Laba arhitektūra – arī neracionālā? 0
“LA” pielikumā “Kultūrzīmes” varēja lasīt arhitekta Jura Pogas rakstu ”Ar ko pārsteigs Latvijas arhitektūras skate” (26.02.2013.). J. Poga raksta, ka līdz šim nevienu godalgotu arhitektūras notikumu nav izdevies īstenot Latgalē. Latvijas Arhitektu savienības šā gada skatē galvenā intriga būs tā, vai arī Latgalē būs tapis labas arhitektūras paraugs.
Pagājušā gadā Rēzeknē nodeva ekspluatācijā ”šedevru” – Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centru, kura korpuss sagāzts par apmēram 40º no vertikāles. Manuprāt, centrs ar savu veidolu biedē. Cik daudz neracionāli izlietotu līdzekļu un materiālu, lai šajā slīpajā ēkā konstrukcijas un pamati varētu uzņemt ekscentriskās slodzes no netradicionālā un neloģiskā ēkas slīpuma!? Cerēsim, ka Latgalē atradīsies cits patiešām labas arhitektūras paraugs. Miervaldis Ceimurs, būvinženieris
Tieši šonedēļ uzzinājām, ka Latvijas Arhitektu savienības gada labāko darbu skatē patiešām piedalās arī Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs ”Zeimuļs”. Bez tā no Latgales vēl pieteikts Marka Rotko mākslas centrs Daugavpils cietoksnī.
Žūrijas Nacionālās komisijas locekle, 2011. gada skates laureāte arhitekte Liene Griezīte savā ziņā piekrīt M. Ceimuram par ”Zeimuļu”: ”Nevar teikt, ka projekts balstīts uz racionalitāti.” Tas pats attiecas uz citiem līdzīgiem konkusantiem – Saldus mūzikas un mākslas skolu, kā arī galvaspilsētā tapušajiem Žaņa Lipkes memoriālo muzeju Ķīpsalā un Latvijas Mākslas akadēmijas jauno izstāžu un lekciju korpusu. Tomēr visi iepriekšminētie ir spēcīgi konkurenti skatē, jo ”svarīgākais ir balanss starp racionalitāti un vizuālo risinājumu; interesantumu, iekļaušanos vidē un citiem kritērijiem”, uzsver L. Griezīte. 25. martā būs pirmā vērtēšana, pēc kuras žūrija apspriedīsies ”un tad arī izkristalizēsies skaidrāki kritēriji. 4. aprīlī būs lasāms žūrijas apraksts par katru darbu”. Maijā darbus vēl vērtēs starptautiskā žūrija.
L.Griezīte vēl piebilst: ”Arhitektu pašmērķis nav dārga arhitektūra. Viens no uzdevumiem ir ņemt vērā pasūtītāja pieejamo budžetu. Pasūtītājs var norādīt, kādām jābūt uzturēšanas izmaksām u. tml., bet labi, ja arhitekts nāk ar savu iniciatīvu.” Pēdējā laikā aktuāla ir tā saucamā ”pasīvā māja” ar zemu energoresursu patēriņu.
”Ļoti svarīgi, no kāda materiāla ir sienas, logi, kāda ir apkure,” teic L. Griezīte.
Pārliecināts par ”Zeimuļa” energoefektivitāti ir ēkā strādājošais Rēzeknes Tūrisma attīstības centra vadītājs Mareks Grišins. Pilsētas viesi gan reti vaicā par izmaksām. ”Tie ēku uzlūko ar apbrīnu, īpaši zaļo jumtu. Viesiem ļoti patīk uzkāpt tornī, no kura paveras skats uz pilskalnu,” stāsta M. Grišins. Rēzeknē vairāki tūristi tagad ierodas ar mērķi aplūkot tieši šo ēku. ”Atklāšanā septembrī bija ieradušies ap 3000 cilvēku,” teic M. Grišins. Vietējiem iedzīvotājiem izbrīnu radījušas ”plikās betona sienas. Dažkārt bērnu vecāki vaicā, vai projekts tiešām ir pabeigts, jo sienas nav krāsotas”, nosmej M. Grišins.
Lielāko tiesu būvniecības izmaksu sedza ERAF līdzfinansējums (5,17 miljonu latu). Rēzeknes domes līdzfinansējums bija 624 022 lati, valsts budžeta dotācija 365 065 lati. Pašvaldības pamatbudžetā centra uzturēšanai atvēlēti 314 775 lati, norādīts mājaslapā www.rezekne.lv.
Uzziņa Latvijas Arhitektu savienības gada skatei pieteiktās ekspluatācijā nodotās ēkas, ainavu arhitektūras objekti un interjeri:
Reklāma
Rīgā 15 konkursanti; Vidzemē – 14; Kurzemē – 11; Zemgalē – 3; Latgalē – 2. Venēcijā – 1. Avots: www.latarh.lv |
