Laba manta “zaļā” maisā! Liāna un Arturs par universālu formulu augiem, darbam un laimei 0
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Kad palasu jūsmīgās atsauksmes par augsnes maisījumu “Potting Mix”, šķiet, tā ražotājiem Liānai un Arturam Kažmeriem izdevies atrast universālo formulu gandrīz jebkuram augam, kas tiek audzēts telpās uz palodzēm vai ārā podos, kastēs un siltumnīcās. Atzinīgus vārdus pircēji velta arī produkta iepakojumam – dizainā gaumīgam un, kas mūsdienās vēl svarīgāk, vairākkārt lietojamam vai pārstrādājamam.
Nepilnos divos gados valmieriešu Kažmeru ģimenes uzņēmuma “Nordspring” “potingmiksi” aizceļojuši pie vairāk nekā trim tūkstošiem augu mīļotāju pašu zemē un citās Eiropas valstīs. Ražotāji nav profesionāli dārzkopji. Liāna studējusi mārketingu un reklāmu Rīgas Stradiņa universitātē un deviņus gadus teoriju apguvusi praksē Valmiermuižas alus darītavā.
Artura darba gaitas pēc vidusskolas beigšanas bijušas ļoti raibas, sākot ar džakuzi vannu tirgošanu, apdrošināšanu, celtniecību, DHL paku noliktavu Dānijā līdz beidzot desmit gadu nostrādāšanu par menedžeri kūdras ieguves, pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumā. Esot kopā vienpadsmit gadus, un visu šo laiku gribējies kaut ko uzsākt uz savu roku. Ko tik neesot apcerējuši un pat izplānojuši – viskija darītavu, avīzes izdevniecību, bērnu rotaļlietu ražotni, taču allaž iestrēguši nepietiekamu zināšanu dēļ.
“Vienā brīdī teicu Arturam, ka mums jādara tas, ko protam,” Liāna nocitē, kā paši smej, savu slaveno frāzi, kas pamudinājusi uzņēmējdarbībā uzņemt pareizo kursu – ražot labu mantu un to “zaļi” iesaiņot. Maisījumam devuši nosaukumu “For My Plants” jeb tulkojumā – manam augam.
Kad tā padomā, nav jau nekāda ķīniešu ābece sabērt maisos kūdru ar piedevām. Bet atsauksmēs audzētāju sajūsma ir tik liela, ka man jājautā, vai ir izdevies atklāt kādu brīnumsastāvdaļu.
Liāna: Lielākā atšķirība no tā saucamajiem hobija tirgus augsnes maisījumiem – mūsējais gatavots no augstas kvalitātes kūdras, kas Latvijas tirgū gandrīz nemaz nenonāk, jo lielākoties tiek eksportēta.
Arturs: Tā ir ļoti tīra vietējā kūdra, jo lauks, kurā iegūta, ir brīvs no nezālēm, kaitēkļiem, kā arī augsnes vai citiem piemaisījumiem. Turklāt to iegūst nevis frēzējot, bet sagriežot gabalos, kas ir daudz labvēlīgāks veids struktūrai, jo frēzkūdrai tā veidojas smalkāka, grieztajai – kā švamme, kas daudz labāk vada ūdeni un arī ļauj tam izgarot.
Liāna: Lai palielinātu augsnes gaisīgumu, maisījumam ir pievienots perlīts – dabisks vulkāniskās izcelsmes iezis ar porainu struktūru, kas palīdz auga saknēm piegādāt vairāk skābekļa un liekajam mitrumam izgarot. Esam savus augus stādījuši caurspīdīgos podiņos, lai redzētu, kā šādā maisījumā attīstās sakņu sistēma, un tas ir apbrīnojami, kas ar augu notiek, kad tam iedod brīvību!
Dolomītu kaļķī, kuru pievienojam, ir klāt arī magnijs un kalcijs, kas rada tik spēcīgu uzrāvienu, ka papildu mēslojums nav nepieciešams.
Arturs: Nepievienojām mēslojumu, lai parādītu, ko augam primāri dod augsne ar labu, irdenu struktūru. Kad tā nav piemērota, augs apstājas augt, jo saknēm netiek klāt skābeklis un ir par daudz mitruma. Augus, kas iestādīti mūsu augsnes maisījumā, nevajag mēslot līdz sešiem mēnešiem.
Vai maisījums ir piemērots visiem augiem?
Liāna: Daudzi mums jautā, kā viens augsnes maisījums var derēt gan eksotiskajiem zaļo lapu augiem, gan kaktusiem un, kā mums atrakstīja kāda kliente, arī orhidejas tajā aug brīnišķīgi. Mārketings pircējus ir pieradinājis, ka katram augam jāpērk savs maisījums, taču mēs vairāk ņēmām vērā augsnes īpašības, kas nepieciešamas augiem podiņos.
Arturs: Tas ir tikai pieņēmums, ka, piemēram, kaktusam vajag smiltis, tāpēc ka tajās nav nekā tāda, ko šis augs “ēd”, kaktusam vajag tādu augsni, kas ļauj ātrāk aizplūst ūdenim.
Jums bija svarīgs arī produkta iepakojums. Kāpēc?
Liāna: Iepakojums mums ir svarīgs arī privāti, jo ģimenē aug bērni un uz šīs planētas gribam atstāt iespējami mazāk atkritumu un ekopēdas nospiedumu. Tāpēc meklējām risinājumus, lai iepakojums būtu ilgtspējīgs, izmantojams atkārtoti vai pārstrādājams.
Izpētot materiālu klāstu un cenas, izvēlētais risinājums sadārdzināja produktu, tomēr izvēlējāmies šo variantu. Mūsu kā uzņēmēju atbildība ir ar saviem produktiem neveicināt ātrā patēriņa tirgu. Tā radās ideja par 56 litru iepakojumu – melno maisu, kuru pēc lietošanas vienkārši izskalo ar rokām, izžāvē un var izmantot mantu glabāšanai, puķupodu iesaiņošanai vai kam citam. Izdevās to radīt tik pievilcīgu, ka kāda no klientēm iegādājās piecas pakas tikai iepakojuma dēļ. Augsni esot atdāvinājusi, bet maisus izmanto mājas dizainā.
Vai arī citi iepakojumi ir no līdzīga materiāla?
Vidējai 27 litru pakai izmantojam papīru, uzlīmes stiprinām ar “zaļo” līmi, lai viss ir pārstrādājams, tomēr šajos maisos augsni nevar ilgstoši glabāt, jo tā izžūst. Tāpēc katru paku pildām atsevišķi.
Pagaidām pats “nezaļākais” ir divu litru maiss, jo papīrs ir pārklāts ar plēvīti. Tas bija vienīgais risinājums, kā varējām iepakot augsnes maisījumu interneta veikaliem, kuri reizē ar augiem sūtīja arī augsni, kur tos stādīt. Cilvēkiem jāapzinās, ka maisiņš, kas izskatās kā no papīra, var nebūt simtprocentīgs papīrs.
Saņemam pieprasījumus arī no veikaliem, kuri gribētu mūsu produktu ielikt savos plauktos, taču ilgu laiku nevarējām atrast iepakojumu, kas atbilstu produkta īpašībām un mūsu vides prasībām. Kad papētījām bioplastmasas un biodegradējamos materiālus, sapratām, ka Latvijā nav iespēju tos kompostēt. Tas bija kā spēriens pa mūsu zaļo domāšanu! Nonācām pie labākā no sliktākajiem variantiem – viss iepakojums, ieskaitot aizdari, tiek ražots no viena plastmasas materiāla LDPE [zema blīvuma polietilēns, ko visbiežāk izmanto maisiņiem, plēvēm, transportēšanas iepakojumiem u. c.], kuru pēc izlietošanas var iemest šķirotās plastmasas konteinerā.
Zinu, ka darbojaties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Valmieras biznesa inkubatorā. Kā tas palīdzējis?
Nebijām plānojuši ar savu ideju kaut kam pievienoties, bet pārliecināja draugu piemērs. Inkubators tādiem kā mums, kas no darba ņēmējiem kļuvuši par pilna laika priekšniekiem paši sev, disciplinē ar atskaitēm, rezultātu izvērtējumu. Ļoti palīdz sarunas ar citiem jaunajiem uzņēmējiem, kādas kuram ir problēmas. Redzi jaunas idejas un saproti, ka viss ir iespējams, ja vien produktam izdodas atrast savu pircēju. Vēl var saņemt grantus ar papildu finansējumu, ko izmantosim jaunu iepakojumu izstrādei trīs valodās, lai varam sūtīt savu produktu uz kaimiņiem, reklāmai sociālajos tīklos, telpu nomai, fotogrāfa izmaksām u. c.
Vai uzraksti uz iepakojuma un zīmola nosaukums angļu valodā nozīmē, ka vairāk tēmējāt uz ārzemju tirgu?
Arturs: Mēs uzreiz mērķējām uz ASV tirgu, īpaši Ņujorku, kur ir spēcīga mājaugu tendence ar ietekmīgiem influenceriem. Viņu skaits ir milzīgs, notiek dalīšanās ar informāciju, tāpēc vēlējāmies tur nokļūt. Viss jau bija sagatavots – mājaslapa angļu valodā, palaidām pirmās reklāmas, un kas notika – tā pieauga piegādes cenas, ka noēda jebkuru sapni par peļņu.
Liāna: Kā smejamies, bija ātrais Sprīdīša skrējiens uz Ameriku un atpakaļ!
Arturs: Nolēmām kārtīgi nostabilizēties šeit, jo arī Latvijā ir gana daudz klientu, un tad virzīties palēnām tālāk. Gan jau tiksim arī līdz ASV. Šo gadu esam sākuši ar 20% eksportu, līdz gada beigām tas būs 30–35%. Mūsu tuvākais mērķis ir vairāk izplesties Baltijā, jo uzticami klienti parādās Igaunijā un Lietuvā.
Ko paši audzējat?
Liāna: Mums dzīvoklī ir ap piecdesmit dažāda izmēra augu, jūtamies gandrīz kā džungļos. Par urbāno dārzu ir kļuvis sešus metrus garais balkons, kur jau divus gadus pašu veidotajā augsnes maisījumā ārtelpās audzējam gurķus, tomātus, garšaugus, zemenes, zirņus, pupas… Tā ir kā zaļa oāze pilsētas vidū, kur ejam strādāt, vingrot, bērni redz, kā viss aug un zaļo. Mani pašu tas nomierina – apskatu un apkopju dārzu, un iestājas miers. Starp citu, mūsu paraugam sekoja kaimiņi, blakus māju balkoni ir kļuvuši zaļāki.
Par ko esat noraizējušies vides jomā, ka nekust uz priekšu, kā gribētos?
Arturs: Paši tikai nesen sākām iepazīt plastmasas veidus un sākām pirkt maizi LDPE maisiņos, jo zinām, ka tos pārstrādā. Cik mazāk mēs aiz sevis atstātu atkritumus, ja visi ražotāji maizi iepakotu LDPE, nevis čaukstīgajos materiālos, kas nav pārstrādājami! Uzņēmējiem jābūt daudz atbildīgākiem gan ražojot, gan iepakojot, lai produkti būtu ilgtspējīgi un iepakojums – pārstrādājams. Ja to neuzņemas paši ražotāji, talkā jānāk valstij, nosakot tiem ierobežojumus
