Arī acis noveco. Kā rūpēties, lai laba redze ir līdz sirmam vecumam? 12
Regīna Olševska, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Mūsdienās, kad dzīves ilgums arvien pagarinās, svarīgi rūpēties par acu veselību, lai arī deviņdesmit vai pat simts gadu vecumā varētu lasīt iemīļotos žurnālus un grāmatas.
Arī acis noveco, tādēļ svarīgi regulāri veikt profilaktiskās pārbaudes, lai atklātu izmaiņas, kas varētu izraisīt nopietnu saslimšanu un pat redzes zudumu.
Dabiskas novecošanās laikā acs iekšējā lēca pamazām zaudē savu dzidrumu. Taču daļai senioru attīstās katarakta – lēcas apduļķošanās, kuras dēļ pasliktinās redze vienā vai pat abās acīs.
Pēc 65 gadu vecuma šādas izmaiņas atklāj pusei, bet desmit gadus vēlāk – jau 75% senioru. To, vai vecumdienās būs vai nebūs katarakta, bieži vien nosaka iedzimtība, jo dažās ģimenēs ar to saskaras vairākās paaudzēs.
Slimības attīstību veicina arī blakus slimības, it īpaši cukura diabēts, acu traumas un operācijas, atsevišķu medikamentu lietošana, kā arī ilgstoša uzturēšanās spilgtos saules staros.
Katarakta attīstās pakāpeniski
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja Kristīne Baumane stāsta, ka slimības simptomi atkarīgi no kataraktas veida.
Ja apduļķojusies acs lēcas aizmugurējā kapsula, redze pasliktinās, acs zīlītei sašaurinoties vai paplašinoties, piemēram, ļoti saulainā laikā vai pievakarē.
Ja apduļķojas lēcas kodols, redze kļūst miglaina, neskaidra, ir grūti lasīt, veikt smalkus darbus, piemēram, šūt, arī brilles tā īsti nepalīdz.
Ja slimība ir ielaista, var redzēt, ka acs zīlīte kļuvusi balta – tas nozīmē, ka šī acs ir neredzīga. Vecuma katarakta attīstās pakāpeniski un parasti skar abas acis.
Vienīgais kataraktas ārstēšanas veids ir operācija, kuras laikā ārsts izņem apduļķotās lēcas kodolu un ievieto intraokulāru mākslīgo lēcu.
Pirms tam katram pacientam individuāli tiek aprēķināts implantējamās mākslīgās lēcas optiskais stiprums.
“Pacienti reizēm domā, ka pietiek tikai izoperēt kataraktu, lai atgūtu labu redzi. Taču apduļķotās lēcas nomaiņa pret dzidru mākslīgo lēcu nenozīmē, ka automātiski atveseļosies arī citas acs daļas, piemēram, redzes nervs vai tīklene,” uzsver ārste.
Bīstamas izmaiņas tīklenē
P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas un Dr. Lūkina acu klīnikas lāzeroftalmoloģe Žanna Artiņa ikdienā ārstē pacientus, kuriem atklāta hroniska acu slimība – vecuma mākulas deģenerācija.
Tā attīstās ilgstoši un par to var liecināt centrālās redzes pasliktināšanās, līniju kropļošanās, grūtības labi redzēt krēslainā laikā, atšķirt cilvēku sejas, redzes miglošanās lasot.
“Tīklene ir audu slānis acs iekšējā daļā, kas izklāj to no iekšpuses. Tā uztver gaismu un sūta redzes impulsus uz smadzenēm. To tīklenes daļu, kura ne tikai nodrošina asu centrālo redzi, lai mēs varētu lasīt, saskatīt smalkas detaļas, vadīt automašīnu, bet arī lielāko daļu no acs uztvertā krāsu spektra, sauc par mākulu. Acs tīklene sastāv no vairākiem slāņiem, kuri cieši pieguļ cits citam. Viens no tās vielmaiņas pamatfunkciju nodrošinātājiem ir specifisks slānis, kuru veido pigmenta granulas. Šis slānis novecošanās gaitā samazinās, tādēļ tīklenē sāk uzkrāties nevajadzīgi vielmaiņas produkti – tauki un olbaltumvielas,” stāsta lāzeroftalmoloģe.
Lai gan slimības riska faktoru vidū pirmajā vietā ir vecums, par laimi, izmaiņas tīklenē nerodas visiem senioriem. Sava loma ir iedzimtībai, sirds asinsvadu saslimšanām, neveselīgam dzīvesveidam, kaitīgiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanai.
Tāpat kā katarakta, arī šīs slimības izplatība pieaug līdz ar gadiem – pēc 65 gadu vecuma agrīnās vecuma mākulas deģenerācijas pazīmes ir katram piektajam, bet pēc 75 gadiem – jau katram trešajam senioram.
Taču mūsdienās tipiskajām “vecuma kaitēm” ir tendence kļūt jaunākām, tādēļ tās dažkārt atklāj pat četrdesmitgadniekiem.
Ārstēšanas metodes izvēlē svarīgi ir, kādā stadijā slimība atklāta un vai tā ir vecuma mākulas deģenerācijas agrīna (sausā), vai arī vēlīnā, ielaistā (mitrā) forma.
To nosaka ar optiskās koherences tomogrāfijas starpniecību, bet dažreiz papildus nepieciešama arī angiogrāfija, lai iegūtu detalizētu tīklenes un to asinsvadu attēlu.
“Slimības agrīnas formas gadījumā iespējams izmantot jaunākās paaudzes lāzerterapiju – tīklenes rejuvenāciju jeb 2RT terapiju, kura apstādina vai palēnina deģeneratīvos procesus un bojājumu rašanos mākulā. Tā ir nesāpīga, ambulatora lāzerķiruģijas metode, kad tiek izmantots ultraīsas ekspozīcijas lāzers.
Procedūras laikā tiek aktivizētas pigmenta epitēlija šūnas un atjaunota tīklenes vielmaiņa,” skaidro Žanna Artiņa, piebilstot, ka pēc tīklenes rejuvenācijas pacients tiek novērots vēl apmēram divus gadus.
Šai slimībai raksturīgi, ka uzlabojumi notiek lēni, tādēļ pacientiem jāapbruņojas ar pacietību. Acu ārste uzsver, ka izārstēt vecuma mākulas deģenerāciju nav iespējams. Pats galvenais – nepieļaut tās progresēšanu un pāriešanu smagākajā formā, kad pacients pasauli uztver vairs tikai ar perifēro jeb sānu redzi.
Ja vecuma mākulas deģenerācija ir vēlīnā formā – tā attīstās no viena līdz 5% pacientu, ārstēšanai tiek izmantotas intravitreālas injekcijas, kuras klīniskajos pētījumos pārliecinoši pierādījušas savu efektivitāti.
Lai arī redze visticamāk turpinās pasliktināties, taču tas notiks lēnāk nekā tad, ja šī tīklenes saslimšana netiktu ārstēta.
Pie acu ārsta ik gadu
Lai laikus atklātu kataraktu, mākulas deģenerāciju vai citas saslimšanas, kuras varētu apdraudēt redzi, pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas acu ārstu vajadzētu apmeklēt regulāri.
Vispirms ārsts pārbaudīs redzes asumu tuvumā un tālumā, izmērīs acs iekšējo spiedienu, izvērtēs radzenes, tīklenes, redzes nerva un acs priekšējo daļu stāvokli.
Pēc tam caur paplašinātu acs zīlīti lēca tiks izmeklēta ar spraugas lampas palīdzību. Ja pārbaudē atklājas, ka kataraktas dēļ lēca jau ir tā apduļķota, ka acs dziļākās daļas nav iespējams saskatīt, papildus tiks veikta ultraskaņas izmeklēšana.
“Visbiežāk cilvēki apmeklē oftalmologu vai optometristu, lai koriģētu redzes asumu tuvumā un tālumā. Pirmās aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā, rodas tad, ja ar brillēm neizdodas panākt ideālu rezultātu. Uz to, ka gados vecākam cilvēkam varētu būt mākulas deģenerācija, pirmais norāda Amslera tests.
Skatoties uz smalki rūtoto zīmējumu, pacientam pašam viegli pamanīt centrālās redzes izmaiņas – izliektas līnijas, plankumus, un pastāstīt par tām ārstam. Ja optikas salonā ir fundus kamera, ar to iespējams nofotografēt acs dibenu un, pamanot strukturālas izmaiņas tīklenes centrālajā daļā, mērķtiecīgi nosūtīt pacientu pie acu ārsta,” saka Žanna Artiņa.
Kā rūpēties par acu veselību*
Veselīgam uzturam, kas bagāts ar augļiem un dārzeņiem, īpaši tumši zaļajiem lapu dārzeņiem un salātiem, kā arī treknajām zivīm, ir liela nozīme acu veselības saglabāšanā.
Liekais svars un aptaukošanās palielina risku saslimt ar cukura diabētu, kas var ievērojami pasliktināt redzi vai pat izraisīt aklumu.
Smēķēšana palielina risku saslimt ar kataraktu un veicina redzes nerva bojājumus, kam var sekot redzes zaudējums.
Saulesbrilles vasarā nav tikai modes aksesuārs – to galvenais uzdevums ir pasargāt acis no saules ultravioletā (UV) starojuma.
Emocionālais sasprindzinājums, dažādi nopietni pārdzīvojumi un stress, arī pamatīgs izbīlis var ietekmēt redzes funkcijas. Acu veselību uzlabos regulāra acu atpūtināšana, svaigs gaiss un miegs.
Ja pavadi daudz laika pie datora vai TV ekrāna, acis var nogurt, tādēļ ik pēc katrām 20 minūtēm atpūtini acis 20 sekundes, piemēram, skatoties tālumā, ārā pa logu.
Vienīgais veids, kā pārliecināties par acu veselību, ir apmeklēt speciālistu un veikt redzes pārbaudi. Veic to reizi gadā – īpaši tad, ja lieto brilles.
*Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
