“LA” no Podgoricas: vienas paaudzes lielā iespēja 0
Latvijas vīriešu basketbola izlase šovakar pulksten 20 Podgoricas “Morača” zālē aizvadīs vienu no svarīgākajām spēlēm mūsu basketbola vēsturē – cīņā pret Melnkalni tiks izspēlēta ceļazīme uz Pasaules kausa izcīņu ar tālāku iespēju kvalificēties Tokijas olimpiādei.
Šīs paaudzes uznākšana uz lielā basketbola skatuves sākās tieši Podgoricā. Pirms vairāk nekā astoņiem gadiem 2010. gada 2. augustā, gadu pēc “tagad vai nekad” izlases pajukšanas Latvijas atjaunotā izlase pirmajā oficiālajā spēlē Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā te zaudēja Melnkalnei ar 66:96. Mūsu komandas sastāvā rezultatīvākais bija Jānis Strēlnieks, spēlēja arī Dairis Bertāns, Rolands Freimanis un Ronalds Zaķis.
Pirms nedaudz vairāk nekā gada Eiropas čempionātā Turcijā abu valstu izlases bija mainītās lomā – Latvija uzvarēja ar 100:68. Šie divi rezultāti norāda par pēdējā desmitgadē paveikto lielo progresu, kura ietvaros kvalificēšanās Pasaules kausa izcīņai būtu kā loģisks turpinājums.
Šajā brīdī Latvijas izlase ir kā krustcelēs – uz vienu pusi ir Pasaules kausa izcīņa un Tokijas olimpiskais sapnis, uz otru – atkāpšanas atpakaļ, esošo līderu iesējama paiešana malā un neizbēgama vainīgo meklēšana. Tik lielas likmes būs šai vienai šodienas spēlei, kurā mūsējiem nepietiks ar vienkāršu uzvaru.
“Šī paaudze ir pelnījusi aizbraukt uz Pasaules kausa izcīņu.
Desmit gados mums ir bijis milzīgs lēciens. Trīs spēlētāji NBA, vairāki Eirolīgā, uz mūsu spēlēm līdz pēdējai vietai izpārdod arēnu. Visas lietas basketbolā iet pareizajā virzienā. Būtu ļoti slikti, ja šī iespēja paliktu neizmantota. Nākamā tāda var būt tikai pēc četriem gadiem. Tad Jānis Strēlnieks un Dairis Bertāns būs gandrīz tikpat veci kā es tagad,” Latvijas izlases kapteinis Jānis Blūms ar milzīgu vēlmi raujas cīņā, lai Latvijas izlase pirmo reizi sasniegtu Pasaules kausa izcīņas finālturnīru.
“Mēs cīnīsimies! Par katru bumbu, par katru laukuma centimetru!,” kapteinis teica savā uzrunā līdzjutējiem pēc nosēšanās Podgoricas lidostā.
Taktika palika Rīgā
Latvijas izlase pilnā sastāvā ar pieciem Eirolīgas spēlētājiem pirmo reizi sapulcējās svētdienas vakarā “Morača” zālē. Tikai Podgoricā komandai pievienojās Žanis Peiners. Intensīvs treniņš bija īsāks par komandai atvēlēto laiku. Tā vairāk bija izkustēšanās brīvā atmosfērā un grozu piešaude. Lai gan tribīnēs liekas personas nemanīja, nebūsim naivi – gan jau kādā pažobelē bija arī kāda kamera. Atstrādāt taktikas lietas būtu kā nolikt savas ieceres pretiniekam uz paplātes. Tam tika veltīti pēdējie treniņi Rīgā un spēlētājiem tika sagatavota video informācija.
Abi “Olympiacos” Jāņi Strēlnieks un Timma pieklājīgi atteicās no sarunas ar žurnālistiem. Citi bija atsaucīgāki. Protams, ka jebkura saruna agrāk vai vēlāk noveda pie sarunas ap nepieciešamo deviņu punktu pārsvaru. Kā spēlēt, kā domāt? Labākā recepte tomēr būšot pirms spēles nepārkarsēt galvu ar lieku matemātiku. Iet laukumā, spēlēt basketbolu un izdarīt savu darbu. Nāks spēles beigas, tad arī arī varēsim rēķināt – tā domāja gan Dairis Bertāns, gan Žanis Peiners.
Dubļevičs uz ruma glāzi
Patīkami, ka Latvijas izlasē valdīja laba darba atmosfēra, netrūka joki un smaidi. Arī sadzīviskās lietās viss ir kārtībā. Mārtiņš Meiers priecājās par cietu matraci – tieši tādu, kāds viņam patīk. Tas, ka kājas paliek pāri gultas malai, esot ikdienišķa parādība. Latvijas izlase tika izmitināta pilsētas nomalē un spēlei gatavojas mierīgā atmosfērā.
Melnkalnes izlase par mītnes vietni izvēlējusies no sporta zāles minūtes gājiena attālumā esošo “Podgorica” viesnīcu. Diez vai tā darītu, ja būtu zinājuši, ka te apmetīsies vairāki desmiti Latvijas izlases līdzjutēji. Runā, ka melnkalniešu līderis Bojans Dubļevičs pirmsspēles vakarā vismaz pāris reizes aicināts uz kādu ruma glāzi.
Trīspadsmitais sarakstā – Zaķis
Pirms cīņas Latvijas izlases galvenais treneris Arnis Vecvagars par taktikas lietam izvairījās runāt. Laikam jau nebūs pārsteigums, ka ar esošo sastāvu mūsējie mēģinās paātrināt spēles tempu un nokausēt pretinieku. Melnkalnei, tieši pretēji, izdevīgs būs lēnāks basketbols.
“Pilnīgi noteikti, ka šī ir svarīgākā spēle manā trenera karjerā.
Par to nav šaubu. Arī lielākajai daļai no puišiem šī ir nebijusi iespēja kvalificēties Pasaules kausam. Mēs visi gaidām un ceram, jo tas ir mūsu sapnis. Es ļoti ceru, ka šis sapnis būs arī īstenība,” atklāja Vecvagars.
Par citiem jautājumiem treneris locījās kā slaucēja Marianna Okolokolaka Nacionālā teātra izrādē “Ar būdu uz baznīcu”. Ar skaidru domu – lai pretinieku rīcībā nonāktu pēc iespējas mazāk jebkāda noderīga informācija.
Trīspadsmito spēlētāju, kurš nepiedalīsies pirmdienas spēle gan vajadzēja nosaukt dienu iepriekš. Tā paredz FIBA noteikumi. Komandas pieteikums palika bez Ronalda Zaķa vārda. Paredzami un ar nepārprotamu norādi, ka Latvijas izlases galvenie akcenti būs ārējās līnijas meistarība un ātrums.
Būs ellīte tribīnēs
Melnkalne nav liela valsts, te ir nadaudz vairāk par 600 tūkstošiem iedzīvotāju, galvaspilsētā Podgoricā – nepilni 200 000. Par gaidāmu izšķirošu basketbola kauju svētdien nekas neliecināja. Tukšas ielas ar retiem gājējiem, tukšas kafejnīcas. Vien pamatīgs vējš pa ielām dzenāja putekļu vērpetes. Iespējams, viena no klusākajām Eiropas galvaspilsētām.
Nav šaubu, ka pavisam cita atmosfēra pirmdienas vakarā valdīs “Morača” halles trībīnēs. Balkānu līdzjutēji ir karstasinīgi un māk pretiniekiem sakurt pirti. Ikdienā te spēlē “Budučnost” komanda, kura kā Adrijas līgas čempione šo sezonu aizvada Eirolīgā. Uz jautājumu – vai te publika niknāka kā Milānā? – Dairis Bertāns pasmaida. Milānā līdzjutēji nākot kā uz operu.
“Skaļi, aktīvi, bet ir redzētas daudz karstākas vietas,” saka Rolands Šmits, kurš šosezon te sēžot uz rezervistu soliņa piedzīvoja zaudējumu ar “Barcelona” komandu.
Bez uzvaras Podgoricā palika arī Žanis Peiners ar “Darušsafaka”. “Tur galā kaut ko spridzināja, tur kaut ko šāva, bet viss normas robežās,” Žanis norāda uz vietu tribīnēs, kur klubu mačos ir trakākie līdzjutēji.
“Jāsaglabā vēsu galvu. Jā, šādās arēnās tiesneši mēdz pieņemt kādu lēmumu par labu mājiniekiem, taču tas ir tikai normāli. Jābūt tam gataviem,” uzskata Bertāns.
Treneris Vecvagars norādīja, ka mums ir pieredzējuši spēlētāji un karjeras laikā visi ir spēlējuši arī lielākās zālēs un trakākā atmosfērā. Tam nevajadzētu kļūt par izšķirošu faktoru. Lai gan spēles iznākums sakrāsies no daudziem sīkiem faktoriem. Cerēsim, ka tie būs mūsu pusē.
Kā teica komandas kapteinis – šī paaudze ir pelnījusi spēlēt pasaules basketbola lielākajā forumā. Lai izdodas. No pulksten astoņiem visi turēsim īkšķus, lai Latvija uzvarētu ar vismaz deviņu punktu pārsvaru un atvērtu jaunu lappusi mūsu basketbola vēsturē.
