Ja pie ārsta garas rindas, vai regulāro redzes pārbaudi var veikt arī citur? 0
Regīna Olševska, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēki bieži vien sūdzas par garajām rindām pie acu ārsta. Uz jautājumu, kas tad par vainu, dažs labs parausta plecus – nekādas, vienkārši gribas zināt, ka viss tiešām ir kārtībā. Der atcerēties, ka profilaktisko pārbaudi, turklāt bez rindas, iespējams veikt arī pie primārā redzes aprūpes speciālista – optometrista.
Vismaz reizi trijos gados
“Izpratne par to, kas ir laba redze, var atšķirties, tādēļ noteikti jāveic profilaktiskās redzes pārbaudes, it īpaši tādēļ, ka mūsdienās daudziem tuvuma slodze acīm ir ļoti liela. Gadās, ka atnāk šoferis, apgalvojot, ka ar redzi viņam viss kārtībā, tikai bez pārbaudes ārstu komisija nelaižot cauri. Taču izrādās, ka viņa redzes asums ir ap 20% un nesasniedz pat auto vadīšanai minimāli pieļaujamo robežu,” stāsta optikas salonu tīkla “Vision Express” galvenā optometriste Jeļena Stūriška. Pat ja pašam šķiet, ka redze ir laba un acīm nekas nekaiš, tomēr reizi trijos gados vajadzētu par to pārliecināties. Tiem, kuri valkā brilles vai kontaktlēcas, tas jādara biežāk – reizi gadā vai divos. Optometriste norāda, kas tas ir laika periods, kurā var mainīties ne tikai redzes asums, bet arī acu veselības stāvoklis.
Ļoti liela problēma ir tas, ka acīm piemīt ārkārtīgi lielas kompensācijas spējas. Var būt tā, ka vienā no tām redze ir ievērojami pasliktinājusies, bet otra acs redz labi, tādēļ pats cilvēks šo problēmu nepamana. Dažreiz tikai redzes pārbaudes laikā, kad pārmaiņus jāskatās ar vienu un otru aci, atklājas, ka viena no tām vairs nefunkcionē vai redz ļoti slikti.
40–50 gadu vecumā jāsāk pievērst uzmanību acu iekšējā spiediena kontrolei. Lai izvairītos no nopietnām acu saslimšanām, piemēram, glaukomas, to vajag mērīt regulāri reizi gadā. Jeļena Stūriška to profilaktiski mēra klientiem jau no 30 gadu vecuma, lai iegūto rezultātu pēc gadiem varētu salīdzināt ar citiem mērījumiem un laikus atklāt spiediena izmaiņas. Vairākumā optikas salonu acs iekšējā spiediena mērītāji ir pieejami, un, atklājot izmaiņas, iespējams klientu mērķtiecīgi nosūtīt pie oftalmologa. Profilaktiskās apskates laikā optometriste uzdod jautājumus arī par acu slimībām ģimenē un pozitīvas atbildes gadījumā visus testus un izmeklējumus veic īpaši skrupulozi.
Žurnālā burti sākuši lēkāt…
Koriģējot redzi, optometristam ir svarīgi panākt, lai katrā acī redze būtu tuvu simts procentiem. Ja to neizdodas panākt, nākas pievērst pastiprinātu uzmanību gan dažādām acs struktūrām, gan acu veselības stāvoklim kopumā. “Apskatot acis ar speciālu aprīkojumu, reizēm atklājas, ka redzes problēmas saistītas ar asaru kvalitāti, piemēram, to ir par maz vai tās ir pārāk šķidras. Asarās ir gan tauku, gan gļotu un ūdens slānis. Iespējams, ka kādu no tiem vajag papildināt, veicot plakstiņu masāžu, lietojot sildošo acu masku, higiēniskās plakstu kopšanas salvetes vai pilienus. Nevajag rīkoties pašam uz savu galvu, ko un kā pareizi darīt, vizītes laikā izskaidros optometrists,” saka Jeļena Stūriška.
Izmantojot spraugas lampu jeb biomikroskopu, optometrists lielā palielinājumā apskata acs priekšējo daļu – skropstas, plakstus, konjunktīvu, radzeni, varavīksneni un lēcu. Pamanot kādas izmaiņas, piemēram, apduļķojumus acs lēcā, speciālists iesaka vērsties pie acu ārsta. Mēdz būt situācijas, kad medicīniskā palīdzība nepieciešama nekavējoties, piemēram, ievērojami paaugstināts acs iekšējais spiediens.
“Dažreiz, pārbaudot redzi ar burtu tabulu, cilvēks stāsta, ka tie ir viļņoti, periodiski mēdzot lēkāt pa žurnāla lappusēm vai ar straumi pa tām notecēt. Tādos gadījumos viņiem piedāvā Amslera tīkla testu (tas ir taisnu līniju režģis ar punktu vidū), ar kura palīdzību var atklāt centrālas redzes traucējumus, piemēram, līniju izliekšanos, tukšus laukumus vai plankumus dažās tīkla vietās. Šāds cilvēks noteikti tiks sūtīts pie acu ārsta padziļinātai izmeklēšanai,” saka optometriste.
Acs tīklenes centrā atrodas makula – neliels rajons, kurš atbildīgs par centrālo redzi. Makulas deģenerācijas gadījumā ir grūti saskatīt smalkas detaļas, darīt smalkus darbus. Lasot saplūst burti, redzeslauka centrā esošie objekti liekas miglaini vai deformēti, krāsas kļūst blāvas. Laikus atklājot novirzes no normas, ir lielākas cerības ilgstoši saglabāt redzi.
Dažos optikas salonos pieejama Fundus kamera – ierīce, ar kuru veic acs tīklenes fotografēšanu caur nepaplašinātu zīlīti. Kamera ļauj pamanīt, piemēram, cukura diabēta radītās izmaiņas, pazīmes, kuras var liecināt par paaugstinātu asinsspiedienu un holesterīna līmeni.
“Optometrista uzdevums ir palīdzēt cilvēkam labi redzēt, laikus pamanīt kādas novirzes no normas un dot padomu, vai un cik steidzami nepieciešams konsultēties ar acu ārstu,” saka Jeļena Stūriška.
Der atcerēties, ka optometrists nevar sniegt konsultācijas, kas ir saistītas ar acs saslimšanu ārstēšanu, un nenosaka diagnozi. Profilaktiskās pārbaudes laikā netiek lietoti medikamenti, piemēram, pilieni, kas paplašina acs zīlīti, kā arī netiek izrakstītas medikamentu receptes.
Uzziņa
Cik bieži vajag veikt redzes pārbaudi
• 1 gada vecumā;
• 3 gadu vecumā;
• pirms iestāšanās skolā un pēc tam ik pēc diviem gadiem;
• ik pēc 3– 5 gadiem, sākot no pilngadības līdz 40 gadu vecumam;
• katru gadu no 40 gadu vecuma;
• bērniem un pieaugušajiem, kas lieto brilles, reizi gadā.
