Piesardzīgi optimistiski 7
Interesanti gan, ka Reira prioritāšu sarakstā pensionāri parādās tikai pastarpināti – kā ieguvēji no obligātās veselības apdrošināšanas. Ministrs paskaidro, ka arī pensionāru jautājums esot augstu viņa darbakārtībā. Katrā ziņā viņš esot gatavs diskutēt gan par indeksācijas apjomiem, gan pensijas neapliekamo minimumu.
Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš uz J. Reira kandidatūru skatās ar piesardzīgu optimismu. “Reira kungs līdz šim nav bijis sevišķi pazīstams pensionāru aprindās, bet labāk lai nāk viņš nekā Viņķele, kura ar saviem izteikumiem iepriekšējās ministrēšanas laikā vairākkārt izraisījusi negācijas,” spriež Siliņš. Nākamnedēļ uz LPF domes sēdi pensionāri uzaicinājuši “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu un cer, ka līdz ar viņu ieradīsies arī jaunais labklājības ministrs.
Reira un viņa pārstāvētās “Vienotības” attieksmi pret pensionāriem jau tuvākajā laikā varēsim vērot darbos, jo pēc “Saskaņas” frakcijas iniciatīvas drīzumā Saeimā atkal tiks lemts par pensiju indeksāciju palielinātā apmērā. Arī Siliņa ieskatā, šis pašreiz esot pensionāriem būtiskākais jautājums. Tam uzreiz seko pensiju neapliekamā minimuma palielināšana. Pašreiz šis minimums ir 235 eiro. LPF uzskata, ka to vajadzētu pakāpeniski palielināt. “Saskaņas” frakcija ierosinājusi 280 eiro, kareivīgāk noskaņoti pensionāri uzskata, ka tam būtu jābūt pat minimālās algas līmenī (370 eiro).
Saeimā pašlaik strādā darba grupa, kas izstrādā priekšlikumus maznodrošināto pensionāru atbalstam, piemēram, palielināt piemaksas par darbu līdz 1996. gadam, paredzēt lielāku atbalstu par garāku darba stāžu, īpašu papildu atbalstu gados vecākajiem pensionāriem virs 80 gadiem. Pensionāru organizācijas satrauc arī nekustamā īpašuma nodokļa un komunālo maksājumu pieaugums.
Līdzšinējo labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS) pensionāru organizācijas vērtē pozitīvi. Kā viņa lielākais sasniegums tiek minēts risinājums jautājumā par netaisnīgi aprēķinātajām krīzes laika pensijām. Jautājums par kompensācijām netaisnīgi samazināto pensiju saņēmējiem pašlaik pēc 20 deputātu iesnieguma tiek vērtēts Satversmes tiesā. Ja tiesas lēmums būs pensionāriem pozitīvs, Reiram un citiem valdības locekļiem būs jālauza galva, kur ņemt vēl aptuveni 100 miljonus eiro kompensācijām.
Savukārt darba ņēmēju aizstāvji uz Reira atnākšanu skatās ar dalītām jūtām. “Mums bija veiksmīga sadarbība, kad viņš vadīja Saeimas Budžeta komisiju. Taču pēc viņa kļūšanas par finanšu ministru mūsu sadarbība ar FM sāka buksēt,” stāsta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.
Tomēr ir vairāki cerīgi signāli, ka Labklājības ministrijā sadarbība atkal varētu atjaunoties. Pēc savas nominēšanas Reirs jau konsultējies ar Krīgeru par darba ņēmēju aktualitātēm. Šonedēļ ministrs ieplānojis tikties ar arodbiedrību vadītājiem, lai pārrunātu sasāpējušos jautājumus par darba tiesībām, darba drošību, minimālās algas aprēķināšanas kārtību.
