Māris Zanders: Labais policists, sliktais policists 6
Savulaik, kad “Saskaņai” pārmeta sadarbības līgumu ar “Vienoto Krieviju”, retoriku 9. maijā utt., kā atbilde skanēja tēze: dodot platformu radikālāk noskaņotām grupām, “Saskaņa” zināmā mērā tās neitralizē, attiecīgi palīdz uzturēt puslīdz normālu gaisotni starpkopienu attiecībās. Neapspriežot te šīs tēzes saturu, var tomēr ironiski piezīmēt, ka jebkurā gadījumā “Saskaņa” attiecīgi ir izmantojusi un izmanto to pašu taktiku, ko pārmet saviem politiskajiem oponentiem. Proti, biedēšanu ar sliktāku alternatīvu un sevis pozicionēšanu “mazākā ļaunuma” statusā. No šī viedokļa “Saskaņai” pat būtu izdevīgi, ja publiskajā telpā pamanāmākas kļūtu grupas, salīdzinājumā ar kurām Ušakovs & Co liktos pragmatisma iemiesojums.
Un, raugi, kompaktā laika nogrieznī mēs esam dzirdējuši gan vēsti par sadarbības līguma ar “Vienoto Krieviju” izbeigšanos, gan labi pazīstamus personāžus piketējam pie Izglītības un zinātnes ministrijas “krievu skolu” atbalstam. Vai tas nozīmē, ka “Saskaņas” virzība uz “Eiropas kreiso” nišu ir aktivizējusi radikālākas grupas t. s. krievvalodīgo aprindās, un, ja ir, ko tas varētu nozīmēt?
Domāju, ka arī gadījumā, ja tuvāko mēnešu laikā mēs biežāk redzēsim tādu personāžu kā Ždanoka, Lindermans vai Buzajevs aktivitātes, tas nenozīmē, ka “Saskaņai” ir radušies reāli konkurenti “krievvalodīgo nišā”. Daži apsvērumi.
Pirmkārt, atkārtošos, šādi personāži ir izdevīgi pašai “Saskaņai”. Turklāt ne tikai kā bubulis latviešu auditorijai. Ja “Saskaņa” arī pēc parlamenta vēlēšanām nākamgad nenonāks valdības koalīcijā, t. s. radikāļi cittautiešu flangā būs izdevīgs skaidrojums “Saskaņas” līderiem – tie esot aizbaidījuši latviešu vēlētājus, kuri bija gatavi savas balsis atdot “Saskaņai”.
Otrkārt, Kremlim daudz noderīgāki ir ietekmes aģenti Eiropas Savienības institūcijās, piemēram, Eiropas Parlamentā, līdz ar to, ja nu kādas alternatīvas “Saskaņai” tiks briedinātas, tad kontekstā ar EP vēlēšanām 2019. gadā.
Treškārt, Kremļa ietekmes aģentiem vispār nav jābūt saistītiem ar t. s. krievvalodīgo tiesību aizsardzības tēmu. Tas labi redzams mūsdienu Eiropā, kur samierniecisku nostāju, piemēram, Krimas jautājumā ieņem gan grupas, kuru fokuss ir imigrācijas ierobežošana, gan tādas gluži eksotiskas kā “Pirātu partija” Čehijā (trešais labākais rezultāts nesenajās vēlēšanās). Nedaudz vulgarizējot – Mamikins un Krivcova, protams, ir laba lieta, bet lielāka jēga ir no, ja tā var teikt, nacionālajiem kadriem ar gludākiem CV.
Līdz ar to, atbalstot veselīgo skepticismu, kāds vērojams lielā latviešu sabiedrības daļā attiecībā uz t. s. latviešu partiju retoriku (“mēs esam mazākais ļaunums”), es aicinātu tikpat aukstasinīgi izturēties pret “Saskaņas” mēģinājumiem sevi pozicionēt kā radikāļu neitralizētāju un teju vai stabilitātes garantu Latvijā. Un tas nozīmē arī skeptiski vērtēt “Saskaņas” brīdinājumus, ka kāds lēmums, piemēram, izglītības nozarē, lūk, aktivizēšot radikāļus, nabaga “Saskaņa” te nevarēšot neko līdzēt. Tas ir blefs. “Saskaņas” rīcībā ir pietiekami resursi, lai mazinātu, piemēram, šādu radikāļu publicitātes iespējas, no vienas puses, un, no otras puses, 21. gadsimtā Kremlim nekādas interfrontes patiesībā nav nepieciešamas. Pēdējo gadu notikumu kontekstā arī Rietumos sākuši labāk saprast Kremļa propagandas trikus, attiecīgi parocīgāki ir ne tik klaji Kremlim simpatizējoši ietekmes aģenti.
Vienlaicīgi es piesardzīgi izturos pret mēģinājumiem uzspēlēt “labo policistu, slikto policistu” dažu t. s. latvisko politisko grupu sadaļā, radot krievvalodīgo auditorijai it kā alternatīvu “Saskaņai”. Dzirdēts arguments, ka, “Saskaņai” sevi pozicionējot kā sociāldemokrātus (lai ko tas nozīmētu…), cittautieši ar ekonomiski liberāliem, “mūsdienīgiem” ekonomiskiem uzskatiem vērsīšot skatu citā virzienā. Man gan šķiet, ka mūsdienās ekonomiskie priekšstati vēlētāju izvēlē spēlē otršķirīgu lomu. Līdz ar to, ja nu kāds vēlas veidot alternatīvu, tad nāksies vien pievērsties sistēmiskās korupcijas, nevienādu spēles noteikumu tēmai, kas vienlīdz negatīvi skar latviešus un krievus un kurā pretinieku (sistēmas) pusē ir gan latvieši, gan krievi.
