Foto – Valts Kleins

Vai bail jums kādreiz ir bijis?
Ir. Boksā zini, ka tev sitīs pa galvu. Tev ir izdzīvošanas baiļu sajūta. Sākumā mēģini sevi saudzēt, baidies, ka tik tev nepārsit degunu. Ar laiku viss mainās. Man ir bijis vairāk par trim simtiem cīņu, baiļu vairs nav, tomēr ir satraukums. Tagad galvenais – parādīt labāko no visa, ko varu. Jo, kā jau teicu, es boksā vairs nepārstāvu sevi vien, tagad es esmu Latvijas pārstāvis. Manu cīņu redz miljoni.

Ko dod publika?
Enerģiju, spēku, iedvesmu. To, kas palīdz uzvarēt.

Kas bija pirmais, ko, atgriežoties mājās, izdarījāt kopā ar bērniem?
Vecākie dvīņu puikas Ričards un Daniels ar savu mammu, manu pirmo meiteni, dzīvo Anglijā, viņus pēc cīņas vēl neesmu saticis. Bet mājās ar sievu un dēliem Brendanu un Rafaelu vienkārši samīļojāmies, bijām kopā. Tas ir tik labi.

Ko jums nozīmē ģimene?
Ģimene ir pats galvenais. Izpriecas beidzas, draudzība arī var beigties, bet ģimene vienmēr ir ar tevi, vienmēr atbalstīs tevi, sapratīs.

Jūlija, mana sieva, ir gudra. Viņa audzina mūsu bērnus. Cik un ko tu bērnos ieguldīsi, to pēc tam arī dabūsi atpakaļ.

Vai puikas izrāda interesi par boksu?
Daniels Anglijā gāja uz boksa treniņiem, taču dabūja pa degunu un nobijās, vairs neiet. Brendans iet uz peldēšanu, šaha skolu, rokdarbiem un tagad arī uz boksu. Cik ilgi izturēs, nezinu. Es nespiežu, tā ir viņa paša izvēle. Mazākajam ir trīs gadi.

Reiz teicāt, ka neatceraties, kad pēdējo reizi esat ēdis ceptus kartupeļus. Pirms cīņas ir jāievēro stingrs ēšanas režīms, tas skaidrs. Bet tagad?
Ar laiku man ir izveidojušies ēšanas paradumi. Patlaban ēdu vieglu pārtiku, jo vienkārši negribas piebāzt kuņģi. Gatavojoties cīņai, tad gan ir jāēd pareizi. Es ķermeni vienmēr salīdzinu ar krāsni. Mums mājās ir īsta malkas krāsns. Ja metīsi tajā visu, kas pagadās, mitru un satrūdējušu, dūmos, gruzdēs, bet nedegs. Ja liksi sausu bērza malciņu, degs labi un dos siltumu. Ēdiens ir vajadzīgs, lai būtu spēks, enerģija, izturība. Taču ir vēl kāds aspekts. Nesen runāju ar Ivaru Kalviņu, vienu no pasaulē gudrākajiem ķīmiķiem. Viņš pastāstīja arī par to, cik svarīgs ir iepakojums, kādā pārtika atrodas. Piemēram, turēt ūdeni vai olīveļļu plastmasas pudelēs vai alumīnija kārbās diemžēl ir kaitīgi! Bieži vien mēs par tādām lietām nedomājam, attopamies, kad ir jau par vēlu. Tāpēc tik svarīgi ir ieguldīt zinātnē.