Kornburiparka – karaliskā medību māja. Kādā no nākamajām Instagram bildēm mednieku pāris redzēja arī ļoti interesantu, trofejas vērtu muntjaku ar saplēstu ausi. Tas gan būtu lielisks guvums Filipam, nodomāja altruistiskā Savanna. Taču dzīve visu salika pēc sava prāta. Par to turpinājumā. 0
Sākot savu piedzīvojumu, abi jaunie mednieki nonāca Oksfordā. Kamēr vecāki kūlās ar automašīnu no Vācijas, Filips un Savanna cerēja ar vilcienu aizceļot no Burnemutas līdz Čarlburijai. Hjū van Katsems, kaislīgs mednieks un dabas aizsardzības entuziasts, jau gaidīja viņus, sēdēdams savā uzticamajā un daudzos piedzīvojumos pārbaudījumus izturējušajā Land Rover automašīnā. Tālāk kompānija taisnā ceļā devās uz Vatermana namiņu, lai bez liekas kavēšanās iepazītos ar Raganu mežu (Wychwood Forest), vienu no vietām, kur bija paredzēts doties muntjaka meklējumos. Otrā vieta bija Kornburiparka īpašumā (Cornbury Park Estate). Senatnē tas bijis karaļa medību namiņš, bet tagad gan zemes īpašums, gan elpu aizraujošā māja pieder lordam Rotervikam. Aptuveni 200 hektāru lielās platībās mīt Sika brieži, mufloni un aksisbrieži (Cervus axis). Veicot selekciju un atlasot nevēlamos eksemplārus, īpašuma pārvalde nodrošina ļoti augstvērtīgas brieža gaļas piegādes Londonas restorāniem. Pavisam neliels skaits izcilu trofejas dzīvnieku tiek atvēlēti viesmedniekiem, kas gadu no gada ierodas Kornburiparka īpašumā. Nomedīšanai paredzēti tikai eksemplāri, kas jau ir šķērsojuši to vecuma robežu, kad tos vairs nesasniedz dabas pavasara aicinājums.
Savukārt mūsu stāsta varoņi bija iecerējuši medīt šim īpašumam piegulošajos mežos. Šie 720 hektāri tiek uzskatīti par Anglijas senākajiem mežiem un ir iekļauti īpašā zinātniski interesanto objektu sarakstā SSSI (site of special scientific interest).
Medību brīvdienas nav domātas gulšņāšanai, tādēļ nākamais rīts sākās vēl tumsā. Bija jāmēro garš un līkumots ceļš, lai laikus sasniegtu noteikto tikšanās vietu. Tur jau viņus sagaidīja Toms Maršals, briežu departamenta menedžeris (joks, protams). Viņa pienākums bija pavadīt medību takās Filipa tēvu Georgu un palīdzēt viņam veiksmīgi iegūt medījumu. Cēlies no fermeru ģimenes, Toms ir kaislīgs šaušanas sporta piekritējs un jau sen pievērsies dabas aizsardzības sfērai. Tāpat viņam ir daudzu gadu pieredze medību saimniecības vadīšanā, medījamo dzīvnieku apsaimniekošanā. Viņa lieliskā humora izjūta un možais gars bija tieši laikā agrajā rīta stundā. Toma un otra medību gida – Hjū – starpā radās pat jautras konkurences iezīmes. Šķita, ka abi nu tagad sacentīsies, kura klients nomedīs lielāko mutjaku.
