Vadīs pa vecajām sliedēm. LĀB prezidenta Apiņa vietā – Aizsilniece. Gruntmanim neļauj balsot 0
Ilggadējo Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidentu Pēteri Apini ir nomainījusi līdzšinējā biedrības viceprezidente un ģimenes ārste Ilze Aizsilniece. Viņa ievēlēta ar 136 balsīm par, 66 balsīm pret (jāpiebilst, ka LĀB pavisam ir 2541 biedrs). Par biedrības viceprezidentiem ievēlēts nefrologs Māris Pļaviņš un bijušais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Zemgales reģionālā centra vadītājs Roberts Fūrmanis, ziņo LETA.
Pirms LĀB vadības maiņas jau iepriekš tika sagatavota augsne, lai nebūtu vairāk par vienu kandidātu un prezidenta amatā nokļūtu persona, kuras darbība nebūtu vērsta uz kādām līdz šim neierastām darbībām.
Konkurēt ar Aizsilnieci vēlējās arī Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente, Balvos praktizējošā ģimenes ārste Līga Kozlovska, bet viņai šī iespēja tika liegta, kaut gan daktere bija saņēmusi parakstu veidā atbalstu no 79 saviem kolēģiem – LĀB biedriem. Minimālais atbalstītāju skaits nedrīkst būt mazāks par 50 biedriem. Taču biedrības juriste Ilze Vilka paskaidroja kopsapulces dalībniekiem, ka Kozlovskas pieteikumā esot pieļauti biedrības statūtu pārkāpumi. Atraidītā kandidāte šim pārmetumam nepiekrita, jo uzskata, ka tas bija absolūti neobjektīvs iemesls, lai nepielaistu viņu kļūt par Apiņa pēcteci.
Balsošanā par kandidātiem vēlējās piedalīties arī Teksasas universitātes profesors endokrinologs Uģis Gruntmanis, kurš bija samaksājis LĀB biedra naudu, taču pie balsošanas netika pielaists.
“Cik daudz cilvēku līdzīgi kā es aiziet uz Ārstu biedrību, lai iestātos, samaksā biedra naudu, bet viņiem pasaka, ka nevarēs balsot, jo pēdējā valdes sēdē esot akceptēts, kuri drīkstēšot balsot. Es viņiem teicu, ka nekur, ne Eiropā, ne Amerikā, tāda akceptēšana nenotiek.
Man ir ārsta diploms, un, ja esmu samaksājis biedra naudu, tad kā gan kāds drīkst akceptēt vai neakceptēt manu piedalīšanos šajā biedrībā?
Tas ir nepieņemami, un tas atbaida ļoti daudzus ārstus iesaistīties. Es īsti nesaprotu šo 50 balsu vākšanu, lai pieteiktos prezidenta amatam. Kāpēc ne 100 vai 250 balsu? Kāpēc vispār ir jābūt kādām balsīm kandidāta pieteikšanai? Ja šīs biedrības biedrs uzskata, ka viņš būtu spējīgs vadīt biedrību un viņam ir programma, kuru viņš spēj aizstāvēt, tad viņam ir jādod tribīne.
Kādā gadsimtā mēs dzīvojam, ja ārstiem no reģioniem nav dota iespēja nobalsot par kandidātu, nosūtot viņiem elektroniski vai pa pastu vēstuli ar pievienotu kandidāta programmu?
Tas veicinātu cilvēku piedalīšanos. Programmā vēlēšanas bija paredzētas tikai 15 minūtes, un kolēģiem ir jābrauc no malu malām. Es ceru, kas tas nav ar domu, lai ierobežotu vēlētāju skaitu. Bet es varu droši apgalvot, ka tas ierobežo un nav tas, ko vēlas Latvijas Ārstu sabiedrība,” sacīja Gruntmanis.
Taču nu jau bijušais LĀB prezidents uz šādiem pārmetumiem nereaģē.
Kopsapulcē klātesošie vakar pirms prezidenta vēlēšanām uzklausīja Apiņa ziņojumu par padarīto. Vērojot zāli, kurā lielākoties bija ārsti ar pamatīgu darba stāžu, jaunos tikpat kā nemanīja, varēja just, ka cilvēkiem nav intereses kaut ko mainīt savā organizācijā. Pretējā gadījumā viņi būtu lūguši iespēju piedalīties debatēs un pavērtēt biedrības darbu arī no kritiskās puses. To darīt viņus mudināja vienīgi atraidītā kandidāte Kozlovska, taču bezcerīgi.
“Diemžēl biedrība vairs nav tā pati, ko 1988. gadā dibināja ārsti, no kuriem daudzi savas vecumdienas vada ar trūkumcietēja pensiju. Latvijas ārstu profesionālā, ekonomiskā un tiesiskā interešu aizstāvība pēdējo astoņu gadu laikā diemžēl vairs nav bijusi prioritāte. Jāteic, ka biedrība ir kļuvusi par vienas personas ruporu un priekšplānā ir izvirzījusi Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi, organizējot apmācības projektus un dažādas sabiedrības veselības akcijas.
LĀB ir pazudis biedriskums un koleģialitāte, bet zeļ intrigas un manipulācijas, kam apliecinājums ir manas kandidatūras noraidīšana, nepaskaidrojot iemeslus.
Biedrībai ir jāmainās pēc būtības un jāļauj jaunajiem ārstiem ienākt biedrības vadībā,” sacīja Kozlovska. Viņa norādīja, ka balso nevis pret Aizsilnieci kā personu un ģimenes ārsti, jo viņa ciena savu kolēģi, bet pret nedemokrātiskumu, kas valda biedrības vadībā. Kozlovska arī pārdomāšot izskanējušos kolēģu priekšlikumus veidot jaunu Ārstu biedrību.
Savukārt Apinis uzskata, ka Aizsilniece ir vislabākā viņa pēctece. “Ilze ir sirsnīga, viņa domā par ārstiem. Ārstu biedrībā ir neredzams ilgstošs pelēks darbs, kurš notiek ikdienā. No biedru naudām un ārstu sertifikācijas saņemam kopā apmēram 20 procentu finansējuma, tāpēc prezidenta amats ir zināmā mērā arī saimniecisks darbs,” sacīja Apinis un uzsvēra, ka prezidentam ir jārūpējas, lai iznāktu žurnāls “Latvijas Ārsts”, jārīko konferences, gada balva medicīnā un veselībā, jāaizstāv katrs ārsts, kuram gadās kāda problēma.
Atbildot uz manu jautājumu, ko jaunievēlētā LĀB prezidente grasās mainīt biedrības darbā, saņēmu atbildi, ka sākumā viņa gribot saprast, kas jāmaina un vai ir jāmaina, vai ir vienkārši jāpieslīpē lietas. “Turpināsim diskutēt par finansiālajām lietām, par jaunajiem ārstiem, jo pretējā gadījumā mēs nenoturēsim viņus Latvijā. Svarīgi būs panākt medicīnisko kļūdu dekriminalizāciju, piedāvājot izmaiņas vairākos tiesību aktos. Nekur pasaulē, izņemot totalitārās valstis, tā nav, ka ārstus tiesā par pieļautajām kļūdām. Svarīga būs arī profesionālās neatkarības stiprināšana.
Ja mēs runājam par veselības aprūpes kvalitāti 21. gadsimtā, tad viens no kvalitātes noteikumiem ir pacientam centrēta pieeja.
Tas nozīmē, ka ārstam vairāk laika jāvelta sarunām ar slimnieku, lai varētu vienoties par kopīgu plānu, kā atjaunot veselību. To iespējams panākt tikai tad, kad cilvēks ir izglītots, nevis dzīvo tikai no tā, ko izlasījis interneta portālos. Strādāsim pie tā, lai visu gadu gājumu pacienti būtu izglītoti,” skaidroja Aizsilniece.
Apinis līdz šim plašākai publikai bija pazīstams ar diezgan skarbo un nereti aizvainojošo veselības ministru kritiku. Vai Aizsilniece to turpinās? Tas būšot atkarīgs no tā, kāda būs ministrijas nostāja. “Ja ministrija dzird to, ko saka un iesaka Ārstu biedrība, tad kāpēc gan lai nebūtu dialoga. Bet, ja neieklausās nevalstiskajā organizācijā, kas zināmā mērā ir ministrijas partneris, tad acīmredzot ir jākliedz. Redzēsim, kā būs, tā arī dzīvosim,” sacīja LĀB prezidente.
Uzziņa
• Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā ir 7289 visu medicīnas specialitāšu ārsti. Latvijas Ārstu biedrībā ir 2541 biedrs.
• Latvijas Ārstu biedrības darbības mērķi ir Latvijas ārstu profesionālo, ekonomisko un tiesisko interešu aizstāvība, Latvijas sabiedrības veselības veicināšana, kā arī Latvijas veselības aprūpes sistēmas un ārstu kvalifikācijas pastāvīga pilnveidošana. Paredzēto mērķu sasniegšanai biedrībai ir tiesības veikt publisku darbību, kas nav pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Šajā nolūkā biedrība ir tiesīga:
• brīvi izplatīt informāciju par biedrību;
• izveidot savus preses izdevumus un citus plašsaziņas līdzekļus;
• organizēt mītiņus, demonstrācijas, ielu gājienus un sapulces publiskā vietā;
• uzturēt sakarus ar citu valstu sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām un struktūrvienībām;
veikt citu publisku darbību.
