa pagājušajā gada maijā ir gandrīz zaudējis redzamību ar labo aci, turklāt liktenīgajā dienā nonāca slimnīcā ar “sejas kaula lūzumu trīs vietās”.
Pagājušā gada maijā Bērziņš uz mājām devies ar skrejriteni, taču ceļu pabeidza Neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā. Sākotnēji viņš pavadījis vairākas dienas Austrumu slimnīcā, bet pēc tam cietušo pārveda uz Paula Stradiņa Klīnisko Universitātes slimnīcu un tur uzreiz operēja.
“Pamodos slimnīcā. Pirmais, ko ieraudzīju, bija tēvs. Man bija tāds šoka stāvoklis! Kas noticis? Tēvs sacīja, ka esmu nokritis no skrejriteņa. Beigās izrādījās, ka man ir sejas kaula lūzums trīs vietās un labajai acij esmu praktiski pilnībā zaudējis redzi…” tā par nelaimes gadījumu ar skrejriteni LTV pastāstīja Bērziņš.
VP 2023. gadā fiksējusi 414 ceļu satiksmes negadījumus, kuros bija iesaistīti elektroskrejriteņi. Kā norādīja LTV, tad Bērziņš ir viens no tiem 114 skrejriteņu braucējiem, kas cieta avārijās 2023.gadā. Lielākajā daļā jeb 70% gadījumu vadītājs vai pasažieris guva ievainojumus, un vienā no 20 gadījumiem traumas bija smagas. 87 policijas fiksētajos gadījumos elektroskrejriteņa vadītājs bija alkohola reibumā, turklāt vēl 152 gadījumos cietušie, kas bija braukuši reibumā, devās uz medicīnas iestādi, neziņojot policijai.
“Ja es nebūtu zaudējis redzi, es būtu turpinājis braukt, bet noteikti būtu izvēlējies kaut kādu dārgāku ķiveri. Man bija galvā ķivere, viss ekipējums, bet vienalga sanāca šāds negadījums,” sacīja Bērziņš. Kāpēc viņš ar skrejriteni avarēja, nav skaidri zināms.
Tolaik Mežaparkā gatavojās Dziesmu svētkiem – ceļi bija “pārrakti”. Varbūt kaut kur aizķērās mazais ritenītis? Vēl šobrīd cietušajam Bērziņam ir darbnespējas lapa. 22.maijā apritēs gads, kopš notika avārija. “Kopā ar ārstu esam iesnieguši invaliditātes pieteikumu,” skumji noteica smagi cietušais Bērziņš, pastāstot par savu braucienu ar skrejriteni, kas atstāja smagas sekas uz veselību visu turpmāko mūžu.
Kā raksta “lsm.lv“, tad pēc VP datiem šogad līdz aprīļa vidum elektroskrejriteņi bijuši iesaistīti jau 29 ceļu satiksmes negadījumos, kuros cietuši 19 cilvēki.
Lai samazinātu ar elektroskrejriteņiem saistītu ceļu satiksmes negadījumu un traumu skaitu, kā arī kopumā uzlabotu satiksmes drošību, Valsts policija sāk informatīvo kampaņu “Ātrākais, kā nonākt slimnīcā”. https://t.co/7pdbBSHrTL pic.twitter.com/jzomM10WlY
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) April 17, 2024
Šā gada 13.aprīlī ir publiskota aptauja, kas liecina, ka vairākums jeb 55% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka visiem velosipēdu un skrejriteņu vadītājiem būtu obligāti jāvelk ķiveres, vienlaikus 39% atzīst, ka paši ķiveres nevelk nekad, noskaidrots apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Balcia” aptaujā, tā ziņoja LETA.
Saskaņā ar aptaujas datiem, braucot ar velosipēdu vai skrejriteni, ķiveri vienmēr velk tikai 10% iedzīvotāju, 8% to velk bieži, 7% – dažreiz, bet 5% – ļoti reti. Tikmēr 39%, pārvietojoties ar kādu no šiem braucamajiem, ķiveri nevelk nekad.
Gandrīz trešdaļa jeb 31% iedzīvotāju vispār nebrauc ar velosipēdu vai skrejriteni. Ķiveres visretāk velk jauni cilvēki, bet piecdesmitgadnieku vidū ir lielākais īpatsvars cilvēku, kuri ķiveres velk vienmēr vai bieži.
Aptaujas rezultāti atklāj, ka vīrieši ir daudz aktīvāki velo un skrejriteņu lietotāji, jo tikai 23% ir norādījuši, ka nebrauc ar šiem transporta līdzekļiem, kamēr sieviešu vidū ar tiem nebrauc 38%. Vienlaikus vīrieši arī ir tie, kas biežāk izvēlas braukt bez ķiveres. Sieviešu vidū ķiveri nekad nevelk 36%, bet vīriešu vidū – 43%.
No šī gada 1.aprīļa ir spēkā grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos, kas paredz, ka bērniem līdz 17 gadu vecumam obligāti jālieto aizsargķivere, braucot ar elektroskrejriteni, bet braucot ar velosipēdu – līdz 16 gadu vecumam.
Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ķiverēm būtu jābūt obligātām visu vecumu braucējiem, bet 29% piekrīt, ka ķiveres būtu jāvelk tikai bērniem.
Aptauja veikta 2024.gada marta beigās, aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 60 gadiem.
