“Turieties uz kājām!” 24
Kad interesējos, vai ir politiķi, ko Ināra ir uzlūkojusi kā paraugus, no kuriem var ko mācīties (pēc vienas no intervijām man šķita, ka varētu būt Vaira Paegle), viņa attrauc:
“Kā tu uzminēji? Man patiešām Vaira Paegle vienmēr bijusi cilvēciski ļoti simpātiska, ar ļoti labām profesionālām zināšanām, esmu tikusies un runājusies, viņā nav augstprātības – ir ļoti lietišķa virzība uz priekšu, viņa redz iznākumu. Nav nevienu noniecinājusi, bet vienmēr izcēlusi citos pozitīvo un caur to pozitīvo mudinājusi strādāt.”
No pasaulē slaveniem politiķiem Inārai tuva personība ir bijusi Vāclavs Havels, jo viņa dzīvesgājums rāda, ka viens cilvēks var būt harismātiska personība, ļoti spēcīgs politiķis, lielisks literāts, milzīgs talants un tajā pašā laikā – ar cilvēciskām vājībām.
No iecienītajiem rakstniekiem Ināra kā pirmo nosauc britu Ianu Makjuanu, piemetinot, ka pērk it visas viņa grāmatas, ko ierauga grāmatnīcā. Viens no pēdējiem romāniem ir “Sweet tooth” – ko varētu tulkot kā “Saldais zobs” jeb “Kārais zobs”, tajā ir stāstīts, kā strādā slepenie dienesti un kā tie tiek izmantoti, bet vairāk ir koncentrēšanās uz cilvēka iekšējo jūtu pasauli. No amerikāņu rakstniekiem viņai ļoti patīk Džons Ērvings – gan “Lūgšana par Ouenu Mīniju”, gan citi romāni.
Par fantastisku dzīves dāvanu Ināra dēvē iespēju kā žurnālistei tikties ar daudziem latviešu rakstniekiem un viņus intervēt un kā pirmo atsauc atmiņā Andreju Eglīti – tik daudz iekšēja spēka, pašcieņas un reizē vienkāršības bija viņā, to varam mācīties. Un atceras, kā neliela epizode raisījusi pārdomu ķēdi: “Viņš man stāstīja, kā reiz ziemā ir gājis slidenā laikā uz veikalu nopirkt kūciņas, ar ko pacienāt gaidāmos viesus. Ejot mājās, netālu no Brīvības pieminekļa paslīdējis un gandrīz kritis, taču kāda jauna meitene satvērusi pie pleciem un noteikusi: “Turieties uz kājām!” Vēlāk, ejot garām Brīvības piemineklim, Eglītis vienmēr sevī noteicis: “Turieties uz kājām!” To viņš stāstīja intervijā, ja pareizi atceros, pirms 18. novembra, un tas ir tik labs vēlējums mums visiem.”
Tāpat atmiņā spilgti palikušas sarunas ar Albertu Belu: pievilcīgs ir bijis viņa tēlainais un analītiskais skatījums uz dzīves norisēm.
