Nākamajā rītā Savanna un Filips pievienojās gida Toma komandai. Par laimi, visiem trijiem bija apmēram vienāds augums un tātad arī medībās visiem vienāda pieeja dzīvnieku izsekošanā. Sausas papardes un ogulāji, krūmi un cita veģetācija traucēja nomedīt vairākus neliela izmēra muntjakus. Tas atsaucis atmiņā krūmāža (Tragelaphus scriptus) medības Umkomās Āfrikā 2013. gadā. Beidzot Toms ievēroja nelielu selekcijas nolūkos nomedījamu muntjaka āzīti šāviena attālumā, bet viņu aizsedza resni zari un medniekiem nācās gaidīt, līdz tas iznāks klajākā vietā. 0
Toms aprēja āzi, mēģinot to pievilināt, un pēc diviem šāvieniem tas jau gulēja sūnās. Tuvāk aplūkojot medījumu, gidam bija iespēja pastāstīt nedaudz par mazītiņā briežveidīgā fizioloģiskajām īpatnībām – garajiem ilkņiem un smaržas dziedzeriem zem acīm. Šie mazie radījumi ir neticami sīksti un izmanto savus asos ilkņus cīņai ar konkurentiem. Toms atsauca atmiņā arī kādu gadījumu, muntjaka tēviņš pameta kaujas lauku ar tik dziļu pretinieka ilkņu radītu brūci, ka tajā varēja skaidri saredzēt muskuļus kustamies. Kā izrādās, muntjaki ir vecākā zināmā briežu suga pasaulē. Neticamā izturība un sīkstums nav tikai sugas atribūti, bet gan vitāli nepieciešamas īpašības, kas ļāvušas tai izdzīvot.
Nedaudz vēlāk mednieki nopļauta lauka malā pamanīja stirnu, kas kļūtu par ideālu maltīti. Savanna toreiz šāva ar savu .223 kalibra ieroci ar skaņas modifikatoru. Pārsteidzoši, bet tas bija tikpat kluss un ērts šaušanai kā iepriekš. Tā bija pirmā reize, kad Savanna medīja ar ieroci, kas aprīkots ar klusinātāju. Velkot prom briedīti, atmiņā atausušas ainas no citām medībām, piemēram muflonu pārvietošana lejā no kalna vai aļņa vilkšana ārā no purva. Nelielā auguma medniece bijusi pateicīga dabai par to, ka muntjaki ir tik mazas radības.
Tovakar saule meta zeltainus starus cauri leknajiem zaļumiem Hjū medību platībās, mednieki lavījās uz savu medību torņu pusi. Ceļa sazarojumā abas komandas, vienlīdz pārliecinātas par veiksmi, šķīrās, lai dotos uz savām vietām pa ceļiem, kas izskatījās mazāk apmeklēti nekā vairākums līdz šim redzēto. Filips un Georgs devās uz otro torni, bet Savanna ar Hjū soļoja pirmā torņa virzienā. Tā vakara mērķa medījums bija muntjaka āzis ar savainoto labo ausi. Uzsvars uz labo. Mednieki uzkāpa tornī un apsēdās klusumā. Savanna stāsta, ka visa šā ceļojuma laikā nebija ne dienas, kad nebūtu manīts fazāns vai kāds cits putns vai dzīvnieks. Arī piemiņas vērtais vakars nebija izņēmums. Sākumā neliels muntjaks aizrikšoja pa izcirtumu. Pēcāk jau diezgan perspektīvs tēviņš pārbaudīja mednieku izturību. Visu laiku, saglabājot iekšējo mieru, viņi gaidīja īsto saplēsto ausi. Tikai, kad no pašiem tālākajiem krūmiem beidzot parādījās briedītis, kad ierocis bija notēmēts, Savanna sākusi trīcēt.
