Laba karma paredz labu veselību. Kā veselību noturēt iesaka budisms 0
Labi darbi piesaista harmonisku veselību
Autore: Dagnija Millere-Balandīna
Saskaņā ar Budisma teoriju, gan veselība, gan slimība ataino cilvēka esības vispārējo stāvokli un ir apskatāma kā daudzu faktoru kopsakarība. Tā ir harmonijas izpratne sevī, sociālajās attiecībās un attiecībās ar vidi. Cilvēku veido viņa fiziskās un garīgās būtības esamība, ģimene, sociālās un darba attiecības, kā arī vide, kurā viņš dzīvo. Slimība netiek uztverta attiecībā tikai uz atsevišķām cilvēka organisma daļām, tā ir traucēta dzīves harmonija kopumā, kas izpaužas fizisko simptomu veidā. Tādējādi dziedināšana ar Budisma palīdzību ietver sevī ne tikai simptomu ārstēšanu, bet arī cītīgus centienus pārvarēt slimību, vienlaicīgi līdzsvarojot gan prāta, gan ķermeņa darbību, jo pastāv saistība starp morāli (tikumību) un veselību. Budisma patiesais mērķis ir palīdzēt cilvēkam atrast harmoniju sevī, viņa attiecībās ar vidi un apkārtējiem.
Pēc budistu uzskatiem – laba veselība ir saistīta ar labu karmu (karma – cēloņu un seku likums) pagātnē un otrādi. Veselība ir mūsu dzīvesveida, domu un uzskatu sekas, tādējādi slimība tiek traktēta kā neveselīga dzīvesveida sekas. Veselība netiek dota, to var iegūt un noturēt tikai katrs pats saviem spēkiem. Tieši tāpēc Budisms paredz morālo vērtību ievērošanu, piekopjot līdzjūtību, iecietību un piedošanu. Labie darbi – regulāri vingrinājumi, veselīgs uzturs, harmonisks dzīvesveids u. c. – noved pie labas veselības, savukārt ne tik labvēlīgas nodarbes – neveselīgi ieradumi un vardarbīga attieksme pret prātu un ķermeni – šajā un iepriekšējās dzīvēs – piesaista slimības. Diemžēl cilvēka daba paredz to, ka tā vietā, lai izvērtētu sevi, savu rīcību, meklējot slimības cēloņus savā dzīvesveidā, attieksmē un lēmumos – mēs bieži vien savās neveiksmēs, problēmās un slimībās vainojam ārējus spēkus, kā arī meklējam ārējus palīdzības līdzekļus (tabletes, injekcijas u. c.). Ciešanas mēdz dzimt prātā – zināšanu trūkuma dēļ, izraisot virkni ar psihoemocionālām slimībām. Ir jāapzinās sava karma, savu labo un ne tik labo rīcību sekas, kas ir pamats it visam, kas notiek mūsu dzīvē. Apzinoties maldus un aktualizējot patiesu līdzjūtību ar meditāciju palīdzību, ir iespējams dziedināt gan sevi, gan citus.
Dziedinot prātu, dziedinās arī ķermenis
Budisms veselības saglabāšanai iesaka:
- ievērot tikumu (sila);
- disciplinēt prātu (samadhi);
- būt viedam (panna).
Budismu var pielietot kā līdzekli jeb metodi, lai dziedinātu prātu no destruktīvām un neveselīgām domām, kas var būt par iemeslu dažādām garīgām saslimšanām, arī greizsirdībai, neuzticībai, poligāmijai un aizvainojumam. Tīrs prāts rada tīru pasauli, kas noved pie veselīgām domām, veselīgas uzvedības un veselīgas dzīves, jo:
- augstsirdība dziedina alkatību;
- noteikumu ievērošana dziedina vardarbību;
- iecietība dziedina naidu;
- uzcītība dziedina slinkumu;
- meditācija dziedina nevaldāmu prātu un
- viedums dziedina zināšanu trūkumu.
