Kalniete dedzina kleitu, Džilindžeru “cenzē”, Jermoloviča KNAB. “LA” nedēļas apskats 0
Cilvēks. Jermolovičas veikums
Vitas Jermolovičas desmit gadu karjera Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) vadītājas amatā pārmetusi negaidītu kūleni. Aizvadītajā pirmdienā viņu aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesā par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu, viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu.
Trešdien viņu atbrīvoja no Valsts policijas izolatora, liedzot pildīt amata pienākumus. Sestdien Latvijas Televīzija ziņoja vēl kādu faktu – RTAB nauda, iespējams, tikusi “Saskaņas” Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas konsultantam no Vācijas.
V. Jermoloviča līdz 2009. gadam, kad kļuva par RTAB valdes locekli un vadītāju, bija Vecrīgas viesnīcas “Konventa sēta” vadītāja (LTV skatītāju auditorija viņu savulaik iepazina arī kā vienu no televīzijas spēles “Mini mani” ekspertēm).
Kā viņa šopavasar atzinusi intervijā žurnālam “Santa”, “esot radušies apstākļi”, kāpēc viesnīcā nācies uzrakstīt atlūgumu: “Tobrīd Rīgas dome, lai reklamētu Rīgu pasaulē un veicinātu tūrismu un pilsētas uzplaukumu, dibināja Rīgas Tūrisma attīstības biroju “Live Riga” un uzaicināja mani tur strādāt.”
Jāatgādina, ka togad pēc pašvaldību vēlēšanām Rīgas domē koalīciju izveidoja “LPP/LC” ar “Saskaņas centru” un Ainārs Šlesers kļuva par domes priekšsēdētāja Nila Ušakova vietnieku.
Pēc RTAB desmit gadu darba V. Jermoloviča lepojas, “ka tūrisma straujajā attīstībā ir arī mana kolektīva veikums”. Taču kā veikums ir tas, ka šis domes nodibinājums izmantots dažādās Rīgas varas partiju finanšu shēmās (kā to revīzijās secinājusi Valsts kontrole), nu izmeklē KNAB.
V. Jermoloviča ir arī uzticīgs partiju cilvēks. Vēl 2011. gadā viņa maksāja biedru naudu Šlesera Reformu partijai, pēc tam jau divreiz lielāku summu 400–1400 eiro gadā partijai “Gods kalpot Rīgai”, kuras valdes locekle viņa ir arī šobrīd.
Viņa ir arī pirmā kandidāte uz deputāta vietu Rīgas domē, ja atstādinātais mērs Ušakovs vai bijušais vicemērs Andris Ameriks (“GKR”) tiks ievēlēts Eiropas Parlamentā.
Dīvainība. Neskati deputāti no kleitas
Kad “Jaunā Vienotība” iepazīstināja ar savu piedāvājumu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, daudzus pārsteidza ne jau šīs partijas kandidātu saraksts vai programma, bet kleita, ar kuru pasākumā bija ieradusies viena no saraksta līderēm Sandra Kalniete.
Oranži melnais krāsu salikums pēdējā laikā ieguvis bēdīgu slavu, jo Putina režīms to izvēlējies kā sava pārākuma simbolu.
Tas plaši tiek izmantots 9. maija svinībās, un sākotnēji saistīts ar tā dēvētajām Georga lentītēm. Tomēr pēdējos gados Krievijā vērojams savdabīgs “fetišs” – oranži melnās krāsās pirms 9. maija tiek rotāts viss, ko vien var iedomāties.
Šie simboli tika plaši izmantoti arī 2014. gadā, kad Krievija īstenoja Krimas aneksiju un agresiju Austrumukrainā. Uz piezīmēm par neparasto tērpa izvēli S. Kalniete reaģēja ar ironiju, tviterī ierakstot: “Atšifrējāt manu slepeno taktiku – kleita ir mēģinājums darboties uz Ušakova/Mamikina vēlētāju zemapziņu. Varbūt krāsas viņus aizvilina pie “Jaunās Vienotības” vēlēšanu biļetena!”
Diez vai kāds iedomājās, ka šim stāstam gaidāms arī turpinājums.
Taču nupat tenku žurnālā “Privātā Dzīve” parādījies pat īpašs fotostāsts, kur redzams, kā Kalniete kopā ar kolēģi Kārli Šadurski pēc 9. maija savā dārzā sadedzina par dārgu naudu pirkto “kolorādo” kleitu, skaitot buramvārdus. Lai veiktu šo “rituālu”, no kaimiņiem aizlienēta melna muca, bet kleita aplieta ar alkoholu, kas Kalnietei palicis mantojumā no vīratēva.
Tā jau ir – atpazīstamība un publicitāte ir galvenais politiķa resurss, lai kādiem līdzekļiem tas tiktu panākts.
Noslēpums. FKTK un ASV vēstniecības vārdu kaujas
Pagājušajā nedēļā izvērsās mīklaina vārdu kauja starp Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un ASV vēstniecību.
Sākums bija nevainīgs. FKTK vadības un ekspertu delegācija viesojās ASV, kur tikās ar ASV Valsts kases departamenta Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas, kas pazīstama kā FinCEN, pārstāvjiem.
Tikšanās rezultātu FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš raksturoja šādi: “Esam guvuši pārliecību, ka nav būtisku šķēršļu un [..] varam virzīties tālāk “ABLV Bank” pašlikvidācijas procesā.”
Dienu vēlāk sekoja pērkona grāviens ASV vēstniecības izpildījumā: “FinCEN norobežojas no FKTK paustā par saskaņoto “ABLV Bank” likvidācijas modeli.”
Un papildus: “paziņojumi, kas vedina domāt, ka FinCen “atbalstīja” metodoloģiju, ir neprecīzi. FinCen nenotika pārrunas par metodoloģiju ar FKTK, un FinCen neatbalstīja metodoloģiju”.
Te slēpjas divi āķi. Pirmais ir tajā, ka FKTK paziņojumā vārdu, ka FinCEN būtu atbalstījusi vai saskaņojusi bankas likvidācijas metodoloģiju, nemaz nav, tur ir tikai par to, ka “pārrunāja”.
Otrs āķis – noliegums, ka metodoloģija, viens no bankas likvidācijas “karstajiem kartupeļiem”, vispār pat tikusi pārrunāta. Hmm, jau sen bija aizdomas, ka oficiālo delegāciju galvenās sarunu tēmas tikšanās laikā ir hokejs un meitenes. Bet vai tiešām tikai tas?
Jādomā, ka aiz vārdu kaujām slēpjas pavisam kas cits – signāli par ASV puses neapmierinātību ar to, kā virzās “ABLV” bankas likvidācijas process, un mājieni, ka aizokeāna partneris neuzticas FKTK vadītājam P. Putniņam.
Aizdomas. Džilindžers uztraucas par cenzūru
Pagājušajā nedēļā režisors Dž. Dž. Džilindžers interneta sociālajos tīklos pauda sašutumu par savas izrādes likteni Liepājas teātrī.
“Mana izrāde, komēdija “Kleo-Kleo-Kleo-Patra”, Liepājas teātrī tika izrādīta sešas reizes pilnās skatītāju zālēs. Pēdējo reizi tā bija skatāma šī gada 14. februārī. Kāpēc? Kāpēc, neskatoties uz skatītāju interesi un teātra kases finansiāliem apsvērumiem, izrāde vairs netiek izrādīta?” jautā režisors. Tāpat teātris pieprasījis, lai režisors no sociālā tīkla “YouTube” izņem izrādes ierakstu. Džilindžeram radušās aizdomas par cenzūru, jo izrādē apsmaidīta Latvijas teātra kritika.
Teātris laikrakstam “Latvijas Avīze” atbildēja, ka izrāde nav oficiāli izņemta no repertuāra, kaut gan diskusijas par tās māksliniecisko kvalitāti Repertuāra padomē notikušas.
Savukārt izrādes ierakstu no interneta pieprasīts izņemt, jo “savstarpējais līgums neierobežo autoru šo tekstu izmantot jebkurā citā pasaules teātrī, taču izrāde ir vairāku autoru pēc teātra pasūtījuma veidots produkts, un izrādes autortiesības nepieder ekskluzīvi izrādes režisoram”.
Savukārt uz sešām notikušajām izrādēm biļetes (kopumā 2214, tātad zāles piepildījums kopumā bijis aptuveni 75%) lielākoties nopirktas jau pirms pirmizrādes, pavēstīja teātra mākslinieciskās daļas vadītāja Zanda Borga.
Jāpiezīmē, šī ne tuvu nav pirmā reize Latvijas teātru un paša Džilindžera pieredzē, kad izrāde tiek ātri noņemta no repertuāra.
Tā 2006. gadā no Nacionālā teātra repertuāra samērā klusi pazuda Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna mūzikls “Hotel Kristina”, 2009. gadā no Dailes teātra – izrāde “Kis kis, ņau ņau”. 2013. gadā Valmieras Drāmas teātris pēc pirmizrādes nolēma repertuārā neiekļaut koncertuzvedumu “Daugava”.
2014. gada sezonas beigās no Dailes teātra repertuāra pazuda “Milēdija”, bet divus gadus vēlāk skatītāju trūkuma dēļ – “Amerika jeb Bez vēsts pazudušais”. Abas pēdējās izrādes arī veidojis Dž. Dž. Džilindžers. Protams, atšķiras katra teātra politika. Teātra kritiķe Silvija Radzobe secinājusi, ka Daile konsekventi izrādes noņem, ja uzskata, ka tās ir zem kvalitātes latiņas, bet Nacionālais tās uzlabo.
Darījums. Vēlas vienkāršāk, var iznākt dārgāk
Aizvadītajā nedēļā Latvijā vislielākā cieto sadzīves atkritumu poligona “Getliņi” apsaimniekotājs SIA “Getliņi EKO” konkursā par 20 gadu ilgu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā atzina par uzvarētāju pērn izveidoto SIA “CREB Rīga”, kur 80% kapitāla daļu pieder SIA “Clean R” un 20% – “Eco Baltia vide”.
Privātās publiskās partnerības projektā (PPP) 20 gadu laikā par 686,3 miljoniem eiro Rīgā paredzēts izveidot atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūru.
Otrs pretendents “Apvienība “Pilsētvides serviss un Lautus” vēl piektdien vērtēja koncesijas procedūras un nevarēja pateikt, vai konkursa rezultātus pārsūdzēs.
Atkritumu saimniecības nozares eksperti norāda – protams, Rīgā jau sen bija jāizveido mūsdienīga, ES prasībām atbilstoša sadzīves atkritumu vākšanas, transportēšanas un sagatavošanas pārstrādes sistēma, tomēr iecerētajam līgumam ir arī daudz risku.
Proti, Rīgā izveidotais atkritumu saimniecības monopols varētu nekontrolēti celt cenas par piedāvāto pakalpojumu. Pēdējā laikā atklātībā nākušie skandāli par nesaimniecisko darbību Rīgas pašvaldības uzņēmumos (“Getliņi EKO” 97,7% kapitāla daļu pieder Rīgas domei) nevieš uzticību Rīgas pašvaldības uzņēmuma lēmumam.
Arī citu nozares uzņēmēju izspiešana no tirgus un beigu beigās arī nebūt ne labā konkursa uzvarētāju amatpersonu reputācija liek šaubīties par izvēli. “CREB Rīga” padomes loceklis ir ar Andri Šķēli saistītais un digitālās televīzijas krimināllietā notiesātais Harijs Krongorns, bet “Eco Baltia vide” vadītājs un īpašnieks ir Māris Simanovičs, kura īstenotās shēmas nodokļu nemaksāšanā pirms divām nedēļām aplūkotas portālā “pietiek.com”.
Sagatavojuši: Olafs Zvejnieks, Linda Kusiņa-Šulce, Gundega Skagale, Uldis Graudiņš, Māris Antonevičs
