Laba autovadītāju braukšanas kultūra – Ko tas nozīmē? 0
Mūsdienās jēdziens “braukšanas kultūra” nav nekas svešs. Par to tiek runāts diezgan daudz, un diemžēl Latvijas kontekstā to nereti piemin ar negatīvu noskaņu.
Iespējams, pie vainas ir tas, ka braukšanas kultūras problēmas pie mums nereti ir tiešā veidā saistītas ar lielo ceļu satiksmes negadījumu skaitu, jo kultūra uz ceļa attiecas arī uz sekošanu noteikumiem, piedaloties satiksmē.
Taču, vai tikai tas apraksta braukšanas kultūru Latvijā? Kā izrādās – nē. Šis ir krietni plašāks jēdziens, par kuru vairāk aprakstīts šī raksta turpinājumā.
Kā jau iepriekš minējām, viens no svarīgākiem braukšanas kultūras pamatnosacījumiem ir ceļu satiksmes noteikumu ievērošana. Nereti mēdz gadīties, ka šoferi ievēro pamata noteikumus, no kuriem gluži vienkārši nav iespējams izvairīties, taču sīkumus tīši vai netīši piemirst.
Piemēram, viens no spilgtiem piemēriem ir pagrieziena signāla neieslēgšana, kas ne tikai apgrūtina dzīvi citiem satiksmes dalībniekiem, bet arī var radīt pat dzīvībai bīstamas situācijas. Labi, ja tādos gadījumos ir iegādāta OCTA, kas pasargā vaininieku no zaudējumiem, kas radīti trešajai personai vai tās mantai.
Vēl viens piemērs noteikumu neievērošanā ir atļautā braukšanas ātruma pārkāpšana, kas arī nereti beidzas ar negadījumiem. Un tad, protams, ir arī tādas situācijas, kad autovadītāji apzināti turpina braukt pie sarkanās gaismas, vai neapstājas pie gājēju pārejas, kad to šķērso cilvēki.
Šīs visas situācijas kopā, kā arī dažādi citi apstākļi veido braukšanas kultūru, taču jārēķinās ar to, ka ar katru gadu transportlīdzekļu skaits uz ceļiem pieaug, satiksme kļūst arvien intensīvāka, kā rezultātā bieži vien gadās situācijas, kurās šoferi dažādu iemeslu dēļ nerīkojas atbilstoši tam, kā rakstīts ceļu satiksmes teorijas grāmatās.
Un, protams, ir arī tā saucamie “nerakstītie likumi”, kas jāievēro, braucot ar auto vai kādu citu transportlīdzekli. Piemēram, cieņas un tolerances ievērošana attiecībā pret citiem satiksmes dalībniekiem, tai skaitā, gājējiem, velosipēdistiem un motociklistiem, ir ļoti svarīga labas braukšanas kultūras iezīme. Tā var izpausties kā citu braucēju palaišana joslā vai arī palīdzēšana tiem autovadītājiem, kam atgadījusies kāda problēma.
Autovadītāju vidū Latvijā kā viena no izplatītām tendencēm ir tā, ka uzskatām – ja reiz otra persona uz ceļa uzvedas nepieklājīgi, tad es varu uzvesties tāpat, proti, atdarot ļaunu ar ļaunu. Vai arī tiek uzskatīts, ka uz ceļa ir tāpat kā džungļos, proti, uzvar tas, kurš ir spēcīgāks, taču, protams, šāda veida domāšana agri vai vēlu noved pie haosa satiksmē, kā arī rada bīstamas situācijas uz ceļa.
Bieži vien tieši šādiem autovadītājiem nākas izmantot savu OCTA polisi, jo ir radījuši zaudējumus trešās personas mantai vai pat veselībai.
Ja mēs vairāk pievērstu uzmanību tam, kas notiek mums apkārt un kā mēs liekam justies citiem, arī braukšanas kultūra uzlabotos, un samazinātos ceļu satiksmes negadījumu skaits.
Interesanti ir arī tas, kā redzam sevi un citus satiksmes dalībniekus. Pirms dažiem gadiem Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) veiktā aptaujā parādījās interesanta tendence, proti, trešā daļa aptaujāto autovadītāju uzskatīja, ka braukšanas kultūra Latvijā arvien pasliktinās un 9% pat to atzina par katastrofālu. Taču vienlaikus 86% aptaujāto atzina sevi par prātīgiem šoferiem. No tā varam secināt, ka nereti autovadītāji biežāk redz un atzīst citu kļūdas, taču savas nespēj vai negrib pamanīt.
Un kā Tev šķiet – vai autovadītāju braukšanas kultūra uz Latvijas ceļiem pasliktinās vai, tieši pretēji, uzlabojas?
