“Ko tu teici? Runāā skaļāk! Nemurmini sev zem deguna!” Kā saudzēt dzirdi? 0
Regīna Olševska, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
“Ko tu teici? Runāā skaļāk! Nemurmini sev zem deguna!” šādus pārmetumus apkārtējiem nākas dzirdēt atkal un atkal. Nav nemaz jābūt sirmgalvim, lai slimības, trokšņainu darba apstākļu vai kādu citu iemeslu dēļ dzirde vienā vai abās ausīs sāktu pasliktināties. Galvenais nevainot citus, bet doties pie ārsta un pārliecināties, vai tiešām ar paša dzirdi viss ir kārtībā.
“Ausij ir trīs daļas – ārējā, vidusauss un iekšējā auss. Dzirdei ļoti svarīga ir iekšējā auss, kurā atrodas dzirdes nerva receptori,” stāsta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga. Labai dzirdei nepieciešamas visas trīs auss daļas – gan ārējā auss, kura sastāv no gliemežnīcas un ejas, gan vidusauss, kurā atrodas bungplēvīte un dzirdes kauliņi – āmuriņš, laktiņa un kāpslītis, kā arī, protams, iekšējā auss ar gliemezi – spirāles formas dobumu, dzirdes receptoriem (ap 15 000 mataino šūnu) un dzirdes nervu.
Dzirde ir gaisa svārstību iedarbība uz dzirdes receptoriem. Vispirms šīs svārstības uztver auss gliemežnīca, caur kuru tās nonāk auss ārējā ejā un iesvārsta bungplēvīti, kas atdala ārējo ausi no vidusauss. Tā savukārt iekustina dzirdes kauliņus, bet tie – auss šķidrumu un gliemezi. Ar to domino efekts vēl nebeidzas, jo matainās šūnas žigli pārveido skaņu elektriskos signālos un pārraida to dzirdes nervam, kas pārsūta tos galvas smadzenēm, kur skaņas tiek apstrādātas un analizētas, lai mēs varētu tās saprast.
Skaņas intensitāte ir skaņas enerģija, ko uztver auss bungādiņa, to mēra decibelos (dB). Normālas sarunas intensitāte ir apmēram 50–60 dB, bet urbjmašīna vai motorzāģis sasniedz 90–100 dB. Ja darbs ikdienā saistīts ar šādu troksni, bez speciālas aizsardzības, piemēram, troksni slāpējošām austiņām, desmit gadu laikā vairāk nekā 10% cilvēku var nopietni sabojāt dzirdi. Sāpju slieksnis atrodas uz 120–130 dB robežas, tādu troksni var radīt bumbas sprādziens vai reaktīvās lidmašīnas dzinējs.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti izpētījuši, ka, piemēram, skaļu mūziku – 60% līmenī no maksimāli iespējamā skaļuma – austiņās drīkst klausīties ne ilgāk par stundu. It īpaši dzirdei kaitīgas ir mazās, tieši ausī bāžamās austiņas. Arī rokmūzikas koncertā stāvēt tieši pie skaļruņa nav prāta darbs (vismaz 120 dB), tad, domājot par savu dzirdi, ik pēc pusstundas vajadzētu iziet no zāles, kaut vai ieelpot svaigu gaisu. Var būt arī tā, ka pēc pērkondimdošas mūzikas klausīšanās kādu brīdi ausīs skan dūkšana vai zvanīšana (tinnīts).
Cilvēka dzirde ir spējīga uztvert skaņas vai trokšņus frekvenču intervālā no 20 līdz 20 000 herciem (Hz). Par frekvenci sauc akustiskā spiediena svārstību skaitu sekundē, ļoti labi tiek uztvertas skaņas ar vidēju frekvenci (2000–4000 Hz). Savukārt vecumdienās kļūst grūtāk saklausīt augstās frekvences skaņas.
Cienītā, jums korķis ausī!
Izlocītajā ārējā auss ejā atrodas sēra dziedzeri, kas izdala brūnganu ausu sēru. Tas attīra un dezinficē ausis, neļaujot tajās vairoties mikroorganismiem, nogulsnēties putekļiem un iekļūt dažādiem svešķermeņiem. Ausis pašas ik pa laikam attīrās no vecā sēra (tādēļ nevajag ausī bāzt vates kociņu) un tā vietā rodas jauns. Košļājot ēdienu, runājot, smejoties, āda, kas klāj auss eju, kustas un vecais, sakaltušais ausu sērs kopā ar netīrumiem un baktērijām no bungplēvītes puses palēnām tiek virzīts ārā no auss ejas, kur tas ir viegli notīrāms, piemēram, ar vates piciņu Tomēr dažiem cilvēkiem anatomisko īpatnību, sēra dziedzeru pastiprinātas darbības vai kādu citu iemeslu dēļ šī ausu pašattīrīšanās nenotiek, kā nākas. Veidojas sēra korķis, kas daļēji vai pilnībā nosprosto auss eju. Par to var liecināt dzirdes pasliktināšanās, reibonis, zvanīšana, sāpes vai pilnuma sajūta ausīs; nieze vai izdalījumi no auss ejas. Dzirde var pasliktināties arī pēkšņi, ja ausīs iekļūst ūdens un sausais sērs piebriest. Zināms, ka sēra korķu veidošanās skar apmēram 6% populācijas – tas ir viens no biežākajām iemesliem, kura dēļ pacients apmeklē otolaringologu. Korķi vai nu izņem, vai veic auss ārējās ejas skalošanu ar siltu ūdeni. Nereti ārsta kabinetā var vērot aizkustinošu ainu, kad pēc auss skalošanas gados vecs cilvēks atkal atgūst labu dzirdi, lai gan jau bija samierinājies ar tās zudumu.
Asinsrite, vīrusi un vecums
“Viena no gripas vai citu akūtu augšējo elpceļu vīrusu infekciju komplikācijām ir vidusauss iekaisums. Iesnu dēļ tiek nosprostots kanāls, kas savieno aizdeguni ar vidusauss dobumu, radot labvēlīgu vidi baktērijām. Auss sāp, var būt paaugstināta temperatūra, pasliktinās dzirde. Ja iekaisumu laikus ārstē, tas neatstāj paliekošas sekas, bet neārstēts var veicināt dzirdes traucējumu attīstību,” norāda otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga. Ļoti bīstami ir tie vīrusi, kuri izraisa neiroinfekcijas, piemēram, herpesvīrusi. Tie var ilgi atrasties nervu ganglijos latentā jeb snaudošā formā, bet, imunitātei pavājinoties, aktivizēties, izraisot iekaisumu. Savukārt meningīts jeb smadzeņu apvalku iekaisums var izraisīt smagu iekšējās auss bojājumu, tādēļ pacients var zaudēt dzirdi abās ausīs.
Dzirdes nerva receptoriem nepieciešama laba asiņu apgāde. Jebkura saslimšana, kura to pasliktina, piemēram, ateroskleroze, arteriālā hipertensija, var nelabvēlīgi ietekmēt dzirdi. Ja dzirdes nerva šūnas cieš no hroniskiem asinsrites traucējumiem, tās pakāpeniski iet bojā. Izrādās, ka arī smēķēšana saistīta ar paaugstinātu dzirdes zuduma risku. Tas samazinās, ja pēc pārtraukšanas pagājis samērā neilgs laiks. Asinsrites traucējumu dēļ biežāk tiek bojātas tās šūnas, kas nodrošina augstas frekvences skaņu uztveri. Diemžēl bojā gājušās nervu šūnas atjaunot vairs nav iespējams, taču, uzlabojot asinsriti, dzirdes pasliktināšanos var apturēt.
Normālas dzirdes slieksnis ir 0–25 dB robežās. Ar gadiem dzirdes līmenis pazeminās. Vīriešiem dzirde pakāpeniski sāk mainīties 45–55 gadu vecumā, sievietēm – vēlāk. Ap 90% senioru vājdzirdības iemesls ir nervu bojājums, kas saistīts ar novecošanu un notiek pakāpeniski abās ausīs. Sākumā dzirde pasliktinās augstākās frekvencēs, ir grūti dzirdēt telefona zvanu vai bērnu čalas. Sliktāk izdodas saklausīt vārdus, kuros ir līdzskaņi “s”, “č”, “š”, “z”, jo tiem ir visaugstākā skaņas frekvence. Procesam attīstoties, grūti saprast, ko apkārtējie runā.
Kā pārbauda dzirdi
Gunta Sumeraga teic, ka dzirdes pārbaudi ar audiogrammas izmeklējumu iespējams veikt ikvienā otorinolaringologa kabinetā. To veic ar elektroakustisku iekārtu – audiometru, kurš rada dažādas frekvences un intensitātes skaņas signālus. Toņa audiometrijas pārbaude norit katrā ausī atsevišķi, izmantojot speciālas austiņas. Pacientam no austiņās dzirdamajām dažāda skaļuma skaņām jānosaka klusākā. Lai noteiktu, vai dzirdes problēmas ir ārējā, vidusausī vai iekšējā ausī, skaņas jāklausās arī caur aizauss kaulu. Pēc izmeklējumu rezultātiem ārsts nosaka dažādu dzirdes traucējumu pakāpi.
Brīvā lauka audiometrijas laikā dzirdes slieksni nosaka abām ausīm vienlaikus. Audiometrs ar skandu palīdzību atskaņo dažāda augstuma un stipruma skaņas, bet pacienta uzdevums ir koncentrēties un nospiest pogu, kad atskan tikko dzirdama skaņa. Izmeklējums notiek speciāli aprīkotā audiometrijas telpā, kas izolēta ar īpašu skaņas necaurlaidīgu materiālu.
Runas audiometrija ļauj noteikt runas uztveres un runas izšķirtspējas skaļuma līmeni. Audiometrs atskaņo runas signālus, piemēram, zilbes, vārdus, ciparus, teikumus. Izmeklējuma laikā tiek noteikts visklusākais skaņas līmenis, kurā pacients izšķir runu, komforta skaļums, runas izšķirtspēja. To izmanto gan dzirdes traucējumu, gan dzirdes aparātu un kohleāro implantu efektivitātes testēšanai.
Ja nepieciešams, ausu, kakla un deguna ārsts ieteiks arī citus izmeklējumus, piemēram, timpanometriju – bungplēvītes kustīguma, spiediena bungu dobumā un bungu dobuma tilpuma noteikšana. Latvijā kopš 2007. gada tiek veikts jaundzimušo bērnu dzirdes skrīnings. To veic ar automātiskās otoakustiskās emisijas metodi. Bērna ausī ievieto nelielu mīkstu austiņu un atskaņo klusu klikšķošu skaņu. Kad auss uztver skaņu, tās iekšējā daļa (gliemezis) reaģē un iekārta to reģistrē.
Uzziņa
Cik skaļi tas ir?
• Krītošas lapas (20 dB)
• Čuksti (30 dB)
• Saruna metra attālumā vienam no otra (65 dB)
• Durvju zvans (80 dB)
• Pilsētas satiksme, atrodoties automašīnā (90–99 dB)
• Zāles pļaujmašīna, motorzāģis (100–110 dB)
• Rokmūzikas pastiprinātājs 1,5 m attālumā (115 dB)
• Lidmašīna, paceļoties 30 m augstumā (ap 155 dB)
• Akustisku traumu var gūt, ja skaņas stiprums ir virs 130 dB, bet ilgums – pāris minūtes, ja 150 dB – pāris sekundes.
